Suecas kanÄla krÄ«zi izraisÄ«ja ÄÄ£iptes prezidenta GamÄla Abdela NÄsera (Ų¬Ł Ų§Ł Ų¹ŲØŲÆ Ų§ŁŁŲ§ŲµŲ±ŲŲ³ŁŁā, GamÄl āAbd an-NÄį¹£ir Husayn) lÄmums nacionalizÄt Suecas kanÄlu un LielbritÄnijas, Francijas un IzraÄlas reakcija uz to ar iebrukumu Suecas kanÄla zonÄ, cerot atjaunot kontroli pÄr kanÄlu un gÄzt G. A. NÄsera režīmu. Konflikts bija neveiksmÄ«gs no LielbritÄnijas un Francijas intereÅ”u viedokļa, panÄkums ÄÄ£iptei un IzraÄlas pozÄ«ciju nostiprinÄÅ”anÄs. KrÄ«zÄ bija iesaistÄ«ta pÄrÄjÄ starptautiskÄ sabiedrÄ«ba, Ä«paÅ”i Amerikas SavienotÄs Valstis (ASV). Suecas krÄ«ze saistÄ«ta ar tÄdÄm norisÄm kÄ Aukstais karÅ”, Tuvo Austrumu konflikts, kas sÄkÄs pÄc IzraÄlas izveidoÅ”anÄs, un LielbritÄnijas un Francijas koloniÄlo impÄriju noriets.
Suecas krīze
Saistītie Ŕķirkļi
Suecas krÄ«ze. Skats uz kuÄ£iem, kas ir nogremdÄti Suecas kanÄla ieejÄ PortsaÄ«dÄ. LabajÄ malÄ redzams viens no jÅ«ras glÄbÅ”anas kuÄ£iem, kas ir iesaistÄ«ts kanÄla attÄ«rÄ«Å”anas darbos. 19.11.1956.
Satura rÄdÄ«tÄjs
Procesa galvenie dalÄ«bnieki bija G. A. NÄsera vadÄ«tÄ ÄÄ£iptes ArÄbu Republika no vienas puses un IzraÄla kopÄ ar LielbritÄniju un Franciju no otras puses. LielbritÄnijas un Francijas intereses bija atjaunot kontroli pÄr Suecas kanÄlu un gÄzt G. A. NÄsera režīmu ÄÄ£iptÄ. LielbritÄnijas nolÅ«ks bija arÄ« saglabÄt ietekmi Tuvo Austrumu reÄ£ionÄ. IzraÄlas mÄrÄ·is bija nostiprinÄt savas pozÄ«cijas reÄ£ionÄ militÄri un politiski. IzraÄlu satrauca ÄÄ£iptes tuvinÄÅ”anÄs ar padomju bloka valstÄ«m, tostarp ieroÄu iegÄde no ÄehoslovÄkijas 1955. gada rudenÄ«.
TrÄ«s gadu laikÄ kopÅ” ÄÄ£iptes monarhijas kriÅ”anas 1953. gadÄ jaunais arÄbu nacionÄlistu režīms ieÅÄma arvien antirietumieciskÄkas pozÄ«cijas un tuvinÄjÄs padomju blokam. 26.07.1956. ÄÄ£iptes prezidents G. A. NÄsers paziÅoja par Suecas kanÄla nacionalizÄciju. ÄÄ£iptes armija iegÄja Suecas kanÄla zonÄ. 19. gs. uzbÅ«vÄtais Suecas kanÄls piederÄja Rietumu akcionÄru kontrolÄtajai Suecas kanÄla kompÄnijai. Centieni diplomÄtiskÄ ceÄ¼Ä noregulÄt situÄciju beidzÄs bez panÄkumiem. LielbritÄnijas valdÄ«ba uzskatÄ«ja G. A. NÄsera rÄ«cÄ«bu par nepieļaujamu pÄrdroŔību un saskatÄ«ja izdevÄ«bu gÄzt viÅa režīmu. Francijas valdÄ«bu Gija MolÄ (Guy Mollet) vadÄ«bÄ satrauca G. A. NÄsera režīma atbalsts Alžīrijas nemierniekiem.
SarunÄs ar IzraÄlu 22.ā24.10. SÄvrÄ, FrancijÄ, LielbritÄnija un Francija panÄca vienoÅ”anos, ka IzraÄla iebruks ÄÄ£iptes SÄ«nÄja pussalÄ, bet abas lielvalstis uzÅemsies fiktÄ«vu miera uzturÄÅ”anas misiju (SÄvras protokols, Protocole de SĆØvres). 29.10. IzraÄla iebruka SÄ«nÄja pussalÄ, 30.10. LielbritÄnija un Francija pieprasÄ«ja abÄm pusÄm izbeigt karadarbÄ«bu un uzsÄka gaisa triecienus pret ÄÄ£iptes militÄrajiem objektiem. Dažas dienas vÄlÄk, 05.11., britu un franÄu spÄki izcÄlÄs PortsaÄ«dÄ, pilsÄtÄ pie Suecas kanÄla savienojuma ar VidusjÅ«ru. ÄÄ£iptes valdÄ«ba slÄdza Suecas kanÄlu kuÄ£niecÄ«bai lÄ«dz 1957. gada aprÄ«lim, apgrÅ«tinot Eiropas apgÄdi ar naftu. LielbritÄnijÄ nÄcÄs racionÄt degvielas patÄriÅu, RietumeiropÄ kÄpa pÄrtikas preÄu cenas.
ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera (Dwight Eisenhower) administrÄcija neatbalstÄ«ja LielbritÄnijas un Francijas politiku. TÄ uzlÅ«koja ÄÄ£ipti kÄ potenciÄlu sabiedroto Tuvo Austrumu vidÄ. Prezidents D. Eizenhauers baidÄ«jÄs sabojÄt attiecÄ«bas ar arÄbu pasauli un vÄrtÄja notiekoÅ”o kÄ koloniÄlisma recidÄ«vu. ASV izdarÄ«ja politisku un ekonomisku spiedienu uz LielbritÄniju. Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas (ANO; United Nations) Ä¢enerÄlÄ asambleja 02.11. pieÅÄma rezolÅ«ciju, kas aicinÄja izvest spÄkus un atjaunot kuÄ£niecÄ«bu Suecas kanÄlÄ.
Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) pozÄ«cija bija radikÄla. Maskava draudÄja lietot kodolieroÄus pret LielbritÄniju un Franciju. 05.11. PSRS valdÄ«bas vadÄ«tÄjs Nikolajs BulgaÅins (ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°Š¹ ŠŠ»ŠµŠŗŃŠ°Š½Š“ŃŠ¾Š²ŠøŃ ŠŃŠ»Š³Š°Š½ŠøŠ½) griezÄs pie ASV prezidenta D. Eizenhauera ar lielÄ mÄrÄ kuriozu vÄstÄ«jumu, aicinot kopÄ«gi vÄrsties pret LielbritÄnijas un Francijas akcijÄm pret ÄÄ£ipti. VispÄrÄjo starptautisko situÄciju saasinÄja vienlaikus notiekoÅ”Ä UngÄrijas pretpadomju sacelÅ”anÄs un tÄs apspieÅ”ana.
PÅ«lis uzgavilÄ ÄÄ£iptes prezidentam GamÄlam Abdelam NÄseram pÄc atgrieÅ”anÄs KairÄ no Aleksandrijas, kur viÅÅ” paziÅoja par Suecas kanÄla kompÄnijas pÄrÅemÅ”anu. 1956. gads.
IzraÄlas karaspÄka iebrukums ÄÄ£iptÄ, SÄ«nÄja pussalÄ, Suecas krÄ«zes laikÄ. 1956. gads.
Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas bruÅoto spÄku kontingents ierodas PortsaÄ«dÄ Suecas kanÄla krÄ«zes laikÄ. ÄÄ£ipte, 1956. gads.
KopumÄ akciju vÄrtÄ kÄ triju valstu militÄrus panÄkumus, bet LielbritÄnijas un Francijas politisku neveiksmi. LielbritÄnija un Francija bija spiestas atkÄpties no Suecas kanÄla lÄ«dz gada beigÄm, IzraÄla aizgÄja no SÄ«nÄja pussalas lÄ«dz 1957. gada aprÄ«lim. Tika atjaunota IzraÄlas pieeja Sarkanajai jÅ«rai caur TÄ«rÄnas Å”aurumu, kas bija slÄgta jau vairÄkus gadus. Suecas kanÄla zonÄ un SÄ«nÄja pussalÄ kopÅ” 1956. gada beigÄm tika izvietoti ANO ÄrkÄrtas situÄciju spÄki (United Nations Emergency Force) no neitrÄlÄm valstÄ«m.
Suecas kanÄla krÄ«ze noveda pie Entonija ÄŖdena (Anthony Eden) valdÄ«bas kriÅ”anas LielbritÄnijÄ 1957. gada janvÄrÄ«. LielbritÄnija un Francija bija piedzÄ«vojuÅ”as pazemojumu. NostiprinÄjÄs PSRS starptautiskais prestižs un reputÄcija arÄbu pasaulÄ, G. A. NÄsers izteica pateicÄ«bu Å ikitam HruÅ”Äovam (ŠŠøŠŗŠøŃŠ° Š”ŠµŃŠ³ŠµŠµŠ²ŠøŃ Š„ŃŃŃŃŠ²).
LielbritÄnija un Francija turpmÄk bija spiestas apzinÄties to lomas samazinÄÅ”anos pasaulÄ un atturÄties no plaÅ”a mÄroga militÄrÄm akcijÄm bez ASV atbalsta. G. A. NÄsera pozÄ«cijas arÄbu pasaulÄ nostiprinÄjÄs.
IzraÄlas militÄrie panÄkumi nostabilizÄja IzraÄlas pozÄ«cijas, bet saspÄ«lÄjums starp IzraÄlu un arÄbu valstÄ«m saglabÄjÄs un noveda pie turpmÄkiem kariem un konfliktiem. ÄÄ£iptes ebreji jaunajÄ naidÄ«gajÄ atmosfÄrÄ bija spiesti pamest ÄÄ£ipti un emigrÄt uz IzraÄlu.
Suecas krÄ«ze ir notikumu fonÄ režisora Tonija RiÄardsona (Tony Richardson) spÄlfilmÄ āKomediantsā (The Entertainer, 1960), kuras viens no galvenajiem varoÅiem ir Lorensa OlivjÄ (Laurence Olivier) atveidotais provinces teÄtra aktieris. Suecas krÄ«ze attÄlota PÄ«tera Morgana (Peter Morgan) seriÄla āKronisā (The Crown, 2016ā2023) otrajÄ sezonÄ, atspoguļojot premjera E. ÄŖdena darbÄ«bu. KrÄ«ze no ÄÄ£iptes patriota pozÄ«cijÄm attÄlota ÄÄ£iptes režisora Muhammada Fadela (Ł ŲŁ ŲÆ ŁŲ§Ų¶Ł, Mohammed Fadel) vÄsturiskajÄ spÄlfilmÄ āNÄsers 56ā (Nasser 56, 1996).
KrÄ«zei veltÄ«ts arÄ« režisores LuÄ«zes HÅ«peras (Louise Hooper) BBC dokumentÄrais seriÄls trÄ«s sÄrijÄs āSueca: tipiska britu krÄ«zeā (Suez: A Very British Crisis, 2006).
Multivide
Suecas krÄ«ze. Skats uz kuÄ£iem, kas ir nogremdÄti Suecas kanÄla ieejÄ PortsaÄ«dÄ. LabajÄ malÄ redzams viens no jÅ«ras glÄbÅ”anas kuÄ£iem, kas ir iesaistÄ«ts kanÄla attÄ«rÄ«Å”anas darbos. 19.11.1956.
PÅ«lis uzgavilÄ ÄÄ£iptes prezidentam GamÄlam Abdelam NÄseram pÄc atgrieÅ”anÄs KairÄ no Aleksandrijas, kur viÅÅ” paziÅoja par Suecas kanÄla kompÄnijas pÄrÅemÅ”anu. 1956. gads.
IzraÄlas karaspÄka iebrukums ÄÄ£iptÄ, SÄ«nÄja pussalÄ, Suecas krÄ«zes laikÄ. 1956. gads.
Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas bruÅoto spÄku kontingents ierodas PortsaÄ«dÄ Suecas kanÄla krÄ«zes laikÄ. ÄÄ£ipte, 1956. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
JÄnis TaurÄns "Suecas krÄ«ze". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Suecas-kr%C4%ABze (skatÄ«ts 28.05.2026)