Bungu iela atrodas Bolderājas apkaimes centrālajā daļā un savieno Kapteiņu ielu un Miglas ielu. Tai raksturīga 20. gs. pirmās un otrās puses vienstāvu un divstāvu vienģimeņu māju apbūve, galvenokārt koka vai kombinētā konstrukcijā. Apbūves dinamika kopš 2000. gada bijusi lēna, notiek pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana un nelieli infrastruktūras uzlabojumi.

Bungas ir sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.

Iela konstatējama avotos pirms 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemtā likuma, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1935. gadā izdotajā Rīgas ielu plānā iezīmēta ar nosaukumu Trumuļu iela, bet ar Bungu ielas nosaukumu uzrādīta īsa šķērsiela, kas nozarojās no Trumuļu ielas un veda uz gruntsgabalu Nr. 4 Filipa (mūsdienās – Kapteiņu iela) ielā. Jāsecina, ka nosaukums Bungu iela pirmo reizi norādīts 20. gs. 30. gadu vidū. Līdz pirmreizējai padomju okupācijai 1940. gadā ielas oficiālā numerācija bija piecos gruntsgabalos. Nacistiskās Vācijas okupācijas periodā abu ielu nosaukums bija apvienots – Trumuļu iela (vācu Trommelstraße).

Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi.

Bungu iela savieno Kapteiņu ielu un Miglas ielu. Tās garums ir 140 metri, grants–šķembu segums.

Bungu ielai, līdzīgi kā citām Bolderājas apkaimes centrālās, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļas ielām, ir raksturīga vienstāvu un divstāvu 20. gs. pirmās un otrās puses vienģimeņu māju apbūve, bieži koka vai kombinētā konstrukcijā.

Līdzīgi kā citviet Bolderājas apkaimē, lielākoties notiek pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana, nelieli būvniecības projekti un lokāli infrastruktūras uzlabojumi, nevis intensīvs apbūves blīvuma pieaugums.

Bolderājas apkaimes iedzīvotāji un ielas Otrā pasaules kara laikā epizodiski ir atspoguļoti Jāņa Zariņa atmiņu romāna “Kāvu gados” (1971–1973) 2. daļā (1972). Bolderājas apkaimes iedzīvotāji un ielas ir aprakstīti novadpētnieka Arvja Popes darbā “Galvenā Rīgas nomale” (2005.).

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās – “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).