Ulbrokas Zinātnes centrs izveidots 18.03.1960. ar toreizējo nosaukumu Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūts. Iestāde īsteno pētījumus un lietišķas izstrādes lauksaimniecības tehnikas un tehnoloģiju jomā, piedalās lauksaimniecības nozares izglītības programmu īstenošanā.

Institūtu izveidojot, tas tika nosaukts par Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūtu. Iestādes nosaukums laika gaitā mainījies daudzkārt, pašlaik tas pilnajā nosaukumā tiek dēvēts par LBTU Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes Inženiertehnikas un enerģētikas institūta Ulbrokas Zinātnes centru.

Institūta darbības sākotnējais mērķis bija noteikts dibināšanas dokumentos – veikt pētījumus, izstrādāt un ieviest lauksaimnieciskajā ražošanā priekšlikumus smagā roku darba aizstāšanai ar mašinizētu darbu – mehanizācijai, tādējādi ceļot darba ražīgumu un palielinot laukkopības un lopkopības produkcijas ražošanu. Mērķis paplašinājās 20. gs. 70. gados, kad pievienojās arī izglītošanas funkcija – ik gadu organizēja tematisko izstādi “Novators” un citus izglītošanas pasākumus. Latvijas neatkarības sākumā institūts bija koordinējošā iestāde Reģionālās mašīnbūves programmas īstenošanā zemnieku saimniecību apgādei ar lauksaimniecības tehniku. Pakāpeniski par galveno darbības virzienu ir kļuvusi tehnoloģiju un tehnikas piemērotības un izmantošanas lietderības vērtēšana dažāda lieluma un ražošanas intensitātes saimniecībām.

Institūts dibināts ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Ministru padomes lēmumu. Ar LR Ministru kabineta 10.1997. rīkojumu institūts tika pievienots Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU, tagad LBTU) patstāvīgas juridiskās personas statusā ar nosaukumu valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums “Ulbrokas Zinātnes centrs”. Integrācija LLU noslēdzās 31.12.2015., kad ar Senāta lēmumu institūts kļuva par Tehniskās fakultātes (TF) struktūrvienību.

Institūta darbība padomju okupācijas periodā bija pakļauta arī komunistiskās partijas struktūrām dažādos hierarhijas līmeņos – Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Rīgas rajona komitejai, LKP Centrālajai komitejai.

Institūta izveidošana noteikta LPSR Ministru padomes 18.03.1960. lēmumā, tajā noteikti arī galvenie darbības virzieni – veikt pētījumus progresīvu laukkopības un lopkopības tehnoloģiju un mašīnu izstrādāšanai un ieviešanai, procesu automatizācijai, esošās tehnikas modernizācijai un piemērošanai vietējiem apstākļiem. Turpmākajos valdības un Lauksaimniecības ministrijas dokumentos tika noteikts institūta izvietojums Ulbrokā, bijušās Rīgas Meliorācijas mašīnu stacijas (MMS) teritorijā. Institūts sāka darbu 1960. gada septembrī.

18.08.1986. ar LPSR Valsts agrorūpnieciskās komitejas pavēli uz institūta bāzes tika izveidota Zinātniskās ražošanas apvienība (ZRA) “Stars”, tajā iekļaujot arī rūpnīcu “Stars”, Materiāli–tehniskās apgādes pārvaldes Projektēšanas–konstruktoru tehnoloģisko biroju (PKTB) un Eksperimentālo mašīnbūves darbnīcu (EMD).

Savukārt ar LR Lauksaimniecības ministrijas 18.02.1991. pavēli ZRA “Stars” tika reorganizēta, tās sastāvā esošo Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūtu izslēdzot no ZRA sastāva un pārdēvējot par Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūtu “Agme”, iekļaujot tajā arī PKTB un EMD.

Ar LR Lauksaimniecības ministrijas 19.02.1993. pavēli tika izveidots Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūts, nodalot to no Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūta “Agme” kā patstāvīgu zinātnisku iestādi. Tādējādi radās divas patstāvīgas juridiskās personas. Noteikts, ka minētā zinātniskā iestāde ir valsts bezpeļņas organizācija.

Lai veicinātu augstskolu un zinātnisko iestāžu integrāciju, ar LR Ministru kabineta 08.10.1997. rīkojumu tika reorganizēta valsts bezpeļņas organizācija Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūts, pievienojot to LLU kā patstāvīgu struktūrvienību ar juridiskās personas statusu. Institūta nosaukums pēc reorganizācijas ir valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums “Ulbrokas Zinātnes centrs”.

Lai nodrošinātu augstākās izglītības un zinātnes nozares valsts institūciju juridiskā statusa atbilstību aktuālajiem likumdošanas aktiem, ar LLU Senāta 29.09.2004. lēmumu tika reorganizēts valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums “Ulbrokas Zinātnes centrs” un izveidota LLU aģentūra Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts, saglabājot tai juridiskās personas statusu.

LLU Senāta 09.12.2015. lēmums: “LLU aģentūra “Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts” tiek reorganizēta, iekļaujot to universitātes struktūrā bez juridiskās personas tiesībām ar nosaukumu “LLU Tehniskās fakultātes (TF) Lauksaimniecības tehnikas institūta Ulbrokas Zinātnes centrs””. Ar šo lēmumu tika pabeigta 1997. gadā uzsāktā institūta integrācija universitātē.

Saskaņā ar 18.05.2022. LLU Konventa lēmumu universitāte ieguva nosaukumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. Savukārt ar 08.02.2023. LBTU Senāta atzinumu tika uzsākta LBTU reorganizācija, kā rezultātā tika apvienota TF un Informācijas tehnoloģiju fakultāte. Nosaukums tagad ir Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte. Šo darbību rezultātā 1960. gadā dibinātais institūts tagad tiek dēvēts par LBTU Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes Inženiertehnikas un enerģētikas institūta Ulbrokas Zinātnes centru.

Dibināmā institūta struktūrā bija iekļauta administrācija un grāmatvedība un četras nodaļas: laukkopības, lopkopības, mašīnu-traktoru parka ekspluatācijas, konstruktoru. Kopā bija 51 štata vieta. Uz MMS tehniskās bāzes bija paredzēts izveidot eksperimentālo darbnīcu institūta pakļautībā.

Institūta darbība pakāpeniski paplašinājās, dažādojās pētniecības virzieni, kā rezultātā struktūra pilnveidojās ar jaunu laboratoriju un nodaļu izveidošanu. 1969. gadā sastāvā bija 15 laboratorijas un nodaļas ar 95 darbiniekiem (56 zinātniskie un tehniskie darbinieki). Struktūrā ietilpa arī juridiski patstāvīga EMD ar 45 darbiniekiem pētniecības iekārtu un izstrādāto konstrukciju paraugu izgatavošanai. Šajā periodā institūts sāka īstenot sistēmu: zinātniskā izstrāde, tehnoloģiskā dokumentācija, mašīnu izgatavošana un ēku projektēšana, iekārtu montāža saimniecībās. To īstenoja atbilstošas struktūrvienības. Divdesmit gadu laikā pēc šīs sistēmas saimniecībās īstenoti aptuveni 160 projekti.

Darbībai pievienojās arī izglītojošā funkcija – 1971. gadā tika iedibināta lauksaimniecības inženierzinātnes – radošo lauksaimnieku, zinātnieku, konstruktoru un mašīnbūvētāju – labāko paraugu un jaunrades tematiskā izstāde “Novators”. Izstāde kļuva par lauksaimnieku ikgadēju pieredzes apmaiņas un izglītošanas pasākumu, to ik gadu novembrī apmeklēja pat 4000–5000 cilvēku. Izstāde Ulbrokā darbojās 25 gadus – līdz 1996. gadam.

1986. gadā institūtā strādāja 133 darbinieki, to skaitā 73 zinātniskie un tehniskie. Nozīmīgākie pētījumu virzieni: augsnes apstrādes un lopbarības sagatavošanas tehnoloģiju pilnveidošana, cukurbiešu audzēšanas mehanizētu tehnoloģiju izstrāde, tehnisko risinājumu izstrāde liellopu un cūku lielfermām. 

1986. gadā ar LPSR Valsts agrorūpnieciskās komitejas pavēli tika izveidota ZRA “Stars”, tajā iekļaujot institūtu, rūpnīcu “Stars”, PKTB un EMD. Apvienības vadošā iestāde bija institūts. Tas koordinēja pārējo organizāciju darbu, un par apvienības ģenerāldirektoru tika iecelts institūta direktors Edgars Lāčgalvis. Apvienības mērķis bija, izmantojot institūta apgūto sistēmu, zinātniskā izstrāde, tehnoloģiskā dokumentācija un mašīnu izgatavošana, attīstīt LPSR apstākļiem piemērotas lauksaimniecības tehnikas ražošanu jeb tā laika terminoloģijā – reģionālo mašīnbūvi. Perioda sākumā apvienība sadarbībā ar radnieciska profila nozares uzņēmumiem veiksmīgi attīstīja zemnieku saimniecībām vajadzīgās tehnikas ražošanu – četros gados tika izstrādātas un ražošanā apgūtas 64 mašīnas un iekārtas. Taču 1991.–1992. gadā atbilstoši tā laika likumdošanai lauksaimniecības nozarē sākas privatizācijas procesi. ZRA “Stars” 1991. gadā tika reorganizēta, atdalot no tās institūtu, PKTB un EMD un nosaucot jauno apvienību par institūtu “Agme”. Taču arī šīs apvienības finansiālā darbība bija neveiksmīga.

Lai saglabātu institūtu kā zinātnisku iestādi, LR Lauksaimniecības ministrija 1993. gadā izveidoja Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūtu, nodalot to no “Agmes”. Institūtā tobrīd strādāja 41 darbinieks, to skaitā 11 zinātņu doktori un divi habilitētie doktori. Perioda sākumā notika pakāpeniska pārorientācija uz zinātniskās darbības finansēšanu pēc starptautiski atzītas projektu (grantu) Latvijas Zinātnes padomes (LZP) finansētas sistēmas. Par būtiskākajiem zinātniskā darba rezultātiem turpmāk tika uzskatītas publikācijas starptautiskos izdevumos, dalība konferencēs, aizstāvētie zinātniskās kvalifikācijas darbi. 1997. gadā institūts tika pievienots LLU kā patstāvīga struktūrvienība ar nosaukumu Ulbrokas Zinātnes centrs. Līdz ar zinātnisko projektu īstenošanu institūta darbinieki sāka piedalīties arī LLU TF studiju programmu īstenošanā un LLU kolektīvās vadības institūciju darbībā. Svarīgākie pētījumu virzieni no 1994. līdz 2015. gadam bija salīdzinoša laukkopības un lopkopības tehnoloģiju novērtēšana, pētījumi zemkopības mehānikā, precīzās zemkopības izmantošanas iespēju pētījumi un atjaunojamās enerģijas iekārtu un tehnoloģiju efektivitātes pētījumi. Minētajā laika posmā institūtā (no 1997. gada Ulbrokas Zinātnes centrs) vidēji gadā strādājuši 22 darbinieki, to skaitā deviņi zinātņu doktori. 

Savukārt 2015. gadā iestāde tika integrēta universitātes struktūrā bez juridiskās personas tiesībām ar nosaukumu “LLU Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības tehnikas institūta Ulbrokas Zinātnes centrs”. Vairums darbinieku tika iekļauti LLU personāla sarakstos, daļa pārtrauca darba attiecības, darbinieku skaits samazinājās līdz 16, to skaitā seši zinātņu doktori. Pakāpeniski notika pārorientācija uz lietišķajiem pētījumiem – Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētiem projektiem. Par svarīgāko pētījumu virzienu kļuva lauksaimniecības tehnoloģiju un tehnikas piemērotības, ekoloģiskās ietekmes un izmantošanas lietderības vērtēšana. 

Iestādi vadījuši astoņi vadītāji (līdz 2015. gadam lietoja amata nosaukumu – direktors): Aleksandrs Lazarevs (1960–1966), E. Lāčgalvis (1966–1991), Andris Feldmanis (1991–1993), Andris Dambergs (1993), Eduards Matisāns (1994–1997), Dainis Viesturs (1998–2009) un Semjons Ivanovs (2010–2024). Kopš 2024. gada Ulbrokas Zinātnes centru vada Ādolfs Ruciņš.

Arvīds Vilde vairāk nekā 50 gadus veicis nozīmīgus pētījumus zemkopības mehānikā un cukurbiešu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanā. Uldis Pinnis pētījis augsnes pirmssējas apstrādes un sējas procesus un tehniskos līdzekļus, piedalījies plattvēriena augsnes apstrādes mašīnu izstrādāšanā. Jakovs Pankovs pētījis zāles lopbarības sagatavošanas tehnoloģijas, piedalījies lopbarības konservācijas metožu izstrādē. Henriks Putāns izstrādājis vairākas patentētas iekārtas saules enerģijas iegūšanas efektivitātes paaugstināšanai, daudzas speciālas mēriekārtas institūta zinātnisko pētījumu vajadzībām. Haralda Kurzemnieka vadībā un ar tiešu piedalīšanos konstruktoru darbā izstrādātas vairāk nekā 100 dažādas mašīnas un iekārtas, kā arī pilnveidota konstrukcija daudzām sērijveidā ražotām mašīnām un iekārtām.