Mūsdienās dzīvojošās asterozoju apakštipa pārstāves ir čūskastes un jūras zvaigznes. Tās ir plēsējas un sastopamas visās pasaules jūrās un okeānos. Pieaugušajiem asterozojiem raksturīga piecstarainā simetrija. 

Asterozojus uzskata par monofilētisku apakštipu, un to izcelšanās nav pilnībā zināma. Nav skaidra to radniecība ar citām bezmugurkaulnieku grupām. Iespējams, asterozoji ir cēlušies no mūsdienās izmirušajiem edrioasteroidejiem (Edrioasteroidea) vai jūras lilijām (Crinoidea), tomēr nav atrastas pārejas formu fosilijas starp šīm grupām. Mūsdienās izmirušās klases Somasteroidea un Stenuroidea pārstāvjus uzskata par asterozoju senčiem, tomēr to radniecība ar mūsdienās dzīvojošajām asterozoju sugām nav pilnībā noskaidrota. Uzskata, ka asterozoju apakštipā klase Somasteroidea ir tuvāk radniecīga ar Stenuroidea pārstāvjiem un čūskastēm nekā ar jūras zvaigznēm. Klasi Stenuroidea uzskata par monofilētisku vai parafilētisku. Kopumā asterozoji, iespējams, ir monofilētiska grupa. Asterozoju māsas grupa ir ehinozoji (Echinozoa). 

Asterozoji ir divpusēji simetriski dzīvnieki un pieder pie otrmutnieku apakšnodalījuma. Dīgļa attīstības laikā primārā mute (blastopora) asterozojiem pārveidojas par anālo atveri, bet mute veidojas vēlāk zarnu trakta pretējā galā. Asterozojiem raksturīga radiāla un parasti piecstaraina simetrija un zvaigžņveida ķermenis. Jūras zvaigžņu ķermenis var būt no 1 cm līdz 1 m garš, ja mēra no viena stara gala līdz tam pretī stāvošā stara galam. Jūras zvaigžņu ķermenis ir saplacināts simetrijas ass virzienā, un tam ir piecstarainas zvaigznes forma. Dažām jūras zvaigžņu sugām ir vairāk staru (tie var būt līdz pat 50). Ķermeņa orālās puses centrā atrodas mute, bet aborālās puses centrā ir anālā atvere. Jūras zvaigznēm pārvietojoties pa substrātu, mutes atvere ir vērsta uz leju. Jūras zvaigznes pārvietojas ar ambulakrālajām kājām, kas atrodas velvētā ambulakrālajā rievā katra stara ventrālajā pusē. Ar ambulakrālajām kājām jūras zvaigznes var pārvietot barību uz muti. Jūras zvaigžņu ķermeņa siena sastāv no vienslāņaina epitēlija. Parasti tas ir skropstiņepitēlijs. Zem tā atrodas saistaudu slānis, ko klāj peritoneālais epitēlijs. Tas norobežo sekundāro ķermeņa dobumu, kurā atrodas iekšējie orgāni. Jūras zvaigznēm, tāpat kā pārējiem asterozojiem, celoms sastāv no vairākiem nodalījumiem, kas aizmetas jau kāpura stadijā. Jūras zvaigznēm zemādas saistaudu slānī attīstās iekšējais kaļķa skelets. Sākumā tas ir mikroskopisku ķermenīšu veidā, kuri vēlāk saplūst lielākās, regulāri izvietotās plātnītēs. Tās savā starpā saista elastīgi saistaudi. Ķermeņa aborālajā pusē dažām sugām atrodas dzelkņi, kaļķa adatas un daži citi veidojumi. Jūras zvaigznēm ir primitīva nervu sistēma. Tām ir raksturīga reģenerācija. Dažas sugas vairojas, daloties uz pusēm. Jūras zvaigznes ir šķirtdzimuma dzīvnieki, un tām ir ārējā apaugļošanās. Daļa sugu, īpaši aukstos ūdeņos dzīvojošās, iznēsā olas savā ķermenī. Jūras zvaigžņu kāpurs sākotnēji ir divpusēji simetrisks, brīvi peldošs un planktonisks. Kāpurs nolaižas uz grunts un iziet metamorfozi, līdz tas sasniedz pieaugušas jūras zvaigznes stadiju.

Čūskastes ir daudzveidīgākā adatādaiņu klase. Tām ir labi izteikta piecstarainā simetrija. Ķermeni veido saplacināts disks, no kura atiet labi norobežoti pieci gari un tievi stari. Daļai sugu stari zarojas sīkāk. Čūskastu skeletu veido kalcija karbonāta skriemeļi, kas īpaši labi attīstīti staros. Skriemeļus savstarpēji savieno muskuļi. Ķermeņa orālās puses centrā atrodas mutes atvere, kas, dzīvniekam pārvietojoties, vērsta uz leju. Čūskastu ambulakrālajām kājām, atšķirībā no jūras zvaigznēm, nav piesūcekņu. Tās veic tikai elpošanas un daļēji taustes funkcijas. Čūskastes pārvietojas, čūskveidīgi izlokot starus. Sekundārais ķermeņa dobums attīstīts vājāk nekā jūras zvaigznēm, iekšējie orgāni atrodas čūskastu diskā, bet staros turpinās tikai ķermeņa dobums. Dažas čūskastu sugas spēj izstarot spilgtu zaļgandzeltenu gaismu. Čūskastēm raksturīga reģenerācija. Čūskastes ir šķirtdzimuma dzīvnieki, un to kāpuri ir divpusēji simetriski.

Somasteroidea klases asterozojiem ķermenis bija muguras un vēdera virzienā saplacināts, ar pieciem stariem, kas pie pamatnes plati. Uzskata, ka Somasteroidea pārstāvju stari nebija lokani un tos nevarēja izmantot barības satveršanai.

Stenuroidea klases asterozojiem bija saplacināts zvaigžņveida ķermenis ar pieciem lokaniem stariem. 

Apakštips asterozoji Asterozoa (von Zittel, 1895):

Sākotnēji klases Stenuroidea pārstāvjus uzskatīja par čūskastu klases kārtu. Vēlāki pētījumi parādīja, ka šie dzīvnieki ir atšķirīgi un izdalāmi atsevišķā klasē. 

Asterozoji ir jūru un okeānu iemītnieki. Somasteroidea un Stenuroidea klases pārstāvju fosilijas atrastas nogulumiežos no ordovika perioda sākuma līdz devona perioda beigām. Jūras zvaigžņu un čūskastu fosilijas nogulumiežos atrastas no ordovika perioda. Jūras zvaigznes ir bentiski dzīvnieki. Tās sastopamas visos sāļajos pasaules okeānos un jūrās, bet lielākā to daudzveidība ir Klusā okeāna ziemeļu daļā. Čūskastes sastopamas visās jūrās – no piekrastes ūdeņiem līdz ievērojamam dziļumam. Baltijas jūras dienvidrietumu daļā no Ziemeļjūras reizēm ieceļo čūskastu suga Ophiura albida (Forbes, 1839) (Ophiurida, Ophiuridae). 

Vairums jūras zvaigzņu ir plēsējas un barojas ar bezmugurkaulniekiem, pārsvarā uzbrūkot mazkustīgajām formām. Sīkus organismus tās norij veselus. Lai apēstu lielākus dzīvniekus, jūras zvaigznes caur muti izbīda kuņģi un apņem medījumu, sagremojot to ārpus ķermeņa. Jūras zvaigznes barojas arī ar mirušiem dzīvniekiem vai detrīta daļiņām. Jūras zvaigznes var apdraudēt koraļļu, mīdiju un austeru populācijas. Tajā pašā laikā jūras zvaigznes var pasargāt no pārmērīgas organismu, piemēram, mīdiju, savairošanās ekosistēmās. Čūskastes ir plēsējas un barojas ar bezmugurkaulniekiem. Dažas zivju un jūras zvaigžņu sugas barojas ar čūskastēm.