Diploporītu izcelsme un evolūcija joprojām ir neskaidra. Diploporīti bija viena no vecākajām adatādaiņu grupām un, iespējams, attīstījās no primitīviem blastozoju priekštečiem. Iespējams, diploporīti ir cēlušies no eokrinoidejiem (Eocrinoidea). Nav arī skaidrs, kurai blastozoju grupai diploporīti ir tuvāk radniecīgi. Pēdējo gadu filoģenētiskās analīzes ļauj domāt, ka diploporīti, iespējams, nav dabiski evolucionējusi grupa, bet ir mākslīgi veidota (tas tiek pamatots ar morfoloģiskajām pazīmēm, konkrēti – diploporām), ka patiesībā tā ir polifilētiska grupa. Pētījumi parāda, ka diploporas, iespējams, attīstījās vairākas reizes neatkarīgi, nevis vienā kopīgā senču līnijā. Diploporītiem bija dažāda ķermeņa forma un atšķirīga kalcija karbonāta plātnīšu organizācija.
Diploporīti piederēja pie otrmutnieku apakšnodalījuma. Dīgļa attīstības laikā primārā mute (blastopora) tiem pārveidojas par anālo atveri, bet mute veidojas vēlāk zarnu trakta pretējā galā. Diploporītiem bija raksturīga piecstarainā simetrija, bet ne visiem tā bija labi izteikta. Diploporītu ķermenis bija lodveida, ovālā līdz iegarenā formā. Ķermeni klāja daudzas savstarpēji saistītas kalcija karbonāta plātnītes. Plātnītes bija dažādā izmērā un formā un varēja būt izvietotas uz ķermeņa virsmas regulāri vai neregulāri. Plātnītēs atradās mikroskopiski kanāli vai atveres un diploporas. Diploporas bija divu poru, kas savienotas ar iekšēju kanālu, sistēmas. Tās atradās iedobē uz vienas ķermeņa plātnītes. Katrai kalcija karbonāta plātnītei bija daudzi diploporu pāri. Uzskata, ka diploporas bija elpošanas struktūras un pildīja gāzu apmaiņas funkcijas. Diploporu uzbūve daudzām sugām ievērojami atšķiras, tādēļ diploporītus uzskata par polifilētisku grupu. Diploporīti ar īsu kātiņu piestiprinājās pie cieta substrāta, bet dažu sugu pieaugušajiem īpatņiem nebija kātiņa. Diploporītu ķermeņa orālajā pusē atradās uz augšu vērsta mutes atvere, ap kuru bija izvietotas brahiolas. Ar tām diploporīti no ūdens uztvēra organiskās daļiņas un planktonu. No mutes atveres pa ķermeņa virsmu atgāja nelielas ambulakrālās rievas, pa kurām barība tika nogādāta uz muti. Diploporītiem bija “U” veida formas vai cilpveida zarnas, kas beidzās ar anālo atveri. Anālā atvere bija novietota ķermeņa orālajā pusē vai sānos. Ķermeņa orālajā pusē atradās hidropora un gonopora. Diploporītu ķermeņa dobums bija pildīts ar šķidrumu. Tiem bija ambulakrālā sistēma, kas pildīja transporta funkcijas un daļēji – barošanās un elpošanas funkcijas. Kārtas Asteroblastida pārstāvji bija ar sarežģītāku ķermeņa virsmas organizāciju. Tiem bija zvaigžņveida vai radiāli izteikta struktūra un labāk attīstītas ambulakrālās rievas.
Diploporītu klases Diploporita (Müller, 1854) dzīvnieki mūsdienās ir izmiruši.
| Kārta | Dzimta |
| Sphaeronitida (Neumayr, 1889) | Sphaeronitidae (Neumayr, 1889) |
| Holocystitidae (Miller, 1889) | |
| Parasphaeronitidae (Bockelie, 1984) | |
| Glyptosphaeritida (Bernard, 1895) | Dactylocystidae (Jaekel, 1899) |
| Glyptosphaeritidae (Bernard, 1895) | |
| Gomphocystitidae (Miller, 1889) | |
| Protocrinitidae (Bather, 1899) | |
| Asteroblastida (Bather, 1900) | Asteroblastidae (Bather, 1900) |
| Mesocystidae (Bather, 1899) | |
| Aristocystitida (Barrande, 1887) | Aristocystidae (Neumayr, 1889) |
Tā kā pastāv uzskats par diploporītu polifilētisko izcelsmi, daudzi autori izvairās no stingras šo dzīvnieku klasifikācijas. Tāpat atšķiras zinātnieku uzskati par diploporītu piederību konkrētam adatādaiņu apakštipam.
Diploporīti bija sastopami no apakšējā ordovika līdz apakšējam devonam pirms 500–359 miljoniem gadu. Acīmredzot tie izmira devona izmiršanas laikā. Ordovika periodā diploporīti bija ļoti daudzveidīga grupa. Ordovika perioda beigu izmiršanā neatgriezeniski izzuda daudzas sugas; vēlāk attīstījās citas diploporītu sugas. Diploporīti bija seklu, siltu, tropisku vai subtropisku kontinentālu jūru iemītnieki. Vairumam sugu bija sēdošs dzīvesveids. Tie bija piestiprinājušies pie cieta substrāta. Dažas sugas, iespējams, nebija piestiprinājušās un varēja pārvietoties brīvi. Diploporītu fosilijas atrod galvenokārt kaļķakmens nogulumiežos. Latvijā diploporītu fosilijas atrodamas reti.
Diploporīti bija filtrētāji un barojās ar ūdenī esošajām organiskajām daļiņām un planktonu. Tie bija daļa no jūru ekosistēmām un nozīmīgs jūras barības ķēžu posms. Diploporītiem ir būtiska nozīme adatādaiņu evolūcijas izpētē. Diploporīti ir nozīmīgi stratigrāfijā.
Ineta Salmane "Diploporīti". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-diplopor%C4%ABti (skatīts 05.05.2026)