Nikolajs Kavass bija latviešu sporta darbinieks, jurists un uzņēmējs. N. Kavass aktīvi piedalījās dažādu Latvijas sporta jumta organizāciju darbā.

Dzimis Jaunjelgavas apriņķa Salas pagasta zemnieku izcelsmes pareizticīga tirgotāja Vladimira (Valdemāra) Kavasa un luterticīgas Jūlijas Kavases (dzimusi Riška) ģimenē, kristīts pareizticībā (dažviet personas dokumentos norādīts – krievs). No 1913. gada mācījās Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. Pirmā pasaules kara apstākļos ģimnāzija tika evakuēta prom no Rīgas, un N. Kavass  no 1915. gada turpināja mācības Jēgera privātskolā. 1919.–1924. gadā mācījās Rīgas pilsētas krievu vidusskolā (t.s. Lomonosova ģimnāzija); to veiksmīgi pabeidza.

1924.–1931. gadā studēja Latvijas Universitātes (LU) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; sākumā tautsaimniecību, pēc tam no 1925. gada – tiesību zinātnes. 1931. gadā sekmīgi pabeidza LU tieslietu studijas. 20. gs. 20. gados bija Latvijas krievu studentu korporācijas “Ruthenia” biedrs, vēlāk – studentu korporācijā “Fraternitas Arctica”. 04.1932.–02.1933. dienēja Latvijas armijā, 6. Rīgas kājnieku pulkā.

No 01.1932. zvērināta advokāta Voldemāra Beķera palīgs Rīgā; no 05.1940. – zvērināts advokāts Rīgā. Kavasu ģimenei piederēja kokzāģētava Rīgā; ģimene mitinājās Rīgā un vasarnīcā Jūrmalā.

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) īstenotās Latvijas okupācijas laikā no 01.1941. advokāts Rīgas 4. juridiskajā konsultācijā. Vācu okupācijas laikā 08.1941. ieskaitīts advokatūras sastāvā, vēlāk nacistiskās okupācijas laikā bija zvērināts advokāts Rīgā.

N. Kavass no 20. gs. 20. gadu pirmās puses darbojās sporta biedrībā “Union” Rīgā; 20.–30. gados piedalījās “Union” administrācijas un sporta nodaļas darbā. Sākumā 20. gs. 20. gados spēlēja “Union” futbola komandā. Vēlāk 20.–30. gados bija arī futbola tiesnesis.

Līdzdarbojās valsts sporta jumta organizācijas – Latvijas Sporta organizāciju apvienība (LSOA) – valdē. Aktīvi piedalījās valsts futbola jumta organizāciju darbā – līdzdarbojās Latvijas Futbola savienības (LFS) valdē, LFS Revīzijas komisijā, Rīgas apgabala futbola savienības (RAFS) valdē, RAFS Revīzijas komisijā. Bija RAFS priekšsēdētājs.

N. Kavass piedalījās Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) organizatoriskajā darbā. Sākumā LZSS Revīzijas komisijā, 1931./1932. gada sezonā bija tās priekšsēdētājs. 1932.–1936. gadā LZSS valdes loceklis. Darbojās LZSS Bendija-hokeja sekcijā, 1932./1933. gada sezonā bija šīs sekcijas hokeja lietu pārzinis. N. Kavass bija nozīmīgs sporta darbinieks hokeja kā sporta veida ieviešanā Latvijā 20. gs. 30. gadu sākumā.

Līdzdarbojās Latvijas hokeja izlases organizēšanā dalībai tās pirmajos starptautiskajos turnīros – Eiropas čempionātā 03.1932. Berlīnē (Vācijā) un pasaules čempionātā 02.1933. Prāgā (Čehoslovākijā). N. Kavass LZSS uzdevumā 01.1933. izvēlējās Latvijas hokeja izlases kandidātus un bija valstsvienības sastāva “sastādītājs” dalībai 1933. gada pasaules čempionātam Prāgā, uzņēmās arī hokeja izlases trenēšanu pirms turnīra.

1933./1934. gada sezonā N. Kavass kopā ar LZSS Hokeja sekcijas vadītāju Aleksandru Liepiņu bija norīkots par Rīgas izlases maiņu pārzini spēlei pret Kauņas izlasi (10.02.1934.; rezultāts 0:0). Šajā sezonā Latvijas valstsvienība oficiālas spēles pret citu valstu izlasēm neaizvadīja, un Rīgas izlase faktiski bija Latvijas hokeja izlase.

Arī nacistiskās okupācijas laikā N. Kavass piedalījās Latvijas futbola organizācijas darbā, okupētās Latvijas sporta jumta organizācijas – LSFKA (Latviešu sporta un fiziskās kultūras apvienība) – Futbola sekcijā. Par nopelniem sportā apbalvots ar LSFKA nozīmi (1943).

1944. gada rudenī pameta Latviju, dodoties bēgļu gaitās; Otrā pasaules kara beigās nonāca Vācijā, kur pievienojās savai ģimenei. Pēc kara līdzdarbojās latviešu sabiedriskajā dzīvē un latviešu sporta organizatoriskajā darbā Rietumvācijā, mitinājās bēgļu nometnē Vangenē.

1949. gadā no Neapoles ostas (Itālijā) ar kuģi izceļoja uz Austrāliju. Pēc ierašanās Austrālijā kopā ar dēlu Igoru Ivaru Kavasu strādāja fizisku darbu Melburnas lidostas izbūvē, vēlāk – lopkautuvē. 1955. gadā N. Kavass ieguva Austrālijas pilsonību. 20. gs. 50. gadu nogalē N. Kavass kopā ar dēlu Juri (Džordžu) Kavasu uzsāka uzņēmējdarbību; kļuva par piena bāra īpašnieku Melburnā, saimniekoja pārtikas veikalā “Ivanhoe Fine Foods” Aivenho, Melburnas priekšpilsētā. 60. gadu otrajā pusē pensionējās un pēc tam pārcēlās uz Goldkostu, Kvīnslendas pavalstī.

N. Kavass no 1930. gada laulībā ar Iraīdu Kavasi (dzimusi Kušnareva; 1907–2002), krievu izcelsmes Latvijas tenisisti un galda tenisisti, kura startēja sacīkstēs Latvijā, vēlāk arī Rietumvācijā un Austrālijā. Laulātā pāra dēls I. I. Kavass (1932–2008) arī spēlēja galda tenisu. Dēls J. Kavass (1938–1987) bija austrāliešu futbola kluba Echuca Football Club prezidents.