Jūras zvaigznes ir piecstaraini vai vairāk staraini sāļu jūru un okeānu dzīvnieki. Pārsvarā bentiski dzīvnieki. Jūras zvaigznes ir plēsējas un barojas ar bezmugurkaulniekiem.
Jūras zvaigznes ir piecstaraini vai vairāk staraini sāļu jūru un okeānu dzīvnieki. Pārsvarā bentiski dzīvnieki. Jūras zvaigznes ir plēsējas un barojas ar bezmugurkaulniekiem.
Nebojātas jūras zvaigžņu fosilijas atrod reti, jo pēc dzīvnieka nāves tās ātri sadalās fragmentos. Vecākās zināmās fosilijas ir no ordovika perioda. Perma perioda izmiršanas laikā ievērojami izmainījās jūras zvaigžņu fauna, un tikai nedaudzas formas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Uzskata, ka jūras zvaigznēm un čūskastēm ir kopīgi senči – jūras lilijas (Crinoidea), edrioasteroideji (Edrioasteroidea) vai somasteroideji (Somasteroidea).
Jūras zvaigznes ir divpusēji simetriski dzīvnieki un pieder pie otrmutnieku apakšnodalījuma. Dīgļa attīstības laikā primārā mute (blastopora) pārveidojas par anālo atveri, bet mute veidojas vēlāk zarnu trakta pretējā galā. Jūras zvaigznēm ir raksturīga radiāla un parasti piecstaraina simetrija. To ķermenis var būt no 1 cm līdz 1 m garš, ja mēra no viena stara gala līdz tam pretī stāvošā stara galam. Jūras zvaigžņu ķermeni veido centrālais disks, kas ir saplacināts simetrijas ass virzienā. Vairumam sugu ir piecstarainas zvaigznes forma, bet dažām sugām ir seši, desmit vai līdz pat 50 stari. Jūras zvaigžņu ķermeņa siena sastāv no vienslāņaina skropstiņepitēlija. Zem tā atrodas saistaudu slānis un peritoneālais epitēlijs, kas norobežo celomu. Celoms sastāv no vairākiem nodalījumiem. Celomā atrodas visi iekšējie orgāni. Saistaudu slānī attīstās kaļķa skelets, kas ir labāk attīstīts ķermeņa orālajā pusē. Katrā starā ir divas plātnīšu rindas, kas sedz ķermeņa orālās puses ambulakrālo rievu. Plātnītes savā starpā ir kustīgi savienotas ar muskuļiem. Uz sāniem no šīm plātnītēm ir vēl viena vai divas segplātnīšu rindas. Uz skeleta plātnītēm atrodas dzelkņi vai nelielas kaļķa adatas, kas var savienoties un veidot pedicelārijas. Ķermeņa vēderpuses centrā atrodas mute. Kad jūras zvaigznes pārvietojas pa substrātu, mutes atvere ir vērsta uz leju. No mutes atiet barības vads, aiz tā atrodas kuņģis. Tas pāriet īsā un šaurā galazarnā un atveras aborālās puses centrā ar anālo atveri. Dažām sugām anālās atveres nav. Blakus kuņģim atrodas aknu maisi, kas izdala gremošanas sulas. Vielmaiņas galaproduktus izvada caur ķermeņa apvalka plānākajām vietām, parasti caur ādas žaunām. Jūras zvaigžņu ambulakrālo sistēmu veido ar ūdeņainu šķidrumu pildītu kanālu sistēma. Tā sākas centrālā diska aborālajā pusē ar sietiņplātnīti. No orālā gredzenkanāla atiet pieci ambulakrālā kanāla zari, kas nonāk vienā no kājām. Ambulakrālās kājas ir dobi, izstiepties spējīgi un muskuļoti izaugumi. Jūras zvaigznes pārvietojas ar ambulakrālajām kājām, kas atrodas velvētās ambulakrālajās rievās katra stara ventrālajā pusē. Ar ambulakrālajām kājām jūras zvaigznes var pārvietot barību uz muti. Jūras zvaigznēm ir primitīva nervu sistēma. Centrālā nervu sistēma sastāv no apmutes nervu gredzena un atejošajiem pieciem radiālajiem nerviem, kas aiziet līdz staru galiem. Taustes un ķīmisko vielu uztveres orgāni jūras zvaigznēm ir ambulakrālās kājas un pieci taustekļi staru galos. Staru galos atrodas vienkāršas actiņas, kas izšķir gaismas intensitāti. Arī citās ķermeņa vietās atrodas gaismas jutīgas šūnas. Jūras zvaigžņu elpošanas orgāns ir ādas žaunas. Tie ir plānsienaini ķermeņa sienas izaugumi, kas atrodas dzīvnieka aborālajā pusē. Caur žaunu sienu jūras ūdens difundē celoma šķidrumā. Gāzu apmaiņa notiek arī ar ambulakrālās sistēmas palīdzību. Jūras zvaigznēm asinsrites sistēmu veido asinsvadi un sirds, kas pukst sešas reizes minūtē. Asinīm nav pigmenta. Tās pārvieto barības vielas un veic gāzu apmaiņu. Jūras zvaigznes ir jutīgas pret augstu temperatūru. Tās tad palēnina barošanos un augšanu, bet temperatūrā virs + 30 °C iet bojā. Jūras zvaigznes ir jutīgas arī pret ūdens piesārņojumu.
Jūras zvaigznes ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Dažas sugas ir hermafrodīti. Citām tēviņi pieaugot spēj mainīt dzimumu. Dzimumdziedzeri ir ķekarveida maisu formā un atrodas pie staru pamatnes. Dzimumproduktus izvada ārējā vidē, kur notiek ārējā apaugļošanās. Dažām sugām ir iekšējā apaugļošanās. Daļa sugu, īpaši aukstos ūdeņos dzīvojošās, iznēsā olas savā ķermenī. Jūras zvaigžņu kāpurs sākotnēji ir divpusēji simetrisks, brīvi peldošs un planktonisks. Kāpurs nolaižas uz grunts, piestiprinās pie substrāta ar kātu un iziet metamorfozi, sasniedz piecstarainas jūras zvaigznes stadiju, atbrīvojas no kāta un ir brīvi peldošs jauns dzīvnieks.
Jūras zvaigznēm ir raksturīga reģenerācija. Tās var atjaunot zaudētus starus. Šis process var ilgt vairākus mēnešus, un šajā laikā dzīvnieks ir uzņēmīgāks pret infekcijām. Dažām sugām novērota spēja – atdalīts stars ataudzē jaunu jūras zvaigzni. Ķermeņa daļu nomešana notiek aizsardzības nolūkos. Īpaša veida saistaudi strauji paliek mīksti, saņemot noteiktus nervu signālus, un ķermeņa daļa tiek nomesta. Dažas jūras zvaigžņu sugas vairojas, daloties uz pusēm vai pumpurojoties. Jūras zvaigznes dzīvo 5–34 gadus.
Klasē jūras zvaigznes Asteroidea (de Blainville, 1830) ir zināmas aptuveni 2000 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Apakšklase | Infraklase | Virskārta | Kārta | Dzimta |
Ambuloasteroidea (Blake, Hagdorn, 2003) | Euaxosida (Blake, 2018), izmiruši | |||
Hadrosida (Blake, 2018), izmiruši | ||||
Kermasida (Blake, 2018), izmiruši | ||||
Concentricycloidea (Baker, Rowe, Clark, 1986) | Peripodida (Baker, Rowe, Clark, 1986) | Xyloplacidae (Baker, Rowe, Clark, 1986) | ||
Neoasteroidea (Gale, 1987) | Velatida (Perrier, 1893) | Caymanostellidae (Belyaev, 1974) | ||
Korethrasteridae (Danielssen, Koren, 1884) | ||||
Myxasteridae (Perrier, 1885) | ||||
Pterasteridae (Perrier, 1875) | ||||
Tropidasteridae (Wright, 1880), izmiruši | ||||
Forcipulatacea (Blake, 1987) | Paulasteriidae (Mah et al., 2015) | |||
Brisingida (Fisher, 1928) | Brisingasteridae (Mah, 1998) | |||
Brisingidae (G.O. Sars, 1875) | ||||
Freyellidae (Downey, 1986) | ||||
Novodiniidae (Mah, 1998) | ||||
Odinellidae (Mah, 1998) | ||||
Forcipulatida (Perrier, 1884) | Asteriidae (Gray, 1840) | |||
Heliasteridae (Viguier, 1879) | ||||
Pedicellasteridae (Perrier, 1884) | ||||
Stichasteridae (Perrier, 1885) | ||||
Zoroasteridae (Sladen, 1889) | ||||
Trichasteropsida (Blake, 1987), izmiruši | ||||
Spinulosacea (Blake, 1987) | Spinulosida (Perrier, 1884) | Echinasteridae (Verrill, 1867) | ||
Valvatacea (Blake, 1987) | Notomyotida (Ludwig, 1910) | |||
Paxillosida (Perrier, 1884) | Astropectinidae (Gray, 1840) | |||
Benthopectinidae (Verrill, 1899) | ||||
Ctenodiscidae (Sladen, 1889) | ||||
Goniopectinidae (Verrill, 1889) | ||||
Luidiidae (Sladen, 1889) | ||||
Porcellanasteridae (Sladen, 1883) | ||||
Pseudarchasteridae (Sladen, 1889) | ||||
Radiasteridae (Fisher, 1916) | ||||
Velatida (Perrier, 1884) | Acanthasteridae (Sladen, 1889) | |||
Archasteridae (Viguier, 1879) | ||||
Asterinidae (Gray, 1840) | ||||
Asterodiscididae (Rowe, 1977) | ||||
Asteropseidae (Hotchkiss, Clark, 1976) | ||||
Chaetasteridae (Sladen, 1889) | ||||
Goniasteridae (Forbes, 1841) | ||||
Leilasteridae (Jangoux, Aziz, 1988) | ||||
Mithrodiidae (Viguier, 1878) | ||||
Odontasteridae (Verrill, 1899) | ||||
Ophidiasteridae (Verrill, 1870) | ||||
Oreasteridae (Fisher, 1908) | ||||
Podosphaerasteridae (Fujita, Rowe, 2002) | ||||
Poraniidae (Perrier, 1894) | ||||
Solasteridae (Viguier, 1878) | ||||
Plumasteridae (Gale, 2011), izmiruši |
Jūras zvaigznes ir sastopamas jūrās un okeānos. Tām nepieciešams sāļš ūdens, tādēļ tās nav sastopamas Baltijas un Melnajā jūrā. Jūras zvaigznes pārsvarā ir bentiski dzīvnieki, kas sastopami no sekliem piekrastes ūdeņiem līdz pat 6 km dziļumam. Lielākā to daudzveidība ir Klusā okeāna ziemeļu daļā.
Jūras zvaigznes ir plēsējas un barojas ar bezmugurkaulniekiem. Pārsvarā uzbrūk mazkustīgajām formām. Sīkus organismus tās norij veselus un nesagremotās daļas izspļauj. Lai apēstu lielākus dzīvniekus, jūras zvaigznes caur muti izbīda kuņģi un apņem medījumu, sagremojot to ārpus ķermeņa. Jūras zvaigznes barojas arī ar mirušiem dzīvniekiem, detrīta daļiņām un planktonu. Jūras zvaigznēm ir ekoloģiski nozīmīga loma. Tās var apdraudēt koraļļu, mīdiju un austeru populācijas. Tajā pašā laikā jūras zvaigznes var pasargāt no pārmērīgas citu organismu, piemēram, mīdiju, savairošanās ekosistēmās. Dažām jūras zvaigžņu sugām ir inde, piemēram, tetrodotoksīns, kas ir viens no spēcīgākajiem neirotoksīniem ar neiroparalītisku iedarbību. Ar jūras zvaigznēm barojas citi adatādaiņi, krabji, zivis, jūras putni un ūdri. Cilvēki izmanto tās uzturā vai kā greznumlietas.
Ineta Salmane "Jūras zvaigznes". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/267795-j%C5%ABras-zvaigznes (skatīts 26.09.2025)