Ģederts Odiņš bija ievērojams pedagogs 20. gs. pirmajā trešdaļā, darbmācības (rokdarbu) ieviesējs izglītībā, Valsts centrālā pedagoģiskā institūta direktors (1925–1930), Jelgavas 2. vidusskolas (no 1928 Jelgavas valsts 2. vidusskola, tagad Jelgavas Valsts ģimnāzija) direktors (1922–1934). 

Ģ. Odiņš piedzima Misas pagasta Kūlās rentnieka Miķeļa Odiņa un viņa sievas Grietas ģimenē. Ģedertam bija dvīņumāsa Anna. Kristīts Iecavas luterāņu draudzē. Ģ. Odiņš bija precējies ar skolotāju Eiženiju Malvīni Goldbergu no Rubas pagasta; ģimenē bija divi bērni – Georgs (jurists) un Tatjana. Ģimene Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju un pēc tam dzīvoja trimdā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Kanādā.

Skolas gaitas Ģ. Odiņš uzsāka Puzes pagastskolā, kur pavadīja bērnību. Vēlāk mācījies Ameles pamatskolā un Talsu pilsētas skolā, ko pabeidza 1893. gadā. No 1899. gada mācījās Pēterburgas Skolotāju institūtā (Санкт-Петербургский учительский институт), ko absolvēja 1902. gadā. No 1912. gada studēja komerczinības Petrogradas Komercinstitūtā (Петроградский коммерческий институт), ko absolvēja 1916. gadā ar I šķiras diplomu.

No 1896. līdz 1899. gadam pēc tautskolotāja eksāmenu nokārtošanas Ģ. Odiņš strādāja par palīgskolotāju Jērcēnu pagasta skolā. 1901. gadā strādāja Baku ģimnāzijas vasaras kolonijā Kaukāzā. Kā valsts stipendiāts mācījās ārzemēs: apmeklēja rokdarbu kursus Leipcigā un Lozannā, studēja fiziku un ķīmiju Vīnes Universitātē (Universität Wien).

No 1903. līdz 1906. gadam strādāja Jēzus baznīcas tirdzniecības skolā Pēterburgā (торговая школа при евангелическо-лютеранской церкви Христа Спасителя), bija mājskolotājs Pēterburgas gubernatora Aleksandra Zinovjeva (Александр Дмитриевич Зиновьев) ģimenē, kā arī rokdarbu skolotājs Pēterburgas Skolotāju institūtā.

1906. gadā Ģ. Odiņš pārcēlās uz Rīgu un strādāja par inspektoru Ata Ķeniņa tirdzniecības skolā. 1907. gadā Ģ. Odiņš izveidoja un vadīja Skolotāju sabiedrības Tirdzniecības skolu Martas ielā 5. Šo skolu savos autobiogrāfiskajos tēlojumos aprakstīja skolotājs Jānis Greste.

No 1909. līdz 1916. gadam Ģ. Odiņš strādāja Nikolaja II tirdzniecības skolā (торговая школа имени Императора Николая ІІ), vasarās ierīkojot vasaras koloniju (nometni) Lugā. No 1916. gada līdz 1918. gadam Ģ. Odiņš bija šīs komercskolas direktors (līdz skolas reorganizācijai pēc Oktobra apvērsuma). Šīs skolas kurators bija Stepans Jeļisejevs (Степан Петрович Елисеев, jaunākais), kurš bija arī mecenāts (no tirgoņu Jeļisejevu dzimtas).

Pēc Oktobra apvērsuma Ģ. Odiņš bija skolēnu bezpajumtnieku darba nometnes “Prudki” Udeļnajā (netālu no Petrogradas) dibinātājs un vadītājs. Kopā ar viņu tur strādāja latviešu skolotāji J. Greste, Jānis Ķempis, Lilija Ķempe un Fricis Dravnieks. 1920. gadā Ģ. Odiņš darbojās latviešu bēgļu reevakuācijas komisijā Maskavā.

Pēc atgriešanās dzimtenē 1921. gadā Ģ. Odiņš bija Latvijas Izglītības ministrijas Arodskolu nodaļas vadītājs. 1922. gadā viņš izveidoja vidusskolu Jelgavā un no 01.07.1922. līdz 1934. gada vasarai bija Jelgavas valsts 2. vidusskolas (ģimnāzijas) direktors.

Izglītības ministrija 06.07.1925. nodibināja Valsts centrālo pedagoģisko institūtu, par kura direktoru no 01.08.1925. iecēla Ģ. Odiņu. Institūts atradās skolas ēkā Jelgavā (Upes ielā 13), un mācības tajā ilga divus gadus (ar pabeigtu vidējo izglītību). 1930. gadā institūtu slēdza, jo Jelgavā darbojās arī Valsts skolotāju institūts.

Pēc 15.05.1934. valsts apvērsuma Ģ. Odiņu atlaida no Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktora amata, pārceļot darbā uz Zaļenieku vidusskolu, kur nesaprašanās dēļ viņš nolēma doties pensijā.

Pēc aiziešanas pensijā Ģ. Odiņš saimniekoja sievas lauku īpašumā Rubas pagasta Pukstaišos, kur mira traģiskā nāvē (viņu nobadīja bullis).

Triju Zvaigžņu ordenis (IV šķira, 1926), kas piešķirts par ieguldījumu Latvijas izglītības attīstības darbā.

Piemiņas ekspozīcija Jelgavas Valsts ģimnāzijas muzejā tās dibinātājam un pirmajam direktoram Ģ. Odiņam (kopš 20. gs. 70. gadiem). 1962. gadā Rubas kapsētā atklāts piemineklis.

29.09.2016. pie ēkas Martas ielā 5, kur 20. gs. sākumā strādāja Ģ. Odiņš, atklāta piemiņas plāksne (tēlnieks Jānis Strupulis).