Ja kāds organisms nešaubīgi attiecināms uz koraļļpolipu apakštipu Anthozoa, bet nav iespējams pārliecinoši noteikt, pie kuras klases, kārtas, dzimtas vai ģints tas pieder, tā sistemātisko stāvokli apzīmē kā Anthozoa incertae sedis. Tas nozīmē, ka šajā grupā organismi ir iekļauti uz laiku un iekļauto organismu filoģenētiskā/sistemātiskā pozīcija attiecīgajā brīdī nav pietiekami skaidra.

Klase Anthozoa incertae sedis ir taksonomiski nenoteikta jūras organismu grupa, kurā tās pārstāvji ir iekļauti uz laiku.

Anthozoa incertae sedis klasē apvienoti dzīvnieki ar koraļļpolipu pazīmēm. Iespējams, līdzīgi kā citi koraļļpolipi, šīs klases pārstāvji ir radušies pirms aptuveni 700–650 miljoniem gadu īsi pirms kembrija perioda vai tā sākumā.

Koraļļpolipu Anthozoa ārējā uzbūve šķietami ir vienkārša, tomēr šo organismu morfoloģija un anatomija var būt sarežģīta. Īpaši tas ir gadījumos, kad ir nepietiekamas vai pārveidotas ķermeņa uzbūves pazīmes, nepilnīgs vai slikti saglabājies materiāls vai taksons nav pietiekami izpētīts. Koraļļpolipu klasifikācijā viena no būtiskākajām pazīmēm ir septu un mezentēriju izvietojums. Tāpat nozīmīgas pazīmes ir taustekļu skaits, izvietojums un uzbūve, gastrovaskulārā dobuma uzbūve, mutes atveres un rīkles uzbūve, muskuļu izvietojums, polipu izvietojums kolonijās, reproduktīvās struktūras un skeleta struktūras. Klasificējot šos organismus, pazīmes ne vienmēr ir viennozīmīgi izdalāmas un izmantojamas noteikšanā. Īpaši tas attiecināms uz fosilijām. Mūsdienās Anthozoa sistemātikā arvien lielāku nozīmi iegūst molekulārās filoģenēzes metode. Tikai morfoloģisko pazīmju izmantošana klasifikācijā dažreiz var radīt maldinošu priekšstatu par organismu radniecību, jo līdzīgas struktūras var attīstīties savstarpēji neatkarīgi vai arī senās pazīmes var būt pazaudētas. Ja morfoloģiskās un molekulārās pazīmes nesakrīt, taksona novietojums ir neskaidrs. Nedrīkst pieņemt, ka katram organismam, kas nonāk Anthozoa incertae sedis klasē, ir identiskas un būtiskas visas iepriekš minētās pazīmes. Anthozoa incertae sedis ir taksonomiski nenoteikta, nevis morfoloģiski vienota grupa. 

Šobrīd šajā klasē iekļautās sistemātiskās vienības ir mūsdienās izmiruši organismi. 

1. ģints Acanthochonium (Ludwig, 1866)

2. ģints Anorygmaphyllum (Ludwig, 1865)

3. ģints Astroblastocyclus (Ludwig, 1866)

4. ģints Astroblastodiscus (Ludwig, 1866)

5. ģints Astroblastothylacus (Ludwig, 1866)

6. ģints Astrocalamocyathus (Ludwig, 1866)

7. ģints Astrochartodiscus (Ludwig, 1866)

8. ģints Astrocyathus (Ludwig, 1866)

9. ģints Astrodendrocyathus (Ludwig, 1866)

10. ģints Astrodiscus (Ludwig, 1869)

11. ģints Astrolopas (Ludwig, 1866)

12. ģints Astrophloeocyathus (Ludwig, 1866)

13. ģints Astrophloeothylacus (Ludwig, 1866)

14. ģints Astroplacocyathus (Ludwig, 1866)

15. ģints Astrothylacus (Ludwig, 1866)

16. ģints Cyathodactylia (Ludwig, 1865)

17. ģints Cyathothalaa (Ludwig, 1866)

18. ģints Fischerina (Stuckenberg, 1904)

19. ģints Floscularia (Eichwald, 1829)

20. ģints Hexactinia (Ludwig, 1866)

21. ģints Hexorygmaphyllum (Ludwig, 1866)

22. ģints Lioblastocyathus (Ludwig, 1866)

23. ģints Liocalamocyathus (Ludwig, 1866)

24. ģints Liocyathus (Ludwig, 1866)

25. ģints Liodendrocyathus (Ludwig, 1866)

26. ģints Liodendrolopas (Ludwig, 1866)

27. ģints Liophloeocyathus (Ludwig, 1866)

28. ģints Parmasessor (Ludwig, 1869)

29. ģints Ptychoblastocyathus (Ludwig, 1866)

30. ģints Ptychochartocyathus (Ludwig, 1866)

31. ģints Ptychocyathus (Ludwig, 1866)

32. ģints Ptychodendrocyathus (Ludwig, 1866)

33. ģints Ptycholopas (Ludwig, 1866)

34. ģints Ptychophloeolopas (Ludwig, 1866)

35. ģints Ptychothrombocyathus (Ludwig, 1866)

36. ģints Streptastrea (Sandberger, 1856)

37. ģints Taenioblastocyathus (Ludwig, 1866)

38. ģints Taeniocalamolopas (Ludwig, 1866)

39. ģints Taeniochartocyclus (Ludwig, 1866)

40. ģints Taeniocyathus (Ludwig, 1866)

41. ģints Taeniodendrocyathus (Ludwig, 1866)

42. ģints Taeniodendrocyclus (Ludwig, 1866)

43. ģints Taeniodendrolopas (Ludwig, 1866)

44. ģints Taeniothrombocyathus (Ludwig, 1866)

45. ģints Teaniophloeolopas (Ludwig, 1866)

46. ģints Tetraphyllum (Ludwig, 1866) 

dzimta Spongiomorphidae (Frech, 1890) 

1. ģints Heptastylis (Frech, 1890)

2. ģints Spongiomorpha (Frech, 1890)

3. ģints Stromatomorpha (Frech, 1890)

Vadoties no zināmajiem koraļļpolipiem, Anthozoa incertae sedis klases pārstāvji apdzīvoja siltas, seklas vai dziļākas jūras, tiem bija bentisks dzīvesveids.

Tā kā Anthozoa incertae sedis klase nav ekoloģiski viendabīga grupa, tās nozīmi precīzāk var raksturot, apskatot konkrētus taksonus. Šie dzīvnieki varēja būt nozīmīgi jūru barības ķēdēs un kā ekosistēmu veidotāji.