Mārcis Kamols starpkaru periodā 15 gadus ieņēma iedzīvotāju sastāva ziņā daudzveidīgā Daugavpils kara apriņķa priekšnieka amatu, pārzinot karaklausībai pakļauto iedzīvotāju reģistrācijas un dienesta jautājumus.

Dzimis kalpa Jāņa un Līzes Kamolu ģimenē, kristīts Trikātas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Beidzis Trikātas draudzes skolu. 09.1902.–05.1905. mācījās Odesas kājnieku junkurskolā (Одесское пехотное юнкерское училище) un ar I šķiru beidza to, 1912. gadā beidza sapieru virsnieku kursus.

Precējies ar Batumi sīkpilsoņa meitu Valentīnu Repinu, 14.06.1941.–01.1955. bija izsūtījumā Krasnojarskas novadā, atgriezās Latvijā. Bērni – Konstantīns (1944. gadā Latvijā iesaukts Sarkanajā armijā, 1945. gadā kritis) un Natālija.

09.1902. brīvprātīgi iestājās Krievijas armijas dienestā (junkurskolā). Mācību laikā paaugstināts par jaunāko portupejjunkuru (junkuru rotas unteroficieri). Pēc junkurskolas beigšanas no 05.05.1905. –  podporučiks 2. Hodžentas (Hudžandas) rezerves bataljonā Taškentā, Turkestānas kara apgabalā. Poručiks (03.12.1908.). No 1908. gada dienēja 16. Turkestānas strēlnieku bataljonā Termezā (tagad Tirmiza Uzbekistānā). Pēc Turkestānas strēlnieku vienību reformēšanas 01.09.1910. iedalīts jaunizveidotajā 9. Turkestānas strēlnieku pulkā Termezā. Pildīja dažādus amatus, vairākkārt bija rotas komandiera vietas izpildītājs. 14.01.1911. iecelts par pulka adjutantu (amatā līdz 29.01.1916.). Štābkapteinis (18.11.1912.). Sākoties Pirmajam pasaules karam, 31.10.1914. pulka sastāvā no Kuškas cietokšņa devās uz fronti Eiropā, no 14.11.1914. piedalījās kaujās Polijā, pēc tam Galīcijā, Bukovinā un Rumānijā, trīs reizes ievainots (22.11.1914. Pjotrkovas guberņā – ar šautenes lodi kreisajā plecā, pēc pārsiešanas palika ierindā, 12.1914. – Varšavas guberņā pie Sohačevas pilsētas ar šautenes lodi kreisās kājas stilbā, 1916. gadā – ar šrapneli kreisā kājā un abās rokās). 07.06.1915. kaujās Polijā zem iznīcinošas pretinieka uguns ar savu vienību uzbruka un, neraugoties uz pretinieka pretestību, ieņēma Brovaru un Pšedmeščes ciemus un Jazlovecas miestu un šīs apdzīvotās vietas noturēja (04.1917. par to apbalvots ar Krievijas Svētā Jura zobenu). Kapteinis (02.1916.; par kaujas nopelniem), apakšpulkvedis (05.04.1917.; par kaujas nopelniem). No 29.01.1916. – rotas komandieris, no 14.07.1916. bija 1. bataljona komandieris. 21.10.1917. iecelts par Novorosijskas apriņķa apsardzības priekšnieka palīgu. Nodibinoties Novorosijskā lielinieku varai, 01.03.1918. atvaļināts, dzīvoja ar ģimeni Novorosijskā. Pēc Krievijas Dienvidu bruņoto spēku ienākšanas pilsētā 18.08.1918. mobilizēts un iecelts par Novorosijskas apriņķa apsardzības priekšnieku. 13.03.1920. kā Latvijas pilsonis atvaļināts līdz ar Novorosijskā esošo spēku un iestāžu evakuāciju, izbrauca uz Serbiju, kur finansiālu un ģimenes apsvērumu dēļ palika uz zināmu laiku. 02.10.1920. atgriezās Latvijā.

26.11.1920. iestājās Latvijas armijā (pulkvedis-leitnants), iedalīts Apsardzības ministrijas Galvenā štāba Virsnieku rezervē. 18.12.1920. iecelts par Daugavpils apriņķa apsardzības priekšnieku, no 1921. gada –  Daugavpils kara apriņķa priekšnieks. Pulkvedis (19.04.1924.). No 01.03.1928. – arī militārās audzināšanas un apmācības kontrolieris Daugavpils skolās. 16.04.1935. atvaļināts slimības dēļ (pirms Pirmā pasaules kara Turkestānas kara apgabalā pārslimotās malārijas sekas – sirds slimība, locītavu reimatisms). Dzīvoja Daugavpilī. 1921.–1940. gadā darbojās Daugavpils latviešu biedrībā (padomes loceklis), Brāļu kapu komitejas Daugavpils nodaļā (valdes loceklis-kasieris), Daugavpils latviešu krājaizdevu kasē (12.1921. bija līdzdibinātājs, valdes, padomes loceklis), Latvijas Aizsardzības biedrības Daugavpils nodaļā (no 11.1924. valdes priekšsēdētājs) un citur.

Padomju okupācijas laikā strādāja par grāmatvedi pašvaldības pirts uzņēmumā. 14.06.1941. savā dzīvoklī Pumpura ielā 72 apcietināts, izvests uz Vjatkas soda nometnēm Kirovas apgabalā. 02.11.1941. Kirovas apgabala tiesa Kirovā piesprieda nāvessodu nošaujot. Nošauts Kirovas 1. cietumā.

M. Kamolam bija ievērojama Pirmā pasaules kara kaujas pieredze. Daugavpils kara apriņķa priekšnieka amata pienākumos bija arī pastāvīga sadarbība ar vietējām pašvaldības iestādēm un darbība vietējā sabiedrībā, ko M. Kamols sekmīgi veica.

Par dienesta un Pirmā pasaules kara kaujas nopelniem Krievijas armijā M. Kamols apbalvots ar Krievijas Svētā Jura zobenu, Svētā Vladimira ordeni (IV šķira, ar šķēpiem), Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”); par dienestu Latvijas armijā un sabiedrisko darbību apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira), skautu Pateicības zīmi “Svastika”, Latvijas Aizsardzības biedrības bronzas medaļu.