Rūdolfs Rozītis Latvijas armijā vairāk nekā 15 gadus ieņēma vadošus administratīvus amatus, turklāt 1921.–1935. gadā vadīja Armijas štāba Administratīvo daļu, būdams tieši atbildīgs un piedaloties armijas iekārtu un pārvaldību skarošo likumdošanas normu izstrādē un pielāgošanā.

Dzimis māju saimnieka Pētera un Anužas (dzimusi Mauriņa) Rozīšu ģimenē. Kristīts Liepkalnes latviešu evaņģēliski luteriskajā draudzē. 06.1902. beidzis Rīgas pilsētas reālskolas Tehnisko nodaļu, 06.1904. – Rīgas pilsētas reālskolas papildklasi. 09.1905.–08.1907. mācījās un ar I šķiru beidza Kazaņas kājnieku junkurskolu (Казанское пехотное юнкерское училище).

09.1910. Smiltenes draudzē precējies ar Emmu Zeibolti no Bilskas pagasta Smiltenes draudzes (rakstnieka Jēkaba Zeibolta māsa, rakstniece, publiciste; pēc Otrā pasaules kara Rīgā). Ar dzīvesbiedres izcelsmes vietu saistīts biogrāfiskajos datos ieviesies kļūdainais ieraksts par paša piedzimšanu Smiltenes vai Bilskas pagastā.

Dēls Oļģerts Rozītis – diplomāts un literāts, pēc kara Latvijas konsulāta sekretārs un kancelejas vadītājs, latviešu sabiedriskais darbinieks Sidnejā (Austrālijā).

10.1904. kā savvaļnieks iestājās karadienestā Krievijas armijā, 62. kājnieku Suzdaļas pulkā Moņku dzelzceļa stacijā Bjalistokas apriņķī (tagad Polijā). 08.1905. paaugstināts par jaunāko unteroficieri. Mācību laikā junkurskolā 12.1906. paaugstināts par jaunāko portupejjunkuru (junkuru rotas jaunākais unteroficieris). Pēc junkurskolas beigšanas no 15.08.1907. virsnieks (podporučiks) 95. kājnieku Krasnojarskas pulkā Tērbatā (tagad Tartu Igaunijā), rotas jaunākais virsnieks, no 10.1908. pulka lazaretes pārzinis. Poručiks (06.04.1910.). No 08.1910. – pulka saimniecības priekšnieka palīgs. 12.1913. pārvietots uz 7. rotu, 30.01.1914. iecelts par saimniecības rotas komandieri. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 14.08.1914. pulka sastāvā pārgāja Vācijas robežu, piedalījās kaujās Austrumprūsijā, pēc tam Polijā, no 06.1915. pie Grodņas un citās vietās Baltkrievijā. Štābkapteinis (29.12.1914.), no 01.06.1915. bija 1. rotas komandieris, vairākkārt bataljona komandiera vietas izpildītājs. No 03.11.1915. – 4. bataljona komandieris. 15.11.1915.–17.01.1916. piekomandēts 521. valsts zemessardzes Tveras družīnai turpat frontē, tās komandiera vietas izpildītājs. No 01.1916. vairākkārt pulka saimniecības priekšnieka vietas izpildītājs, pēc tam rotas komandieris. 03.07.–18.08.1916. pulka adjutanta vietas izpildītājs, atkal vairākkārt bataljona komandiera vietas izpildītājs. 18.09.1916. piekomandēts 96. kājnieku Omskas pulkam (06.11.1916. pārvietots uz to oficiāli), rotas, pēc tam bataljona komandiera vietas izpildītājs, no 19.11.1916. kājnieku un jātnieku izlūku komandas priekšnieks. 14.02.1917. bataljona sastāvā komandēts 644. kājnieku Verhoturjes pulka formēšanai, bataljona komandieris. Kapteinis (23.02.1917.). 06.1917. pulka sastāvā ieradās Ziemeļu frontē Daugavpils iecirknī, 11.07.1917. pārcelts uz 5. armijas štāba Ģenerālkvartīrmeistara daļu Daugavpilī, Vispārējās nodaļas vecākā adjutanta palīgs, no 17.09.1917. vecākais adjutants. Pilsētā ienākot vācu karaspēkam, 02.1918. štāba sastāvā Daugavpilī kritis vācu gūstā. 14.03.1918. no gūsta izbēdzis, no 14.04.1918. dzīvoja pie ģimenes Smiltenes pagastā vācu karaspēka okupētajā Latvijā. No 23.04. strādāja par Smiltenes Vecās Mežmuižas pārvaldnieku.

08.06.1919. brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis), iedalīts Ziemeļlatvijas brigādes Rezerves bataljonā, 18.06. pārcelts uz brigādes štābu, ieskaitot štāba virsnieku rezervē (no 07.1919. Vidzemes divīzijas štāba virsnieku rezerve). No 26.07.1919. Armijas virspavēlnieka štāba Inspekcijas daļas Apbalvojumu-paaugstinājumu nodaļas priekšnieks, no 12.08.1919. – štāba kancelejas priekšnieks. Pulkvedis-leitnants (11.12.1919.; par izdienu un nopelniem Latvijas neatkarības labā). No 27.08.1920. Inspekcijas daļas priekšnieks. 01.04.1921. iecelts par jaunizveidotā Galvenā štāba Administratīvās daļas priekšnieku. Pulkvedis (31.03.1923.). Daudzkārt īslaicīgi Galvenā štāba priekšnieka palīga un galvenā štāba priekšnieka vietas izpildītājs. Pastāvīgi darbojās dažādās komisijās dienesta pakāpju pielāgošanas izstrādāšanai u. c. administratīvos, dienestu regulējošos jautājumos. Pēc armijas vadības iestāžu reorganizācijas no 26.09.1929. jaunizveidotā Armijas štāba Administratīvās daļas priekšnieks, daudzkārt īslaicīgi Armijas štāba II palīga vietas izpildītājs. 07.–12.1932. bija Kara virstiesas pagaidu loceklis. 09.08.1935. atvaļināts pēc paša vēlēšanās ar tiesībām valkāt karavīra ietērpu. 12.08.1935. izteikta Armijas štāba pateicība par “nenogurstošu darba mīlestību armijas izveidošanas un noorganizēšanas darbā”. Dzīvoja Jelgavā dzīvesbiedrei piederošajā namā I (Pirmajā) Vaļņu ielā 11, piešķirta pensija. Darbojās Jelgavas Namsaimnieku biedrībā.

Par dienesta un kaujas nopelniem Krievijas armijā R. Rozītis apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”), par dienesta nopelniem Latvijas armijā – ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira), Aizsargu Nopelnu krustu.