Fizioloģiski balsene pilda trīs galvenās funkcijas. Tās ir: elpošana, balss veidošana un elpceļu aizsardzība. Balsene ir daļa no elpceļiem, kas ļauj gaisam nokļūt plaušās un kalpo kā savienojums starp rīkli un elpvadu, nodrošinot elpceļu nepārtrauktību. Balsenē esošie nervu receptori spēj izraisīt klepus refleksu, kas ir aizsardzības mehānisms un palīdz izvadīt svešķermeņus no elpceļiem.

Balsene ir sarežģīta un svarīga struktūra cilvēka ķermenī, jo sastāv no vairākiem skrimšļiem, savienojumiem (iekļaujot saites) un muskuļiem. Visu struktūru saskaņota darbība ir atslēga veselīgai balss funkcijai un elpošanas drošībai. Tādējādi balsene ir gan skaņas ģenerators, gan vitāli svarīgs vārstulis un aizsargs. Šīs kompleksās funkcijas padara balseni par vienu no nozīmīgākajiem orgāniem cilvēka organismā. 

No anatomiskā un fizioloģiskā viedokļa balsene ir sarežģīts un daudzfunkcionāls orgāns, jo tā ir veidota vairāku fizioloģisku funkciju veikšanai: elpošanai, balss veidošanai un elpceļu aizsardzībai. Balsene ir izvietota kakla priekšpusē ar augšējo robežu no 4., 5. kakla skriemeļa līdz apakšējai robežai 6., 7. kakla skriemeļa līmenī, un tās pamatu veido skrimšļi, kas darbojas kā orgāna skelets. Vairāki nepāra un pāra skrimšļi, kas veido orgāna strukturālo ietvaru, pasargā iekšējās struktūras no bojājumiem. Trīs galvenie nepāra skrimšļi ir vairogskrimslis, gredzenskrimslis un uzbalsenis. Vairogskrimslis (cartilago thyroidea) ir lielākais no tiem un labi atpazīstams vīriešiem kā redzamais ādamābols kakla apvidū. Tas nodrošina balsenes priekšējo un sānu sienu aizsardzību. Zem tā atrodas gredzenskrimslis (cartilago cricoidea), kas ir vienīgais pilnīgais gredzens elpceļu struktūrā. Tas nodrošina stabilu pamatu un savieno balseni ar elpvadu.

Vēl viens nozīmīgs skrimslis ir uzbalsenis (epiglottis), kas atgādina lapiņu. Tā funkcija ir automātiski noslēgt balsenes atveri rīšanas laikā, tādējādi novēršot pārtikas nokļūšanu elpceļos un plaušās, kas varētu izraisīt aizrīšanos vai aspirācijas pneimoniju.

Bez šiem galvenajiem skrimšļiem balsenē ir arī mazāki pāru skrimšļi, piemēram, kausveida skrimšļi (cartilago arytenoidea), kas ir būtiski balss saišu kustībai. Tās dēļ balseni bieži sauc par balss kasti. Balss veidošana jeb fonācija (phonatio) ir viena no unikālākajām balsenes funkcijām. Balss saites (ligamenta vocalia) atrodas balsenes iekšienē. Tās patiesībā nav saites, bet gan divas muskuļu un saistaudu krokas (plicae vocales), kas ir iestieptas starp vairogskrimsli un kausveida skrimšļiem. Kad gaiss tiek izspiests caur balss saitēm, tās vibrē, radot skaņu.

Balsenes funkcionalitāti nodrošina sarežģīta muskuļu sistēma, kas iedalās divās galvenajās grupās, t. i., iekšējie muskuļi un ārējie muskuļi. Katrai no šīm grupām ir specifiska loma. Iekšējie balsenes muskuļi ir atbildīgi par balss saišu kustībām un spriegojumu, tādējādi tieši ietekmē balss toni, augstumu un skaļumu. Tas cilvēkiem ļauj runāt, dziedāt, smieties un kliegt. Arī vibrācijas biežumu un intensitāti kontrolē balsenes muskuļi. Piemēram, balss saites var būt pilnīgi atvērtas, ļaujot gaisam plūst brīvi elpošanas laikā, vai arī tās var būt saspringtas un tuvu viena otrai, lai radītu vibrācijas un skaņu. Šī funkcija nodrošina gāzu apmaiņu plaušās, kas ir vitāli svarīga dzīvībai. Ārējie balsenes muskuļi savieno balseni ar blakus esošajām kakla struktūrām un veic balsenes pārvietošanu rīšanas procesa laikā. Tie palīdz nodrošināt stabilu atbalstu, lai iekšējie muskuļi varētu efektīvi darboties. 

Balsene ir elpceļu un balss veidošanas orgāns, un tai ir liela klīniskā nozīme dažādu slimību un stāvokļu kontekstā. Tā ir svarīga ne tikai balss patoloģiju diagnostikā, bet arī elpceļu slimību, onkoloģijas un neatliekamās medicīnas jomās. Viena no biežākajām klīniskajām problēmām, kas skar balseni, ir balsenes iekaisums jeb laringīts (laryngitis). To var izraisīt vīrusu vai bakteriālās infekcijas, pārmērīga balss lietošana vai alerģijas. Laringīts bieži izraisa aizsmakumu (disfoniju, dysphonia) vai balss zudumu (afoniju, aphonia), kas ir saistīts ar balss saišu pietūkumu. Hronisks laringīts var attīstīties ilgstošu kairinājumu ietekmē. Vēl viena klīniski nozīmīga saslimšana ir balss saišu mezgliņi (noduli plicarum vocalium), kas veidojas no pārmērīgas balss lietošanas. Tie bieži skar skolotājus, dziedātājus vai citus cilvēkus, kuriem ir liela balss pārslodze. Šie mezgliņi ir labdabīgi audzēji, kas var radīt aizsmakumu un balss aizlūšanu. Līdzīgas problēmas var radīt arī balss saišu polipi (polypi plicarum vocalium) vai cistas (cystes laryngis). Šīs patoloģijas prasa precīzu diagnozi, tāpēc bieži izmanto laringoskopiju. Var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Nopietna klīniska problēma ir balsenes onkoloģija, jo balsenes vēzis (carcinoma laryngis) ir viens no biežākajiem galvas un kakla audzējiem. Tā attīstība bieži saistīta ar smēķēšanu un alkohola lietošanu. Agrīni simptomi, piemēram, ilgstošs aizsmakums, rīšanas grūtības (disfāgija, dysphagia) vai sāpes, var norādīt uz slimības klātbūtni. Laicīga diagnostika ir vitāli svarīga, jo agrīnā stadijā to var ārstēt ar staru terapiju vai ķirurģiski, saglabājot balss funkciju. Neatliekamā medicīna arī bieži saskaras ar balsenes patoloģijām. Akūta tūska (piemēram, alerģiskas reakcijas rezultātā) var radīt balsenes sašaurinājumu, kas ir dzīvībai bīstams stāvoklis. Šādos gadījumos nepieciešama tūlītēja medicīniska iejaukšanās, piemēram, caurules ievietošana elpvadā jeb intubācija (intubatio). Balsenes lūzumi vai traumas (piemēram, satiksmes negadījumos) var izraisīt daudzu hematomu veidošanos un elpceļu nosprostojumu. Balseni var skart arī citas slimības, piemēram, īstās balss saites (ligamentum vocale) paralīze (paralysis plicarum vocalium), ko izraisa nervu bojājumi. Rezultātā viena vai abas balss saites nespēj pilnībā kustēties, kas rada balss izmaiņas un rīšanas problēmas. Retāka, bet nopietna slimība ir balsenes papilomas (papillomata laryngis), ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Tās ir labdabīgi audzēji, kas bieži atkārtojas un var izraisīt elpceļu nosprostojumu. Ārkārtējos gadījumos balseni var skart traheobronhomalācija (tracheobronchomalacia) jeb skrimšļu vājums, kas var izraisīt elpceļu sabrukumu. Šis stāvoklis ir biežāk sastopams bērniem un var radīt nopietnas elpošanas problēmas.

Viena no biežākajām problēmām ir gastroezofageālā atviļņa slimība (morbus refluxus gastroesophagealis). Šīs slimības gadījumā kuņģa saturs, t. sk. skābe, atplūst atpakaļ uz augšu un var sasniegt balseni. Rezultātā notiek balsenes kairinājums un hronisks iekaisums, kas izpaužas kā aizsmakums, kakla sāpes, klepus un “kamola” sajūta rīklē. Vēl viens nozīmīgs patoloģisks stāvoklis ir balss saišu granuloma (granuloma plicarum vocalium), kas ir labdabīgi audzēji. Tie veidojas hroniska kairinājuma rezultātā. Tas bieži notiek pēc intubācijas vai ilgstoša skābes atviļņa. Granulomas var izraisīt aizsmakumu, sāpes rīšanas laikā un diskomfortu. Viens no pēkšņiem balss zuduma iemesliem var būt arī balss saišu asiņošana (haemorrhagia ligamentorum vocalium). To bieži izraisa pēkšņa un spēcīga balss pārslodze, piemēram, spēcīgs kliedziens vai liela piepūle balss izmantošanā. Rezultātā balss saišu audi var plīst, izraisot asinsizplūdumu un pēkšņu balss zudumu.

Lai diagnosticētu balsenes slimības, ārsti izmanto tādas metodes kā laringoskopija, kas ļauj vizuāli apskatīt struktūras un balss saites. Attīstītākas metodes, piemēram, stroboskopija, ļauj novērtēt balss saišu vibrāciju un atklāt smalkākas funkcionālas problēmas. Līdz ar to balsenes klīniskā nozīme ir plaša un ietekmē daudzas medicīnas jomas. Tā ir gan balss radīšanas centrs, gan būtisks orgāns elpceļu aizsardzībā un uzturēšanā. 

Balsenes ārstēšana ir komplekss un daudzveidīgs process, kas tiek pielāgots atkarībā no konkrētās diagnozes un slimības smaguma. Tā ietver gan konservatīvas, nemedicīniskas metodes, gan medikamentozu terapiju, gan sarežģītu ķirurģisku iejaukšanos. Visu ārstēšanas metožu galvenais mērķis ir atjaunot pacienta balss funkciju, atbrīvot elpceļus un uzlabot dzīves kvalitāti. Biežākos balsenes iekaisumus, piemēram, laringītu, parasti ārstē konservatīvi. Tas nozīmē maksimālu balss atpūtu, šķidruma uzņemšanu pietiekamā līmenī un mitras vides nodrošināšanu, lai mazinātu balss saišu pietūkumu. Vīrusu izraisīta laringīta gadījumā medikamenti nav nepieciešami, savukārt bakteriālu infekciju ārstē ar antibiotikām. Akūtas un dzīvībai bīstamas situācijas, piemēram, balsenes tūsku, ko izraisa alerģiska reakcija, ārstē, izmantojot adrenalīnu un kortikosteroīdus, kas ātri mazina tūsku un atjauno elpceļu caurlaidību.

Pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību tiek nozīmēti medikamenti, kas samazina kuņģa skābes ražošanu. Šāda ārstēšana ne tikai uzlabo gremošanas trakta veselību, bet arī palīdz novērst hronisku balsenes iekaisumu un aizsmakumu. Funkcionālu balss traucējumu gadījumos, piemēram, balss saišu mezgliņu vai polipu agrīnās stadijās, efektīva ārstēšanas metode ir balss terapija. Speciālists (logopēds vai foniatrs) iemāca pacientam pareizi izmantot balsi, mazinot spriedzi un novēršot pārslodzi. Arī pēc ķirurģiskas iejaukšanās balss terapija ir svarīga, lai varētu atjaunot balss kvalitāti. Tomēr, ja konservatīvās metodes nav efektīvas vai ir nopietni veidojumi, tiek izmantota ķirurģija. Mikrolaringoskopija ir moderna endoskopiska operācija, kuras laikā caur muti tiek ievadīti instrumenti, lai precīzi noņemtu labdabīgus audzējus. Nopietnākos gadījumos, piemēram, balsenes vēža gadījumā, ārstēšana ir daudz radikālāka. Agrīnās stadijās to var ārstēt ar lāzerķirurģiju vai staru terapiju, kas saglabā balsenes funkciju. Taču vēlīnās stadijās var būt nepieciešama pilnīga balsenes izņemšana jeb laringektomija (laryngectomia), pēc kuras pacients zaudē spēju runāt un tiek apmācīts lietot alternatīvas komunikācijas metodes. Traheotomija (tracheotomia) tiek veikta, ja notiek akūta elpceļu obstrukcija, piemēram, traumas vai tūskas dēļ. Šī operācija nodrošina tiešu piekļuvi trahejai, lai pacients varētu elpot.

Līdztekus iepriekš minētajām ārstēšanas metodēm pastāv arī citas, specifiskākas pieejas balsenes slimību ārstēšanai. Viena no šādām metodēm ir injekcijas balsenes muskuļos. Tās tiek izmantotas, lai ārstētu spastisku stāvokli, ko raksturo balss muskuļu nekontrolētas spazmas, kas apgrūtina runāšanu. Injekcijas ar botulīna toksīnu (botox) palīdz atslābināt muskuļus, atjaunojot balss funkciju. Dažos gadījumos, īpaši balss saišu paralīzes gadījumā, var tikt veikta injekcijas laringoplastika (laryngoplastica). Šīs procedūras laikā balss saitē tiek injicēts speciāls materiāls, piemēram, tauki, kolagēns vai hialuronskābe. Injekcijas mērķis ir palielināt paralizētās saites masu, lai tā varētu saskarties ar veselo saiti, uzlabojot balss kvalitāti un samazinot gaisa noplūdi elpošanas laikā. Alternatīva ir tiroplastika (thyroplastica), kas ir ķirurģiska procedūra. Tās laikā vairogskrimšļa sieniņā tiek ievietots implants, kas palīdz pārvietot paralizēto balsenes saiti tuvāk centrālajai līnijai. Šī metode nodrošina ilgtermiņa risinājumu balss kvalitātes uzlabošanai.

Kopumā balsenes ārstniecība ir sarežģīta, jo tā apvieno dažādu medicīnas jomu zināšanas un prasa pacienta aktīvu līdzdalību. Mērķis nav tikai izārstēt slimību, bet arī pēc iespējas labāk atjaunot dzīves kvalitāti (nodrošināt iespēju brīvi elpot un komunicēt). 

Balsenes pētniecība ir daudzpusīga un dinamiska medicīnas joma, kas apvieno zināšanas no otorinolaringoloģijas (ausu, kakla un deguna slimību zinātnes), foniatrijas (balss medicīnas), onkoloģijas un reģeneratīvās medicīnas. Tās galvenais mērķis ir izprast balsenes sarežģīto anatomiju un fizioloģiju, diagnosticēt un ārstēt tās slimības, kā arī uzlabot balss un rīšanas funkcijas. Balsenes pētījumi aptver dažādas jomas, un tās savstarpēji papildinās.

Balss biomehānika ir viena no galvenajām jomām. Pētnieki izmanto datorizētas simulācijas un ātrgaitas kameras, lai analizētu, kā balss saites vibrē un rada skaņu. Šī izpratne palīdz attīstīt efektīvākas balss terapijas metodes un labāk izprast balss traucējumu cēloņus. Reģeneratīvā medicīna ir viena no inovatīvākajām jomām balsenes pētniecībā. Zinātnieki strādā, lai radītu mākslīgas balss saites, izmantojot cilmes šūnas un biomateriālus. To mērķis ir atjaunot balss funkciju pacientiem, kuriem ir smagi balss saišu bojājumi. Būtiska un svarīga pētniecības joma ir onkoloģija. Balsenes vēža pētījumos tiek meklēti jauni biomarķieri, kas ļautu agrīni diagnosticēt slimību. Pētnieki arī izstrādā efektīvākas ārstēšanas metodes, kas varētu saglabāt balsenes funkciju, piemēram, mērķterapija un imūnterapija. Neiroloģiskās slimības arī ir nozīmīgs pētījumu virziens. Tiek pētīti tādi stāvokļi kā spastiska disfonija (dysphonia spastica), ko izraisa balss muskuļu nekontrolētas spazmas. Pētnieki meklē šo slimību cēloņus un izstrādā labākas ārstēšanas metodes, piemēram, botulīna toksīna injekcijas.

Latvijā balsenes pētniecība lielākoties notiek Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS). RSU Otorinolaringoloģijas katedra nodarbojas ar balsenes fizioloģijas, patoloģiju un ārstniecības pētījumiem. Zinātnieki pēta balss traucējumu etioloģiju, jaunas diagnostikas metodes un ārstēšanas pieejas, īpaši fokusējoties uz balss saišu patoloģijām. Sadarbībā ar PSKUS Ausu, kakla un deguna slimību klīniku tiek veikti klīniskie pētījumi, kas ietver jaunu ķirurģisko tehniku izvērtēšanu. Piemēram, tiek pētīta mikrolaringoskopijas un lāzerķirurģijas efektivitāte labdabīgu audzēju ārstēšanā. Līdztekus tam Latvijas Onkoloģijas centrs (LOC) veic pētījumus par balsenes vēža diagnostiku un ārstēšanu, meklējot jaunus biomarķierus un efektīvākas terapijas.

Eiropā (arī Skandināvijā) balsenes pētniecība ir ļoti attīstīta, un ar to nodarbojas dažādas universitātes un klīniskie centri. Viena no vadošajām iestādēm ir Minhenes Tehniskā universitāte (Technische Universität München) Vācijā. Tās Otolaringoloģijas klīnika ir pazīstama ar pētījumiem par balss biomehāniku, balss modeļiem un jaunām rekonstruktīvās ķirurģijas metodēm balsenes audzēju gadījumā. Utrehtas Universitātes Medicīnas centrs (Universitair Medisch Centrum Utrecht) Nīderlandē veic pētījumus par balss saišu neiroloģiskajām slimībām un balss rehabilitāciju. Zinātnieki pēta balss saites muskuļu atrofiju un to ārstēšanas iespējas. Karolinskas institūts (Karolinska Institutet) Zviedrijā ir pazīstams ar pētījumiem par balss un runas attīstību, kā arī balss traucējumu ģenētisko pamatu. Šis institūts ir pasaules līderis foniatrijas un audioloģijas jomā. Bordo Universitātes slimnīca (Centre Hospitalier Universitaire de Bordeaux) Francijā specializējas balsenes nervu pētniecībā un rīšanas traucējumu izpētē, kas bieži saistīti ar balsenes patoloģijām. Cīrihes Universitātes slimnīca (Universitätsspital Zürich) Šveicē specializējas balsenes nervu pētījumos un protezēšanā, izmantojot modernus implantus. Lielbritānijā Londonas Universitātes koledžas slimnīca (University College London Hospitals) ir pazīstama ar pētījumiem par balsenes funkcionālajām patoloģijām, kas saistītas ar stresa un psiholoģiskiem faktoriem. Brēmenes Universitātē (Universität Bremen) Vācijā zinātnieki pēta balss akustiku un runas analīzi, lai diagnosticētu balsenes slimības, izmantojot nedestruktīvas metodes. Heidelbergas Universitāte (Universität Heidelberg) ir pazīstama ar pētījumiem par balsenes funkcionālajām patoloģijām, un tie koncentrējas uz to, kā profesionālā balss lietošana ietekmē balsenes veselību, jo bieži rodas tādi stāvokļi kā balss pārslodze vai patoloģiskas izmaiņas balss saitēs. Pētījumi Heidelbergā palīdz izprast, kā uzlabot balss higiēnu un novērst problēmas, kas skar dziedātājus, skolotājus un citus balss profesionāļus. Insbrukas Medicīnas Universitāte (Medizinische Universität Innsbruck) Austrijā ir specializējusies balsenes vēža ķirurģiskajā ārstēšanā. Tās pētnieki izstrādā un uzlabo rekonstruktīvās operāciju metodes, kas ļauj pacientiem atgūt pēc iespējas normālāku balsenes funkciju pēc audzēja izņemšanas. Šie pētījumi ir ļoti svarīgi, jo tie sniedz cerību pacientiem, kuriem draud balss zudums. Romas Universitāte La Sapienza (Università degli Studi di Roma “La Sapienza”) ir nozīmīga balsenes lāzerķirurģijas un minimāli invazīvas ķirurģijas jomā. Medicīnas pētnieki tur strādā pie inovatīvām metodēm, kas ārstiem ļauj veikt precīzas operācijas. Tas rada mazāk traumu un nodrošina ātru pacienta atlabšanu. Šīs metodes ir īpaši noderīgas, ārstējot labdabīgus balsenes audzējus un citas balss saišu patoloģijas.

Pasaules mērogā balsenes pētniecībā ir virkne izcilu centru, kas veic fundamentālus un klīniskus pētījumus, kuriem ir svarīga nozīme. Šo centru atklājumi maina medicīnas praksi un sniedz jaunas cerības pacientiem ar nopietnām balsenes saslimšanām. Balsenes pētniecības jomā dominē Ziemeļamerikas un Austrālijas centri. Masačūsetsas Vispārējā slimnīca (Massachusetts General Hospital) un tās Balss un rīšanas centrs Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ir viens no pasaules vadošajiem pētniecības centriem, kur veic novatoriskus pētījumus par balsenes audu reģenerāciju, izmantojot cilmes šūnas un biomateriālus. Zinātnieku mērķis ir radīt mākslīgās balss saites. Džonsa Hopkinsa universitātes Medicīnas iestādes (Johns Hopkins Medicine) ir ievērojamas ar pētījumiem par balsenes neiroloģiskajām slimībām, piemēram, spastisku disfoniju, tāpēc pētnieki cenšas noskaidrot slimības mehānismus un veido efektīvākas terapijas, piemēram, botulīna toksīna injekcijas. Kvīnslendas Universitāte (University of Queensland) Austrālijā ir pazīstama ar pētījumiem par balss biomehāniku un balss terapijas modeļiem. Tiek izmantotas datorizētas simulācijas, lai labāk izprastu, kā balss saites vibrē dažādās situācijās. Kioto Universitāte (京都大学) Japānā ir pazīstama ar pētījumiem par robotikas izmantošanu balsenes ķirurģijā un balss protezēšanā. Stenforda Universitāte (Stanford University) ASV pēta rīšanas traucējumus un izmanto jaunākās attēldiagnostikas metodes, lai labāk izprastu rīšanas mehānismus. Mičiganas Universitāte (University of Michigan) ASV ir līdere balsenes rehabilitācijas pētījumos pēc vēža ārstēšanas, izmantojot dažādus balss protezēšanas un runas apmācības modeļus. Melburnas Universitāte (University of Melbourne) Austrālijā veic pētījumus par balss un runas traucējumiem pacientiem ar neirodeģeneratīvām slimībām, piemēram, Parkinsona slimību. Pitsburgas Universitāte (University of Pittsburgh) ASV ir līdere balss reģeneratīvās medicīnas jomā. Tās pētnieki pēta balsenes bioloģiju un cilmes šūnu izmantošanu, lai atjaunotu balss saites pēc traumas vai slimības. Šis darbs ir īpaši nozīmīgs pacientiem, kuri zaudējuši balsi vēža vai citu smagu slimību dēļ. Pitsburgas Universitātes mērķis ir radīt jaunu medicīnas nozari, kas spētu atjaunot bojātus balsenes audus. Vēl viens nozīmīgs centrs ASV ir Vanderbilta Universitāte (Vanderbilt University). Tās zinātnieki arī nodarbojas ar balsenes neiroloģisko slimību pētījumiem, piemēram, spastiskas disfonijas cēloņu izpēti, lai izstrādātu efektīvākas un precīzākas ārstēšanas metodes. Makgila Universitāte (McGill University) Kanādā ir ieņēmusi vadošu pozīciju balss akustikas un runas analīzes jomā. Tās zinātnieki izmanto modernās tehnoloģijas, piemēram, balss spektrogrammas, lai diagnosticētu balsenes slimības. Šīs metodes ļauj noteikt pat vissmalkākās balss kvalitātes izmaiņas, pirms vēl slimība ir acīmredzama. Pētījumi veicina agrīnu diagnostiku, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu.

Šādas iestādes ir svarīgas, lai balsenes slimību ārstēšana kļūtu vēl efektīvāka un precīzāka, tāpēc speciālisti un zinātnieki ne tikai pēta balsenes slimības, bet arī meklē jaunas tehnoloģijas, kas varētu palīdzēt atjaunot balss funkciju tiem, kas to zaudējuši. Tieši pateicoties šiem zinātniskajiem atklājumiem, medicīna var piedāvāt arvien efektīvāku ārstēšanu, uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti visā pasaulē.