Aina Dālmane bija viena no 20. gs. ievērojamākajām latviešu histoloģēm. Habilitēta medicīnas doktore, Rīgas Medicīnas institūta (RMI, tagad Rīgas Stradiņa universitāte, RSU) profesore.

Dzimusi Vidrižos skolotāja Roberta Dālmaņa un viņa sievas Teklas ģimenē kā jaunākā no trim bērniem. Arī māte un vecākā māsa Ilga bija skolotājas, bet brālis Gunārs Dālmanis – pianists, klavieru restaurators un ērģeļu meistars.

A. Dālmane pēc Vidrižu pamatskolas absolvēšanas 1940. gadā mācības turpināja Rīgā un Rīgas 3. vidusskolu beidza 1945. gadā, kad sāka studēt medicīnu Latvijas Valsts universitātē (LVU, tagad Latvijas Universitāte, LU). 1951. gadā pabeidza RMI Ārstniecības fakultāti ar ārsta diplomu. 1955. gadā A. Dālmane aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu “Dzeltenuma veidošanās morfoloģija un histoķīmija vistas ovocītos”.

Pēc studijām A. Dālmane strādāja RMI Histoloģijas katedrā – sākotnēji kā aspirante, vēlāk asistente un docētāja (1954–1996). Lai gan histoloģija LU Medicīnas fakultātē tika docēta kopš 1920. gada februāra, patstāvīga un stabila Histoloģijas katedra izveidojās tikai 1947. gadā līdz ar profesora Konstantīna Bogojavļenska (Константин Сергеевич Богоявленский) ierašanos Rīgā. Viņš kļuva par citoloģijas pamatlicēju Latvijā. Pēc K. Bogojavļenska nāves A. Dālmane vadīja RMI Histoloģijas katedru no 1968. līdz 1994. gadam. Viņa turpināja citoloģiskos pētījumus un noskaidroja morfoģenēzes vispārējās likumsakarības, izmantojot arī elektronmikroskopijas.

1967. gadā A. Dālmane aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju “Zīdītāja olnīcu funkcionālā morfoloģija” (Функциональная морфология яичников млекопитающих).

Profesore no 1970. gada. Vienlaikus no 1968. līdz 1971. gadam RMI Ārstniecības fakultātes prodekāne un no 1979. līdz 1996. gadam Latvijas Anatomu, histologu un embriologu zinātniskās biedrības priekšsēdētāja. Atgriezusies augstskolā, no 2002. līdz 2007. gadam viņa docēja atjaunotajā LU Medicīnas fakultātē.

Katedra profesores A. Dālmanes vadībā aktīvi sadarbojās ar daudzām RMI katedrām un zinātniskajiem centriem, ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Zinātņu akadēmijas Citoloģijas institūtu (Институт цитологии Академии Наук СССР) Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga, Krievija).

A. Dālmane bija PSRS Galvenās medicīnas kadru gatavošanas pārvaldes histoloģijas mācību un metodikas problēmu komisijas locekle (1975–1991), Vissavienības medicīnas zinātņu akadēmijas problēmu komisijas “Šūnu, audu un organismu morfoģenēze” locekle (1975–1991), RMI Bioloģisko disciplīnu metodiskās komisijas priekšsēdētāja (1975–1990), Latvijas Anatomu, histologu un embriologu zinātniskās biedrības priekšsēdētāja (1979–1990).

Pensijā daudz laika veltīja medicīnas vēsturei, būdama aktīva Latvijas Medicīnas vēsturnieku apvienības biedre.

Pētījumi par funkcionāli aktīvu šūnu morfoloģiskiem kritērijiem. Vairāku mācību grāmatu autore vai līdzautore. 1979. gadā iznāca A. Dālmanes veidotais mācību atlants “Acu histoloģija” (līdzautore Ideja Vaļkova), 1980. un 1982. gadā – “Histoloģijas zīmējumi”. 1990. gadā iznāca apjomīga histoloģijas mācību grāmata latviešu valodā “Histoloģija” (līdzautore Olga Koroļova).

A. Dālmane no dzijas kā mācību uzskates līdzekļus tamborēja maketus, lai studenti labāk apgūtu histoloģiju (piemēram, olšūnu, embriju, dzemdi). Vēlāk šie darbi eksponēti izstādēs Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes (zelta) goda zīme (1997), Latvijas Ārstu biedrības godabiedre (1997), Jēkaba Prīmaņa balva (2001). Valsts emeritētā zinātniece (1996).