Nosaukums δελφίς, delphī́n grieķu valodā nozīmē ‘delfīns’. Pēc platības Delfīns ir neliels zvaigznājs, un tajā nav spožu zvaigžņu, tomēr zvaigznājam ir izteiksmīgs veidols, kas atgādina delfīnu.

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Delfīns vislabāk redzams vasaras naktīs un rudens vakaros debess dienvidu pusē. Pa kreisi no tā atrodas Pegazs, bet pa labi – Ērglis.

Kaut arī Delfīnā nav nevienas zvaigznes, kas būtu spožāka par 3. zvaigžņlielumu, zvaigžņu figūrā var saskatīt no ūdens izlekuša delfīna apveidus. Četras romba formā izkārtotas zvaigznes veido dzīvnieka ķermeni, bet piektā – asti. Delfīna zvaigznājā 52 000 gaismas gadu attālumā atrodas teleskopā aplūkojama lodveida zvaigžņu kopa NGC 6934.

Viens no sengrieķu mītiem stāsta par grieķu dzejnieku un galma mūziķi Arionu (Ἀρίων, Arī́ōn), kurš bija sakrājis bagātību, ceļojot pa Sicīliju un Itāliju. Kad viņš devās mājup, kuģa apkalpe nolēma nogalināt dzejnieku un piesavināties bagātības. Arions lūdza izpildīt pēdējo vēlēšanos, – viņš spēlēja kitāru un nodziedāja dievam Apollonam (Ἀπόλλων, Apóllōn) veltītu dziesmu, kas sapulcināja delfīnus, tad ielēca jūrā. Viens no delfīniem izglāba Arionu un nogādāja līdz krastam. Ļaundari vēlāk tika notverti un sodīti, bet Apollons delfīnu novietoja debesīs.

Latvijā Delfīns tumšās debesīs labi redzams vasaras naktīs un rudens vakaros samērā augstu dienvidu pusē.