Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs “Kalna Kaibēni” ir vecākais Latvijas memoriālais muzejs. Muzeja ekspozīcija glabā Reiņa un Matīsa Kaudzīšu piemiņas lietas, stāstot par viņu dzīvesgaitu, sabiedrisko un literāro darbību. Muzeja ēkas un iekārtojums saglabāts no rakstnieku dzīves laika. Muzejs piedāvā ekskursijas, izglītojošas programmas un muzejiskus pasākumus, tajā skaitā stāstus par pirmā latviešu romāna “Mērnieku laiki” (1879) tapšanu.

Muzejs atrodas Vecpiebalgas pagastā.

Muzeja mērķis ir saglabāt “Kalna Kaibēnu” unikālās kolekcijas, ēkas un apkārtni atbilstoši rakstnieku dzīves laikmetam; izmantot to kā apmeklētāju izglītošanas un brīvā laika pavadīšanas avotu.

Muzeja uzdevumi:

1. Aktualizēt un rosināt apmeklētājos interesi par pedagogu rakstnieku brāļu Kaudzīšu dzīvi, literāro un sabiedrisko darbību.

2. Uzturēt M. Kaudzītes iekārtoto māju, respektējot ēkas unikalitāti.

3. Veidot ekspozīcijas, izstādes, sarīkojumus, publikācijas.

4. Pilnveidot muzeja iekštelpu un ārtelpas ekspozīciju kā vienotu, autentisku, memoriālu ansambli.

5. Vadīt ekskursijas, sagatavot un īstenot muzeja pasākumus.

Muzejs akreditēts 13.12.2022. (līdz 12.12.2027.). Tā darbība vērsta uz autentisko ēku – dzīvojamā māja, klēts, rentnieku māja un dārza mājiņa ‒ un to memoriālo interjeru saglabāšanu, nodrošinot kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību. Muzejs veic muzeja krājuma komplektēšanu, uzskaiti, saglabāšanu un papildināšanu ar materiāliem par brāļiem Kaudzītēm, pēta abu personību dzīvi, literāro darbību un vietu Latvijas kultūras vēsturē, popularizē brāļu Kaudzīšu literāro mantojumu, organizējot izstādes, ekskursijas, literārus un kultūras pasākumus, kā arī izglītojošas programmas dažādām auditorijām, īpaši skolēniem. Muzejs veicina sabiedrības interesi par Piebalgas kultūrvēsturisko vidi un latviešu literatūru.

Līdz 2024. gadam memoriālais muzejs kā Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” struktūrvienība bija Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes pakļautībā. Līdz ar iestādes reorganizāciju no 04.04.2024. Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre” ar tās struktūrvienībām Kārļa Skalbes memoriālo muzeju “Saulrieti”, Antona Austriņa memoriālo muzeju “Kaikaši”, Brāļu Kaudzīšu memoriālo muzeju “Kalna Kaibēni” un Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālo muzeju “Jāņaskola” iekļauta Cēsu muzeja struktūrā.

Par muzeja dibināšanas dienu uzskatāms 1929. gada 2. augusts, kad Vecpiebalgas draudze sarīkoja Kalna Kaibēnu ūtrupi. M. Kaudzītes draugu, literatūrzinātnieku Teodora Zeiferta un Kārļa Egles klātbūtne ūtrupē glāba Kalna Kaibēnus no pilnīgas izpārdošanas. Izglītības ministrija iegādājās Baltās zāles, Matīsa istabas un Reiņa istabas, kā arī guļamistabas iekārtojumu, viss palika savās vietās. Ēkas un zeme saskaņā ar M. Kaudzītes testamentu bija Vecpiebalgas draudzes īpašums. Draudze neiebilda, ka piemiņas lietām, visam iekārtojumam, ko nopirkusi Izglītības ministrija, jāpaliek Kalna Kaibēnos, kā pats M. Kaudzīte to iekārtojis. Izglītības ministrija nodeva muzeju (tas ir, nopirktās piemiņas lietas) Pieminekļu pārvaldes pārziņā, un 1929. gada rudenī muzejs sāka darbu

1936. gadā muzejs kļuva par Rakstniecības un teātra muzeja filiāli, padomju okupācijas laikā 1959. gadā neilgu laiku muzejs bija Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle. 1960. gadā muzejs kļuva par Cēsu novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli. 1988. gadā izveidota Cēsu muzeju apvienība, kuras filiāle bija Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs “Kalna Kaibēni”. 1999. gadā šī apvienība likvidēta un muzejs nonāca Vecpiebalgas pagasta padomes pakļautībā. 2006. gada 21. jūnijā nodibināta Vecpiebalgas pagasta muzeju apvienība “Orisāre”, kurā apvienoti Vecpiebalgas memoriālie muzeji, arī Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs “Kalna Kaibēni”.

2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidots Vecpiebalgas novads, kurā ietilpst arī Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs “Kalna Kaibēni”. Muzejs nonāca Vecpiebalgas novada pašvaldības pakļautībā. Savukārt pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Vecpiebalgas novads pievienots Cēsu novadam, un muzejs kļuva par Cēsu novada pašvaldības muzeju.

Muzeja krājumā ir brāļu Kaudzīšu mājas mēbeles, rakstnieku piemiņas lietas, kuru vidū gan brāļu Kaudzīšu apģērbs, gan ceļojumu koferis un citas ar Eiropas ceļojumiem saistītas lietas. Muzeja krājumā ir dokumenti, rakstnieku rokraksti un viņu dzīves laika fotogrāfijas, grāmatas. Krājuma komplektēšana sākās jau līdz ar muzeja dibināšanu, jo ūtrupē nopirktās lietas palika uz vietas mājā. Nozīmīgākās lietas ir pašu rakstnieku ēkas iekārtojums un lietas, kas stāsta par viņu dzīvi “Kalna Kaibēnos”. Krājumā glabājas skolnieku atmiņas un skolas liecības no laika, kad 14 gadus (1868‒1882) “Kalna Kaibēnos” darbojās Matīsa Kaudzītes vadītā Kaibēnu pagastskola.

Muzeja krājums ir pabeigta kolekcija, kurā glabājas 10117 vienības (2026), no kurām 8750 ir pamatkrājums. Krājumā ir 2276 fotogrāfijas, 893 dokumenti, 298 rokraksti un 377 piemiņas lietas. Tajā skaitā ir materiāli par Piebalgas kultūrvēsturi.

No 1929. līdz 1944. gadam muzeja pārzinis bija Jānis Vēliņš. No 1944. gada līdz 1961. gadam muzejam atsevišķa vadītāja nebija, bet muzeja atbildīgie darbinieki bija Anna Zvaigzne un Teodors Zvaigzne. 1961.‒1980. gadā muzeju vadīja Austra Cince. Pēc viņas nāves darbu pārņēma viņas vīrs Hermanis Cincis, taču darbā oficiāli netika pieņemts, jo bija izsūtītais. Muzejs vairākus gadus bija bez oficiāla vadītāja. No 1982. gada muzeju vadīja Uldis Tilgass, 1992.‒2003. gadā ‒ Jānis Polis, 2003.‒2005. gadā ‒ Andris Polis, 2005.‒2006. gadā ‒ Gints Skutāns. 2006.‒2024. gadā muzeja pārzinis bija Aivars Ošiņš. Muzeja vadītāja šajā laikā bija Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule. Viņa vada muzeju arī pašlaik.