Jānis Liģers nodarbojies ar vairākiem sporta veidiem, galvenokārt – hokeju. Bijis nozīmīgs trimdas latviešu dzīves fotohronists un sabiedriskais darbinieks.

Dzimis fabrikas darbinieka Jāņa Liģera un Martas Marijas Liģeres (dz. Upmale) ģimenē Pirmā pasaules kara laikā, kad ģimene bija pārcēlusies uz Petrogradu. 1919. gadā atgriezās Latvijā. Pamatskolu apmeklēja Grīziņkalnā, Rīgā. 1935.–1939. gadā mācījās Rīgas pilsētas tehnikuma Būvniecības nodaļā.

No 1939. gada dienēja obligātajā karadienestā Latvijas armijā. Pēc instruktoru rotas kursa pabeigšanas 1939. gadā iestājās Kara skolā. Pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) īstenotās Latvijas okupācijas ieskaitīts Sarkanajā armijā, kopā ar citiem kadetiem atbrīvots no Kara skolas; dienēja 295. strēlnieku pulkā. No Sarkanās armijas atvaļināts 1941. gada janvārī kā rezerves jaunākais leitnants.

1941. gadā uzsāka studēt Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē; studijas netika pabeigtas.

J. Liģers bija daudzpusīgs sportists, taču priekšroku deva hokejam. Valsts hokeja turnīros startēja no 20. gs. 30. gadu vidus. 1934./1935.–1939./1940. gadu sezonās spēlēja “Latvijas Sporta biedrības” (LSB) hokeja vienības sastāvā. Sākumā startēja arī LSB otrās komandas (LSB-2) rindās 2. klases hokeja turnīrā, t. i., Latvijas otrā līmeņa hokeja čempionātā.

Kā viens no labākajiem LSB uzbrucējiem 1938. gadā iekļauts Latvijas otrās hokeja izlases sastāvā. Arī turpmāk, līdz pat valsts okupācijai, viņš bija Latvijas hokeja valstsvienības paplašinātajā kandidātu lokā (1938–1940).

1941./1942. gada sezonas sākumā J. Liģers spēlēja hokeju “Universitātes sporta” (US) pirmajā vienībā, bet turpmāk – galvenokārt US otrajā komandā (1941/1942–1943/1944). 20. gs. 30.–40. gados Latvijā notikušajos turnīros spēlēja arī futbolu un basketbolu.

J. Liģers aizrāvās ar fotografēšanu, kļuva par ievērojamā sporta fotogrāfa Oto Sprūdes skolnieku.

Otrā pasaules kara beigu posmā aizvests uz Vāciju kā strādnieks; sākumā uz Svinemindi (tagad – Svinoujsce, Polijā), vēlāk uz Berlīni. Pēc kara kopā ar sievu un bērniem devās bēgļu gaitās Rietumvācijā, kur strādāja lauksaimniecības darbus. Mitinājās Kapelnē, Flensburgā, Melnā un Špakenbergā (pie Gēstahtes).

1949. gadā no Vācijas izceļoja uz Kanādu. No pārcelšanās laika līdz pat aiziešanai pensijā 1982. gadā strādāja hidroelektrostaciju (HES) būvdarbos. Sākumā dzīvoja Rapiddežoakimas ciemā Kvebekas provincē, vēlāk, pārceļoties no viena HES pie cita, dzīvoja un strādāja Ontārio provincē – Matavā, Niagarafolsā un Toronto. J. Liģers strādāja uzņēmumā “Ontario Hydro”.

Bēgļu gaitās Rietumvācijā līdzdarbojās latviešu sporta dzīves organizatoriskajā darbā, aktīvi spēlēja futbolu, basketbolu, volejbolu. Bija fiziskās audzināšanas skolotājs, piedalījās Jaunekļu kristīgās savienības (Young Men’s Christian Association, YMCA) sporta administratīvajā darbā. Arī pēc izceļošanas uz Kanādu piedalījās trimdas latviešu sporta organizācijas jomā. 20. gs. 50. gadu vidū J. Liģers bija viens no latviešu sporta kluba “Dzintars” dibinātājiem Niagarafolsā, kā arī līdzdarbojās šī kluba vadībā.

J. Liģers aktīvi piedalījās Kanādas latviešu sabiedriskajā dzīvē, līdzdarbojās dažādās latviešu organizācijās. Viņš bija nozīmīgs trimdas latviešu sabiedrības dzīves fotohronists, ārzemju latviešu preses izdevumu fotogrāfs un publikāciju autors (pseidonīms – Jānis Vairdotis). J. Liģera foto darbi publicēti fotoalbumos un demonstrēti izstādēs. Par fotogrāfa darbu saņēmis virkni atzinību, t. sk. apbalvots ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda atzinības rakstu (1982). Pēc nāves viņa dzīvesbiedre Latvijas Fotogrāfijas muzejam dāvāja plašu J. Liģera fotonegatīvu kolekciju.

J. Liģera vecākais brālis Otomārs Liģers nodarbojās ar boksu. J. Liģera dēls Juris Liģers aktīvi un daudzpusīgi piedalījās Kanādas latviešu sporta dzīvē, studiju laikā spēlēja basketbolu Broka universitātes (Brock University; Sentkatarinsa, Ontārio province) komandā. Savukārt J. Liģera mazdēls Juris Kents Liģers (Juris Kent Ligers) ir brīvās cīņas treneris Kanādā.