Miglas iela atrodas Bolderājas apkaimes centrālajā daļā un savieno Lielupes ielu un Gaigalas ielu. Tai raksturīga 19. gs. otrās puses, kā arī 20. gs. pirmās un otrās puses vienstāvu un divstāvu savrupmāju apbūve, galvenokārt koka vai kombinētā konstrukcijā. Starpkaru periodā tā bija viena no galvenajām Bolderājas ielām, kurā atradās divas maiznīcas un konditorejas, divi pārtikas preču veikali un skārnis.

Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu kopums gaisā pie zemes virsmas, kas samazina redzamību.

20. gs. sākumā ielas nosaukums bija Muižas iela. Rīgas administratīvajā teritorijā iekļauta saskaņā ar 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemto likumu, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1925. gadā pārdēvēta par Miglas ielu, jo agrākais ielas nosaukums dublēja jau esošo ielas nosaukumu Rīgas pilsētas statistiskajā rajonā – Iļģuciems. Līdz padomju okupācijai 1940. gadā ielas oficiālā numerācija bija 22 gruntsgabalos. Nacistiskās Vācijas okupācijas periodā nosaukums saglabājās – Miglas iela (Nebelstraße).

Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi. Mūsdienu ielas trase ir konstatējama avotos vismaz no 19. gs. otrās puses.

Iela no Lielupes ielas pāri Gobas ielai līdz Gaigalas ielai.

1. gruntsgabala namā 20. gadu beigās un 30. gadu pirmajā pusē darbojās Augusta Builes maiznīca un konditoreja.

9. gruntsgabalā 20. gs. 30. gadu sākumā tika pabeigta ievērojamā starpkaru perioda arhitekta Pāvila Dreijmaņa projektētā Galvaspilsētas Rīgas 34. pamatskolas ēka. Otrā pasaules kara laikā, 1943. un 1944. gadā, tajā bija izvietota Latviešu leģiona vada komandieru apmācību skola. Padomju otrreizējās okupācijas periodā skola tika pārdēvēta par Rīgas 19. vidusskolu.

15. gruntsgabala namā līdz 1940. gadam atradās Krišus Šudeļa skārnis un Bolderājas–Daugavgrīvas Patērētāju biedrības veikals.

18. gruntsgabala un tajā esošā nama īpašnieks līdz 20. gs. 30. gadu beigām bija aktīvs Latvijas Neatkarības kara dalībnieks – Bolderājas sākumskolas direktors (1919) Jānis Samiljons. Piemēram, 1919. gada 1. novembrī J. Samiljons ar Latvijas armijas Apgādības pārvaldes atļauju nogādāja Rīgas Latviešu skolotāju savienības saziedotās mantas Latvijas armijas vienībām frontes pozīcijās Bolderājas–Priedaines kāpu grēdā. 20. gs. 30. gados namā dzīvoja Bolderājas ārsts Oskars Zuks, un tajā atradās arī pacientu pieņemšanas telpas. 30. gadu beigās ēkā darbojās Rīgas Centrālās slimokases 8. (Bolderājas) ambulance. Pēc Otrā pasaules kara līdz 20. gs. 60. gadu sākumam namā atradās Rīgas 13. poliklīnika (vēlāk – Kapteiņu ielā 7). 20. gs. 90. gados namā darbojās Kurzemes rajona policijas iecirknis “Bolderāja”.

19. gruntsgabala namā 30. gados darbojās Alīdes Rozentāles pārtikas preču tirgotava.

20. gruntsgabala namā 20. gados atradās L. Drabes laikrakstu aģentūra un O. Bendika piena produktu veikals. 30. gados namā dzīvoja Bolderājas pamatskolas pārzinis Emīls Šmits.

21. gruntsgabala namā 30. gados darbojās Jāņa Medņa maiznīca un konditoreja.

Ielas garums ir 485 metri, segums – dažādos periodos klāts asfaltbetons.

Miglas ielai, līdzīgi kā citām Bolderājas apkaimes centrālās daļas ielām, ir raksturīga 19. gs. otrās puses, kā arī 20. gs. pirmās un otrās puses vienstāvu un divstāvu savrupmāju apbūve, galvenokārt koka vai kombinētā konstrukcijā.

Apbūves dinamika pēdējās desmitgadēs nav bijusi strauja – nav daudzstāvu projektu vai intensīvas pārbūves, salīdzinot ar citām Rīgas apkaimju attīstības zonām.

Miglas ielā Nr. 9 atrodas vietējās nozīmes kultūras piemineklis (Nr. 7727) – P. Dreijmaņa projektētā un 1931. gada 1. martā atklātā Rīgas 34. pamatskolas ēka. Objekta saglabātības stāvoklis – labs. Mūsdienās ēka darbojas Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola.

Bolderājas apkaimes ielas un iedzīvotāji Otrā pasaules kara laikā epizodiski ir atspoguļoti Jāņa Zariņa atmiņu romāna “Kāvu gados” (1971–1973) 2. daļā (1972).

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).