Vairums staraiņu ir visā pasaulē plaši sastopami jūru bezmugurkaulnieki, bet dažas sugas apdzīvo saldūdeņus. Staraiņu raksturīgā pazīme ir starainā simetrija. Pasaules jūru ekosistēmās nozīmīga loma ir koraļļu rifiem.

Pirmās ktenoforu fosilijas atrastas aptuveni 525 miljonus gadu vecās kembrija perioda nogulās. Molekulāro analīžu rezultāti ļauj domāt, ka pirmie zarndobumaiņi varēja dzīvot pirms 740 miljoniem gadu. Vairumam staraiņu ir sēdošs dzīvesveids. Sēdošie dzīvnieki vienu polu parasti izmanto fiksācijai pie substrāta, bet otrā brīvajā polā izveidojas mute. Mutes brīvais pols attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem atrodas no visām pusēm vienādos apstākļos, tādēļ orgāni attīstās vienādi dažādos punktos ap galveno simetrijas asi, kas iet no mutes pola līdz pretējam (piestiprinātajam) ķermeņa polam. Tādā ceļā ir veidojusies starainā simetrija. Pētījumi rāda, ka bilaterālā simetrija izveidojās pirms zarndobumaiņu (Cnidaria) un divpusēji simetrisko dzīvnieku (Bilateria) atdalīšanās un ka zarndobumaiņi radiālo simetriju ir ieguvuši sekundāri. Mūsdienu filoģenētiskie pētījumi parāda, ka zarndobumaiņi ir monofilētiska grupa un tie ir divpusēji simetrisko dzīvnieku māsas grupa. Uzskata, ka apakštips Endocnidozoa ir starpstadija starp zarndobumaiņiem – staraini simetriskajiem dzīvniekiem un divpusēji simetriskajiem dzīvniekiem.

Vairumam staraiņu ir raksturīga starainā jeb radiālā simetrija. Tiem ir viena centrālā ass, ap kuru staraini izvietojušies orgāni. No atkārtoti izvietojušos orgānu skaita ir atkarīgs starainās simetrijas raksturs. Tā var būt četrstarainā, sešstarainā, astoņstarainā un vairāk starainā simetrija. Dažām koraļļpolipu sugām ir divpusējā simetrija. Šīs sugas šobrīd atzītas par zarndobumaiņu senāko grupu. Ktenoforiem ir raksturīgs divstarainās un astoņstarainās simetrijas apvienojums. Staraiņu uzbūve ir sarežģītāka par parazoju (Parazoa) uzbūvi, kuriem šūnas nav diferencētas audos. Starainajiem dzīvniekiem ir raksturīgi audi. Tās ir šūnu grupas, kas koordinēti veic noteiktas funkcijas. Staraiņi ir diploblasti. Tiem ontoģenēzē veidojas divas dīgļlapas, no kurām attīstās divi šūnu slāņi – ārējā epiderma jeb ektoderma un endoderma jeb gastroderma. Ktenoforiem ektoderma un endoderma sastāv no diviem šūnu slāņiem, bet zarndobumaiņiem – no viena. Starp šiem šūnu slāņiem atrodas mezogleja. Tā ir želejveida viela, kurā atrodas atsevišķas izkliedētas šūnas un kolagēna šķiedras. Koraļļpolipiem mezoglejas slānis ir plāns, bet medūzām tas ir salīdzinoši biezs. Staraiņiem ķermeņa vienā galā ir atvere, kas kalpo par muti. Staraiņiem ir ārpusšūnas un iekššūnas gremošana. Zarndobumaiņiem nav gremošanas sistēmas. Tiem specializētas gastrodermas šūnas izdala gremošanas fermentus. Ktenoforiem no mutes atiet rīkle, kas turpinās kuņģī. No tā atiet gastrovaskulārās sistēmas kanāliņi. Staraiņiem nav anālās atveres. Nesagremotās barības vielas un vielmaiņas galaproduktus tie izvada caur muti. Staraiņiem ir taustekļi, ar kuriem tie satver medījumu. Zarndobumaiņiem taustekļos atrodas dzeļšūnas. Tajās ir dzeļkapsulas ar dzeļpavedienu, kuram ir atpakaļ vērsti dzelknīši. Kad dzeļkapsulas knidocils saņem kairinājumu, tiek izmests dzeļpavediens. Tā dzēliens ir indīgs. Zarndobumaiņi dzeļšūnas izmanto medībām vai aizsardzībai. Daļai ktenoforu sugu ir viens pāris taustekļu, ko izmanto barības satveršanai. Ktenoforiem ir koloblasti. Tās ir daudzšūnu struktūras, kas atrodas uz ktenoforu taustekļiem. Koloblasti ir lipīgi, un ktenofori tos izmanto barības satveršanai. Medūzas pārvietojas, ar apmales muskuļiem izspiežot no ķermeņa ūdeni. Hidras un daļa jūras anemoņu var lēnām rāpot pa substrātu. Ktenofori spēj paši aktīvi pārvietoties ar airplātnīšu palīdzību. Ktenoforu caurspīdīgajām airplātnītēm kustoties, tās izkliedē gaismu un laistās visās varavīksnes krāsās. Daudzas sugas ir bioluminiscentas (zilā vai zaļā krāsā). Staraiņiem nav smadzeņu un centrālās nervu sistēmas. Tiem nervu sistēma ir izkliedēta nervu pinuma veidā. Zarndobumaiņiem ir hemoreceptori, gravitācijas izmaiņas uztveroši receptori, dažām medūzām ir malas ķermenīši, kas kalpo kā līdzsvara orgāni. Malas ķermenīšos var veidoties vienkāršas acis. Ktenoforu maņu orgāns ir aborālais orgāns. Tas ir līdzsvara un kustību orgāns. Ktenoforiem epidermas ārējā slānī atrodas sajūtu šūnas, kas izdala ķermeni aizsargājošas gļotas. Staraiņiem nav elpošanas un asinsrites sistēmas. Gāzu apmaiņa notiek caur ektodermu un endodermu ar apkārtējo ūdeni difūzijas veidā. Zarndobumaiņi vairojas dzimumiski un bezdzimumiski. Zarndobumaiņu dzimumvairošanās laikā medūzas un polipa stadijas var nomainīt viena otru. Koraļļpolipa dzīves cikls sākas kā vientuļam dzīvniekam, bet, tam pumpurojoties, veidojas kolonija. Zarndobumaiņi var vairoties, pārdaloties horizontāli vai vertikāli. Ktenofori ir hermafrodīti. Ktenoforu dzīves cikls ir vienkāršs, bez pārvēršanās un kāpura stadijas. Vairumam sugu ir ārējā apaugļošanās. Visi zarndobumaiņi spēj reģenerēties. Medūzām šīs spējas ir ierobežotas, bet koraļļpolipi var reģenerēties pat no dažām šūnām. Vairumam ktenoforu sugu pieaugušie īpatņi spēj atjaunot bojātus audus. 

Tomass Kavaljērs-Smits (Thomas Cavalier-Smith) 1983. gadā nodalījumā staraiņi Radiata (Linnaeus, 1758) iekļāva visas dzīvnieku grupas, kuras nepiederēja pie divpusēji simetriskajiem dzīvniekiem: sūkļus (Porifera), plakozojus (Placozoa), zarndobumaiņus un ktenoforus. Vēlāk Linna Margulis (Lynn Margulis) un Karlīne Švarca (Karlene Schwartz) savā dzīvo organismu piecu valstu klasifikācijā pie staraiņiem iedalīja tikai zarndobumaiņus un ktenoforus. Ktenoforu taksonomija pašreiz ir problemātiska, jo daudzām sugām pastāv pat vairāki sinonīmi.

Staraiņi ir ūdens dzīvnieki un ir plaši izplatīti visā pasaulē. Vairums zarndobumaiņu ir jūru iemītnieki. Daļai no tiem ir brīvi peldošs, bet vairumam – sēdošs dzīvesveids. Medūzas ir brīvi peldošas, bet koraļļpolipi piestiprinās pie cieta jūras gultnes substrāta. Daži zarndobumaiņi, piemēram, hidras (Hydra, Hydrozoa), apdzīvo saldūdeņus. Izmirušās klases Protomedusae zarndobumaiņi dzīvoja no kembrija perioda vidus līdz akmeņogļu perioda beigām. Ktenofori ir jūras iemītnieki, kas sastopami visā pasaulē. Vairums sugu ir brīvi peldošas, bet daļa pārvietojas pa jūras gultni. Dažām ktenoforu sugām ir sēdošs dzīvesveids.

Latvijas saldūdeņos sastopamas trīs hidru sugas, bet jūras piekrastes zonā un upju grīvās ir viena koloniālo hidrozoju suga un divas medūzu sugas. Baltijas jūrā sastopama viena ktenoforu suga. 

Vairums zarndobumaiņu sugu ir plēsēji. Dažām sugām ir simbiotiskas attiecības ar dinoflagelātiem (Dinoflagellata), no kuriem tie kā barību iegūst gatavas organiskās vielas. Dažām jūras anemonēm pastāv simbioze ar zivīm (Pisces) un citiem jūras iemītniekiem. Daļa zarndobumaiņu ir filtrētāji un uztver organiskās daļiņas no ūdens. Apakštipa Endocnidozoa pārstāvji ir obligāti parazīti. Tie parazitē zivīs vai posmtārpos (Annelida). Koraļļu veidotie rifi ir viena no pasaules bagātākajām ekosistēmām ar lielu bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku sugu daudzveidību. Daudzu medūzu sugu dzēlieni cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas vai pat nāvi. Atsevišķu sugu medūzas cilvēki izmanto pārtikā. Ktenofori ir plēsēji un barojas ar sīkajiem zooplanktona dzīvniekiem, virpotājiem (Rotifera), sīkajiem vēžveidīgajiem (Crustacea), medūzām. Ģints Lampea (Stechow, 1921) (Lampeidae, Tentaculata) ktenofori ir tunikātu (Tunicata, Salpidae) parazīti. Ktenofori uztur līdzsvaru jūras ekosistēmās, barojoties ar kopepodiem (Crustacea), kuri savairojoties spēj pārmērīgi patērēt fitoplanktonu.

Ar staraiņiem barojas jūras zvaigznes (Asterozoa), jūras gliemji (Nudibrachia), zivis, jūras bruņurupuči (Testudines), plakantārpi (Plathelminthes) un staraiņi.

Koraļļu rifi un to ekosistēmas visā pasaulē ir apdraudētas piesārņojuma, nepārdomātas cilvēku darbības un klimata pārmaiņu dēļ.