AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 4. februārī
Viesturs Ķerus

mazā gaura

(angļu Smew, vācu Zwergsäger, franču Harle piette, krievu луток)
mazā gaura Mergellus albellus (Linnaeus, 1758) ir ģints Mergellus, pīļu dzimtas (Anatidae), zosveidīgo putnu kārtas (Anseriformes) suga

Saistītie šķirkļi

  • putni Latvijā
  • zosveidīgie putni Latvijā
Mazā gaura (Mergellus albellus). Somija, Helsinki, 2006. gads.

Mazā gaura (Mergellus albellus). Somija, Helsinki, 2006. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.  

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
  • Multivide 6
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
Kopsavilkums

Mazā gaura ir maza, kompakta gaura. Ligzdošanas izplatības areāls no Skandināvijas pussalas līdz Austrumāzijai. Fragmentēts ziemošanas areāls tālāk uz rietumiem un dienvidiem no ligzdošanas areāla. Latvijā sastopama dažādos ūdeņos – upēs, ezeros, zivju dīķos un jūras piekrastē. Ligzdošanas laikā apdzīvo ezerus, dīķus, lēni plūstošas upes, vecupes un purvus mežu tuvumā taigas zonā. Pārtiek no ūdens bezmugurkaulniekiem, abiniekiem, zivīm.

Nosaukuma izcelsme un klasifikācija

Karls Linnejs (Carl Linnaeus) 1758. gadā sugai deva zinātnisko nosaukumu Mergus albellus, taču mūsdienās mazās gauras zinātniskais nosaukums ir Mergellus albellus. Ģints nosaukums ir deminutīvs no latīņu valodas vārda mergus, kas apzīmē nezināmu ūdensputnu un atvasināts no vārda mergo ‘nirt’. Savukārt sugas apzīmējums albellus ir latīņu valodas vārda albus (‘balts’) deminutīvs.

Sugai netiek izdalītas pasugas.

Izskats un balss

Ķermeņa garums 35–44 cm, svars – 510–935 g. Maza, kompakta gaura. Tēviņš riesta tērpā balts ar melnu rakstu. Balta galva, ap aci melns laukums, kas sniedzas līdz knābja pamatam. Mātīte tumši brūnganpelēka. Balti vaigi, tumši kastaņbrūna piere un galvas virsa.

Parasti klusē. Tēviņa riesta sauciens ir klusa, zema, paātrināta kurkstēšana. Mātītei rupjš “krrr”.

Mazās gauras. Sātiņi, Lieknas II dīķis, 26.04.2009.

Mazās gauras. Sātiņi, Lieknas II dīķis, 26.04.2009.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Mazā gaura. Sātiņi, Lieknas IV dīķis, 12.04.2009.

Mazā gaura. Sātiņi, Lieknas IV dīķis, 12.04.2009.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Mazās gauras tēviņa riesta sauciens. Zviedrija, 28.05.2020.

Ieraksta autors Lars Edenius. Avots: https://xeno-canto.org/ 

Mazās gauras lidojumā. Sātiņi 20.04.2008.

Mazās gauras lidojumā. Sātiņi 20.04.2008.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Mazā gaura. Sātiņi, Lieknas IV dīķis, 21.07.2011.

Mazā gaura. Sātiņi, Lieknas IV dīķis, 21.07.2011.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Biotops. Dzīvesveids. Barība

Mazā gaura ir gājputns. Latvijā tā novērojama galvenokārt caurceļošanas laikā pavasarī un rudenī. Ziemo nelielā skaitā. Vasarā sastopami tikai atsevišķi indivīdi.

Latvijā sastopama dažādos ūdeņos – upēs, ezeros, zivju dīķos un jūras piekrastē. Ligzdošanas laikā apdzīvo ezerus, dīķus, lēni plūstošas upes, vecupes un purvus mežu tuvumā taigas zonā.

Pārtiek no ūdens bezmugurkaulniekiem (lielākoties – kukaiņiem un to kāpuriem), abiniekiem un, galvenokārt ziemā un agrā pavasarī, arī zivīm. Nedaudz ēd arī augus.

Ligzdo koku dobumos un arī piemērotos būros.

Ligzdai izmanto dobumā jau esošo materiālu, to izklājot arī ar spalvām.

Olas ir krēmkrāsas vai bāli dzeltenbrūnas. Olu izmērs vidēji ir 52,4x37,5 mm. Dējumā 6–9, reizēm – 5–14 olas. Gadā viens perējums. Mātīte perē viena pati. Perēšanas ilgums – 30 dienu.

Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tos aprūpē tikai mātīte. Lidspēju mazuļi iegūst 7–8 nedēļu vecumā.

Izplatība. Skaits. Apdraudējums

Ligzdošanas izplatības areāls no Skandināvijas pussalas līdz Austrumāzijai. Fragmentēts ziemošanas areāls tālāk uz rietumiem un dienvidiem no ligzdošanas areāla – no Rietumeiropas līdz Japānai. Pasaules populācijas tendence nav zināma.

Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā ievērojami paplašinājusies dienvidu un rietumu virzienā, taču daļēji tas varētu būt skaidrojams ar lielāku konstatēšanas piepūli. Pieaugusi arī izolētā populācija Lietuvā un Baltkrievijā. Gan ligzdojošā, gan ziemojošā populācija Eiropā ir stabila.

20. gs. 30. gados norādīts, ka mazā gaura Latvijā novērojama galvenokārt caurceļošanas laikā pavasarī un rudenī, bet siltākās ziemās daži indivīdi novērojami, pārziemojot jūras piekrastē. 20. gs. 60.–80. gados caurceļojošo putnu skaits varētu būt palielinājies – pavasara migrācijas laikā nelieli bariņi novēroti Rīgas līča piekrastē, it īpaši lielo upju iztekās, un lielajos piejūras ezeros – Babītes, Engures un Papes ezerā, taču rudens migrācijas laikā mazā gaura novērota ievērojami retāk. Arī mūsdienās suga pavasara migrācijas laikā tiek novērota lielākā skaitā nekā rudenī. Vērtēts, ka kopumā Latviju caurceļo 400–800 indivīdu. Lielākās pulcēšanās vietas atzīmētas piejūras ezeros un Lubāna ezerā un tā apkārtnes zivju dīķos.

Tas, ka mazā gaura siltākos gados nelielā skaitā pārziemo Latvijas piekrastē, atzīmēts jau 20. gs. sākumā. Arī 20. gs. 80. gados norādīts, ka ziemas laikā tās konstatētas tikai atsevišķos gados nelielās grupās neaizsalušos ūdeņos Rīgas līča piekrastē un Ķeguma HES ūdenskrātuvē. Laikā no 1991. līdz 2025. gadam ziemojošo mazo gauru populācijā reģistrēts mērens pieaugums, taču īstermiņā (2021–2025) redzams mērens kritums. Ziemo galvenokārt jūras piekrastē un lielajos piejūras ezeros, bet sastopama arī Daugavā, iekšzemes ezeros un citviet. Mūsdienās Latvijā ziemojošā populācija ir 38–161 indivīds.

Mazās gauras ligzdošana Latvijā nav reģistrēta, taču atsevišķi indivīdi tiek novēroti arī vasarā, it īpaši Lubāna apkārtnes zivju dīķos.

Ne pasaules, ne Eiropas līmenī suga nav apdraudēta. Latvijā nelielā ziemotāju populācija klasificēta kā jutīga.

Eiropā kopumā koncentrācijas vietās jūras piekrastē suga ir jutīga pret naftas piesārņojumu. Eiropā 19. un 20. gs. populācijas sarukušas dzīvotņu degradācijas un zuduma dēļ (piemēram, koku izciršana upju ielejās, upju iztaisnošana). Vietām populācijas samazinājušās Amerikas ūdeles (Neogale vison) plēsonības dēļ. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt slimības uzliesmojumi nākotnē. Vietām migrācijas laikā un ziemošanas vietās suga tiek medīta. Ziemošanas areāls Eiropā pārbīdās klimata pārmaiņu rezultātā.

Mijiedarbība ar cilvēku

Vietām mazā gaura tiek medīta, taču Latvijā šīs sugas medības nav atļautas.

Aizsardzības statuss

Mazā gaura iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā, kas nozīmē, ka šai sugai jānodrošina īpaši dzīvotnes aizsardzības pasākumi. Suga iekļauta arī Bernes konvencijas II pielikumā un Bonnas konvencijas II pielikumā. 

Multivide

Mazā gaura (Mergellus albellus). Somija, Helsinki, 2006. gads.

Mazā gaura (Mergellus albellus). Somija, Helsinki, 2006. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.  

Mazās gauras. Sātiņi, Lieknas II dīķis, 26.04.2009.

Mazās gauras. Sātiņi, Lieknas II dīķis, 26.04.2009.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Mazā gaura. Sātiņi, Lieknas IV dīķis, 12.04.2009.

Mazā gaura. Sātiņi, Lieknas IV dīķis, 12.04.2009.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

nav attela

Mazās gauras tēviņa riesta sauciens. Zviedrija, 28.05.2020.

Ieraksta autors Lars Edenius. Avots: https://xeno-canto.org/ 

Mazās gauras lidojumā. Sātiņi 20.04.2008.

Mazās gauras lidojumā. Sātiņi 20.04.2008.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Mazā gaura. Sātiņi, Lieknas IV dīķis, 21.07.2011.

Mazā gaura. Sātiņi, Lieknas IV dīķis, 21.07.2011.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Mazā gaura (Mergellus albellus). Somija, Helsinki, 2006. gads.

Fotogrāfs Andris Eglītis.  

Saistītie šķirkļi:
  • zosveidīgie putni Latvijā
  • mazā gaura
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • putni Latvijā
  • zosveidīgie putni Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • BirdLife datu zona (BirdLife Data Zone)
  • Celmiņš, A., 2026, Latvijas putni 2000–2026
  • Eiropas ligzdojošo putnu atlanta kartes
  • IUCN apdraudēto sugu Sarkanais saraksts (The IUCN Red List of Threatened Species)
  • Pasaules putni (Birds of the World)
  • Pasaules putnu sistemātiskais saraksts (AviList: The Global Avian Checklist)

Ieteicamā literatūra

  • del Hoyo, J., Elliott, A., and Sargatal, J. (eds.), Handbook of the Birds of the World, vol. 1, Barcelona, Lynx Edicions, 1992.
  • Harrison, C.J.O. and Castell, P., Bird nests, eggs and nestlings of Britain and Europe with North Africa and the Middle East, London, HarperCollinsPublishers, 2002.
  • Keller, V. et al., European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change, Barcelona, European Bird Census Council & Lynx Edicions, 2020.
  • Ķerus, V. (red.), Latvijas Sarkanā grāmata, 6. sējums, Putni, Sigulda, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Universitātes MDZF Bioloģijas institūts, 2025.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Strazds, M. (red.), Latvijas ūdeņu putni, Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Svensons, L., Malernijs, K. un Seterstrems, D., Putnu noteicējs, Rīga, Jāņa sēta, 2024.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Transehe, N. un Sināts, R., Latvijas putni, Rīga, Mežu departamenta izdevums, 1936.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Bиксне, Я. (ред.), Птицы Латвии: Территориальное размещение и численность, Рига, Зинатне, 1983.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Viesturs Ķerus "Mazā gaura". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-maz%C4%81-gaura (skatīts 26.02.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-maz%C4%81-gaura

Šobrīd enciklopēdijā ir 5584 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana