Lielā skrejvabole ir kukainis no vaboļu Coleoptera kārtas, kas ir plaši izplatīts Eirāzijas rietumos un sastopams lielākajā daļā Eiropas. Latvijā apdzīvo vidēji vecus un vecus skujkoku mežus. Līdzīgi kā citiem kukaiņiem, lielajai skrejvabolei ir trīs kāju pāri un cieti priekšspārni, kurus dēvē par segspārniem. Pieaugušās vaboles (imago) ķermenis ir vienlaidus melns un matēts. Vaboles ir 30–42 mm garas, dorsāli izliektas, ar sīkkrokainiem segspārniem un spēcīgiem žokļiem. Kājas ir garas un spēcīgas, labi piemērotas skriešanai. Kāpuri gari, melni, ar lieliem, uz priekšu vērstiem žokļiem. Gan imago, gan kāpuri ir aktīvi plēsēji. Latvija atrodas lielās skrejvaboles izplatības areāla centrālajā daļā.

Lielā skrejvabole pieder pie skrejvaboļu Carabidae dzimtas, skrejvaboļu Carabinae apakšdzimtas, un tai ir zināmas 15 pasugas. Latvijā ir sastopama nominālā pasuga, kurai ir visplašākais izplatības areāls no visām pārējām pasugām. Ģints Carabus radniecīgo skrejvaboļu fosilizētās atliekas ir atrastas Dzjinšaņdjanas formācijā Ķīnā; tās ir attiecināmas uz agrīno juras periodu un ir aptuveni 184,2–174,7 miljonus gadu vecas. Mūsdienās skrejvaboles ir viena no plašākajām un sugām bagātākajām vaboļu dzimtām ar vairāk nekā 41 500 aprakstītajām sugām.

Lielās skrejvaboles imago ķermenis ir eliptisks, izliekts virspusē, ar garām kājām. Galva un priekškrūšu vairogs labi nodalīti no segspārniem. Ķermenis ir vienkrāsaini melns gan vabolēm, gan to kāpuriem – vabolēm tas ir matēts, bet kāpuriem – diezgan spīdīgs. Vaboles galva neliela, nedaudz iegarena, ar lielām un izliektām acīm. Augšžokļi spēcīgi, galos asi, virzīti uz priekšu. Taustekļi gari, pārsniedz segspārnu pamatni. Priekškrūšu vairogs nedaudz sašaurinās pamatnes virzienā. Segspārni gari, iegareni eliptiski, ar noapaļotiem pleciem un biezās, sīkās krokās. Segspārni saauguši gar šuvi, pakaļspārni atrofēti, vaboles nespēj lidot. Ķermeņa garums ir 30–42 mm. Tēviņu priekškāju pēdu posmi ir izteikti platāki nekā mātītēm. Kāpurs ir garāks par imago, ar garu un diezgan resnu ķermeni, vidēji garām kājām, uz priekšu vērstiem žokļiem un trim krūts segmentiem, kas attīstīti salīdzinoši labāk nekā vēdera segmenti.

Lielā skrejvabole apdzīvo gan mērenās, gan boreālās joslas mežus. Latvijas apstākļos tā izteikti ir saistīta ar skujkoku mežiem, galvenokārt ar vecām un vidēji vecām audzēm ar egles piemistrojumu. Suga medībās nereti mežu pamet un tāpēc novērojama arī mežmalās un dārzos, kas nav tās dzīvotne. Gan vaboles, gan to kāpuri ir plēsēji, kas aktīvi meklē medījumu, pārtiek no dažādiem bezmugurkaulniekiem – galvenokārt gliemežiem un sliekām. Vaboļu spēcīgie žokļi palīdz sagrauzt nelielo gliemežu čaulas, savukārt iegarenie kāpuri spēj meistarīgi iekļūt čaulās un sasniegt medījuma mīksto ķermeni. Vaboles un kāpuri aktīvi galvenokārt krēslā un naktīs. Olas mātīte parasti dēj zem slēptuvēm – dažādiem uz augsnes gulošiem priekšmetiem – vai augsnē. Kāpura attīstība ilgst vienu līdz divus gadus, sava izplatības areāla ziemeļu daļā tā notiek ilgāk nekā dienvidos. Aizsardzībā pret plēsējiem lielo skrejvaboļu kāpuri un imago bieži atvemj smirdīgu šķidrumu. Ja tos paceļ rokās, imago no vēdera gala var izšaut smirdīgas fekālijas.

Lielajai skrejvabolei ir ļoti plašs izplatības areāls no Spānijas ziemeļiem līdz Volgai un no Norvēģijas ziemeļiem līdz Vidusjūrai. Latvijā lielā skrejvabole ir izplatīta visā teritorijā, izņemot lauksaimniecības zemes un plašus purvu vai lapkoku mežu masīvus. Kvantitatīvi pētījumi par Latvijas vai Eiropas reģionālo populāciju lielumiem, stāvokļiem un to pārmaiņām nav veikti. Domājams, sugas apakšpopulācijas Latvijā un Eiropas reģionā ir ļoti lielas. Skujkoku meža masīvos ap Rīgu lielā skrejvabole ir sastopama regulāri daudzus gadu desmitus, līdz šos mežus izcērt. Kā piemērus var minēt Cekules un Ķivuļu apkārtni, Silakrogu, Sauriešu un Ulbrokas apkaimes priežu mežus. Vaboles parasti novēro pa vienai.

Precīzu datu par lielās skrejvaboles populācijas dinamiku Latvijā, Baltijā un Eiropā nav. Populācijas Baltijas valstīs tiek vērtētas kā lielas, bet ir bažas par sugas spēju pielāgoties pieaugošajai mežizstrādei. Apdraudējums iekļauj dzīvotnes un biotopa iznīcināšanu mežizstrādes vai lielo infrastruktūras objektu (piemēram, Rail Baltica) būvniecības dēļ. Latvijā sugai noteikta kategorija LC (Least Concern jeb nav apdraudēta).

Lielā skrejvabole Latvijā nav īpaši aizsargājama.