Nosaukums ὀφιοῦχος, ophioûkhos grieķu valodā nozīmē ‘čūskas nesējs’. Pēc platības Čūsknesis ir liels zvaigznājs, tā figūru veido vairākas vidēja spožuma zvaigznes. Čūsknesis atrodas blakus Piena Ceļam. Zvaigznājā izvietojušās vairākas lodveida zvaigžņu kopas.
Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Čūsknesis vislabāk redzams vasaras naktīs debess dienvidu pusē. Virs tā atrodas Herkuless, bet zem tā – Skorpions.
Čūskneša spožākās zvaigznes veido neregulāru daudzstūri. Ja zvaigznāja figūrā novelk papildu līnijas, iespējams iztēloties cilvēka veidolu ar rumpi, rokām un kājām. Spožākā zvaigzne Rasalhags atrodas Čūskneša galvā. Zvaigznes – Pirmais Jeds un Čūskneša nī – iezīmē rokas, bet Sabiks un Čūskneša zēta – kājas.
| Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Rasalhags | Čūskneša α | 2,07 | 49 | A5 + K6 | Zemmilzis un galvenās secības zvaigzne | Dubultzvaigzne |
| Sabiks | Čūskneša η | 2,43 | 88 | A2 + A2 | Galvenās secības zvaigznes | Dubultzvaigzne |
| Čūskneša ζ | 2,57 | 440 | O9 | Galvenās secības zvaigzne | Maiņzvaigzne | |
| Pirmais Jeds | Čūskneša δ | 2,75 | 171 | M1 | Milzis | Griežas lēni |
| Kebalraī | Čūskneša β | 2,76 | 83 | K2 | Milzis | Griežas lēni |
Čūsknesī atrodas vairākas lodveida zvaigžņu kopas (Mesjē 9, 10, 12, 14, 19, 62, 107). Šīs kopas nav vienmērīgi izkliedētas pa visu debess jumu, bet veido sfērisku “mākoni” ap Galaktikas centru. Tā kā Čūsknesis atrodas šajā virzienā, mēs redzam vairāk lodveida zvaigžņu kopu nekā citur. Pie zvaigznes Čūskneša ro 460 gaismas gadu attālumā izvietojies molekulārā ūdeņraža mākoņu komplekss. Tā ir viena no Zemei tuvākajām vietām, kur kosmosā notiek jaunu zvaigžņu veidošanās.
Agrīnajos sengrieķu mītos Čūsknesis bija dievs Apollons (Ἀπόλλων, Apóllōn), kurš cīnījās ar milzīgu čūsku, kas sargāja Delfu orākulu. Vēlākie mīti to identificēja ar Lāokoontu (Λᾱοκόων, Lāokóōn), priesteri, kurš brīdināja trojiešus par Trojas zirgu un kuru vēlāk nogalināja divas jūras čūskas. Romiešu laikmeta mītos tas ir dziednieks Asklēpijs (Ἀσκληπιός, Asklēpios), kurš mācēja atdzīvināt mirušos. Lai neļautu visai cilvēcei kļūt nemirstīgai, dievu valdnieks viņu nogalināja ar zibeni, bet vēlāk novietoja debesīs, lai godinātu Asklēpija labos darbus.
Latvijā Čūsknesis redzams vasaras naktīs samērā zemu debess dienvidu pusē.
Ilgonis Vilks "Čūsknesis". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-%C4%8C%C5%ABsknesis (skatīts 09.05.2026)