Kristaps Bahmanis ieguva skolotāja izglītību, strādāja par skolotāju un notāra K. Blumberga palīgu Liepājā. Zvērināts notārs Rjazaņas guberņā (1896), vēlāk Ilūkstē. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, 1906. gadā bija spiests emigrēt uz Šveici. 1907. gadā atgriezās Latvijā, līdz 1914. gadam notārs Bauskā. 1915.–1918. gadā Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomitejas valdes loceklis, organizēja bēgļu saziņu ar tuviniekiem vācu okupētajā Latvijas daļā. 1917. gadā Kurzemes pagaidu zemes padomes loceklis, Ukrainas latviešu Centrālkomitejas valdes loceklis. 02.12.1917. ievēlēts par Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) sekretāru, vēlāk Koloniju nodaļas vadītājs un LPNP pārstāvis pie Ukrainas Centrālās Radas. 12.1918. – Latvijas Pagaidu valdības pārstāvis Kijivā, no 03.1919. – Dienvidkrievijā un Aizkaukāzā. 1. un 2. Saeimas deputāts no Jaunzemnieku savienības saraksta, 4. Saeimas deputāts no Progresīvās apvienības saraksta.
Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma atsāka notāra darbu. Daudz publikāciju par vēsturiskiem, politiskiem un saimnieciskiem jautājumiem.
