Helikoplakoideji ir mūsdienās izmirusi agrīnā kembrija perioda adatādaiņu grupa ar cilindrisku vai vārpstveida ķermeņa formu un spirālisku ārējā skeleta plātnīšu izvietojumu. Tiem nebija adatādaiņiem raksturīgās piecstarainās simetrijas, bet nebija arī tipiskās divpusējās, bilaterālās simetrijas.

Helikoplakoideji bija vieni no pirmajiem adatādaiņiem. Helikoplakoideju fosilijas tiek atrastas salīdzinoši reti, un parasti tās ir nepilnīgi saglabājušās. Lielākā daļa helikoplakoideju materiāla ir saglabājusies atsevišķu ārējā skeleta plātnīšu veidā, tāpēc ir sarežģīti izsekot helikoplakoideju filoģenēzei un evolūcijai. Ierobežotā materiāla dēļ ir problemātiski izveidot helikoplakoideju klases iekšējo sistemātiku. Helikoplakoidejus uzskata par agrīnu adatādaiņu evolūcijas atzaru. Iespējams, tie pārstāvēja trīsstarainās simetrijas stadiju adatādaiņu evolūcijā, kas bija pirms piecstarainās simetrijas un kas raksturīga adatādaiņu tipam. Helikoplakoideji, iespējams, bija pāreja no divpusēji simetriskām formām uz piecstaraino simetriju un attīstījās no agrīnām, vēl radiāli nespecializētām adatādaiņu formām. Pieņēmums, ka helikoplakoideji varētu būt parafilētiska vai polifilētiska grupa, kurā ģints Polyplacus ir tuvāka citiem adatādaiņiem nekā Helicoplacus, ir balstīts uz ļoti spekulatīvu Polyplacus interpretāciju un ir uzskatāms par ļoti mazticamu. Helikoplakoidejus uzskata par īslaicīgu un unikālu dzīvnieku atzaru, kas ir izmiruši, neatstājot tiešus pēctečus.

Helikoplakoideji bija divpusēji simetriski dzīvnieki, kas piederēja pie otrmutnieku apakšnodalījuma. Dīgļa attīstības laikā tiem primārā mute (blastopora) pārveidojās par anālo atveri, bet mute veidojās vēlāk zarnu trakta pretējā galā. Helikoplakoidejiem nebija izteiktas piecstarainās simetrijas, kas raksturīga mūsdienu adatādaiņiem. Helikoplakoidejiem nebija arī klasiskas divpusējās simetrijas. Tiem bija tādas primitīvas pazīmes kā kalcija karbonāta plātnīšu skelets bez piecstarainās simetrijas. Plātnītes bija izvietotas unikālā, spirāliskā veidā, kāds nav atrodams citās adatādaiņu tipa grupās. Vairumā gadījumu atrastās helikoplakoideju fosilijas saglabājušās nepilnīgas, tāpēc precīzi aprakstīt to anatomiju un morfoloģiju ir sarežģīti. Helikoplakoideji nebija garāki par septiņiem centimetriem. Tiem bija iegarens, cilindrisks vai ovāls vārpstveida ķermenis. Vizuāli helikoplakoideji varēja izskatīties kā savērpts cilindrs. Liels skaits mazu, spirāliski izkārtotu kalcija karbonāta plātnīšu apņēma ķermeni un veidoja ķermeņa sienu. Starp plātnītēm atradās mīkstie audi, un plātnītes savā starpā nebija saistītas. Dzīvnieki neatradās čaulā, tāpēc varēja brīvi izplesties un sarauties. Trīs ambulakrālo kanālu savienojumā ķermeņa sānos atradās mute. Barošanās rievas bija veidotas burta “Y” formā un spirāliski apvijās ķermenim. Gar ambulakrālajām rievām atradās poras. Iespējams, ka tās bija ambulakrālo kājiņu atveres. Uzskata, ka helikoplakoideju zarnu trakts bija vienkāršs, “U” veida formā un anālā atvere, iespējams, atradās ķermeņa augšdaļā. Helikoplakoidejiem nebija acu. Elpošanas sistēma tiem bija primitīva. Uzskata, ka helikoplakoideji dzīves laikā bija nekustīgi un ar ķermeņa apakšējo daļu bija ierakušies jūras gultnes mīkstajos nogulumos, piestiprinājušies pie mikrobu apauguma paklājiem vai skeletālajām atliekām uz nogulumslāņu virsmas. Tādā veidā helikoplakoideju ķermenis noturējās vertikālā stāvoklī. 

Helikoplakoideju klases Helicoplacoidea (Durham, Caster, 1963) dzīvnieki mūsdienās ir izmiruši.

Sākotnēji zinātnieki izdalīja deviņas helikoplakoideju sugas. Paplašinoties mūsdienu pētījumiem, noskaidrojās, ka atšķirības starp sugām nosaka morfoloģiskas variācijas vai ontoģenēzes attīstības stadijas. Tāpēc deviņas helikoplakoideju sugas šobrīd ir apvienotas trīs sugās. 

Helikoplakoideju fosilijas atrastas kembrija perioda sākuma 530–513 miljonus gadu vecās nogulās. Visbiežāk tās ir atrastas kaļķakmens un smilšakmens slāņos seklās jūrās un plūdmaiņas zonās. Vairums fosiliju ir no Baltajiem kalniem Nevadā, arī Kalifornijā (Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV). Helikoplakoidejus uzskata par paleobioģeogrāfiski norobežotu grupu.

Uzskata, ka helikoplakoideji bija filtrētāji un barojās ar ūdenī vai nogulumos esošajām organiskajām daļiņām un planktonu. Tas ļauj izprast kembrija jūru ekosistēmu struktūru un barošanās ķēdes. Helikoplakoideji bija vieni no senākajiem adatādaiņiem un parāda pārejas posmu no senākajām, vienkāršajām formām uz vēlākajiem adatādaiņiem ar piecstaraino simetriju. Helikoplakoideji ir nozīmīgi, lai saprastu adatādaiņu ārējā un iekšējā skeleta veidošanos un ķermeņa simetrijas evolūciju. Tas ir nozīmīgi, jo liecina, ka tipiskā adatādaiņu simetrija attīstījusies pakāpeniski. Helikoplakoideji ir uzskatāms piemērs, cik daudzveidīga dzīvība bija kembrija periodā. Tie izmira un neatstāja tiešus pēctečus.