Kapļu iela atrodas Bolderājas apkaimes dzīvojamās zonas ziemeļu daļā un ir Lielās ielas atzarojums, kas beidzas strupceļā. Ielai raksturīga 20. gs. pirmās un otrās puses vienstāvu un divstāvu vienģimeņu māju apbūve, galvenokārt koka vai kombinētā konstrukcijā. Pēdējās desmitgadēs ielā norisinās pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana un nelieli infrastruktūras uzlabojumi.

Kaplis ir darbarīks, ko dārzkopībā un lauksaimniecībā lieto augsnes irdināšanai, ravēšanai un nezāļu iznīcināšanai.

20. gs. sākumā ielas nosaukums bija Īsā iela. Rīgas administratīvajā teritorijā iekļauta saskaņā ar 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemto likumu, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1925. gadā pārdēvēta par Kapļu ielu, jo agrākais ielas nosaukums dublēja jau esošo ielas nosaukumu Rīgas pilsētas statistiskajā rajonā – Latgale (mūsdienās – daļēji Latgales priekšpilsēta). Līdz padomju okupācijai 1940. gadā ielas oficiālā numerācija bija četros gruntsgabalos. Nacistiskās Vācijas okupācijas periodā nosaukums saglabājās – Kapļu iela (Hackenstraße).

Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi.

Kapļu iela ir Lielās ielas atzarojums, kas beidzas strupceļā. Tās garums ir 83 metri, segums – grants un šķembu.

Kapļu ielai, līdzīgi kā citām Bolderājas apkaimes centrālās, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļas ielām, ir raksturīga vienstāvu un divstāvu vienģimeņu māju apbūve no 19. gs. otrās puses un 20. gs. pirmās un otrās puses, bieži koka vai kombinētā konstrukcijā.

Pēdējās desmitgadēs ielā norisinās pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana, nelieli būvniecības projekti un lokāli infrastruktūras uzlabojumi, nevis intensīvs apbūves blīvuma pieaugums.

4. grunstgabalā esošajā ēkā starpkaru periodā, 20. gs. 20. gados, dzīvoja buru tvaikoņa “Baltija” kapteinis K. Mangals. Ēkā atradās arī viņa kuģniecības kantoris.

20. gs. 30. gadu beigās šajā pašā namā dzīvoja ārsts, bijušais Siguldas miesta (no 1928. gada pilsētas statuss) valdes priekšsēdētājs un laikraksta “Vidzemes Šveice” izdevējs un redaktors, Latvijas armijas Krasta artilērijas pulka ārsts kapteinis Alfrēds Rubīns.

Bolderājas apkaimes ielas un iedzīvotāji Otrā pasaules kara laikā epizodiski ir atspoguļoti Jāņa Zariņa atmiņu romāna “Kāvu gados” (1971–1973) 2. daļā (1972).

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).