AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 16. novembrī
Aleksandrs Simons

Ba Dzjiņs

(巴金, Ba Jin, īstajā vārdā Li Feigaņs (李芾甘, Li Feigan); 25.11.1904. Čendu, Sičuaņas provincē, Ķīnā–17.10.2005. Šanhajā, Ķīnā)
ķīniešu rakstnieks, prozaiķis, esejists, redaktors, tulkotājs, publicists, politiskais aktīvists, vairāku Ķīnas rakstnieku asociāciju valdes loceklis un priekšsēdētājs

Saistītie šķirkļi

  • “Ģimene”
  • modernā ķīniešu proza

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Personas raksturojums, izglītība
  • 3.
    Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Sasniegumu nozīme
  • 6.
    Novērtējums un apbalvojumi
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Personas raksturojums, izglītība
  • 3.
    Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Sasniegumu nozīme
  • 6.
    Novērtējums un apbalvojumi
Kopsavilkums

Ba Dzjiņa darbu galvenā tēma ir tradicionālo un moderno vērtību pretnostatījums ķīniešu sabiedrībā. Viņa darbos dominē tālaika jaunatnes atainojums Ķīnas vēsturē nozīmīga pārejas perioda laikā. Viena daļa jaunatnes dzīvoja saskaņā ar feodālās Ķīnas sabiedrības normām, savukārt otra daļa pārstāvēja modernās individuālisma idejas. Rakstnieks galvenokārt koncentrē uzmanību uz jauniešiem, kuri vēlas būt atbildīgi par savu valsti. Darbu galvenie varoņi pārsvarā ir revolucionāri un dumpinieki.

Personas raksturojums, izglītība

Ba Dzjiņs piedzima bagātā, tradicionālā zemes īpašnieku ģimenē; vecāki un labie dzīves apstākļi nodrošināja viņam labklājīgu bērnību. Taču pēc mātes nāves 1913. gadā Ba Dzjiņa ģimene pārcieta vairākus smagus likteņa triecienus, jo neilgā laika posmā nomira vēl vairāki ģimenes locekļi un notika dažas traģēdijas. Šie notikumi un rakstnieka ģimenes locekļi arī ir daudzu viņa darbu pamatā.

1920. gadā Ba Dzjiņs uzsāka mācības Čendu specializētajā svešvalodu skolā (成都外國語專門學校/成都外国语专门学校, Chengdu waiguoyu zhuanmen xuexiao), kur līdz 1922. gadam studēja angļu valodu, tomēr mācības nepabeidza. Šeit viņš pirmo reizi iepazina Rietumu autoru darbus, kā arī “Ceturtā maija” kustības (五四運動/五四运动, Wusi yundong) idejas no tālaika ietekmīgākajiem literatūras laikrakstiem “Sjiņ cjinniaņ” (新青年, Xin qingnian), “Sjincji pinluņ” (星期評論/星期评论, Xingqi pinglun) un “Šaoniaņ Džunguo” (少年中國/少年中国, Shaonian Zhongguo). Šajā laikā Ba Dzjiņs pirmo reizi sastapās ar anarhistu literatūru, t. sk. ar Pjotra Kropotkina (Пётр Алексеевич Кропоткин) idejām. 1923. gadā abi ar brāli devās uz Šanhaju, kur neilgu laiku studēja krievu, franču, angļu un esperanto valodu.

1924. gadā Ba Dzjiņs ar brāli uzsāka mācības Naņdzjinas Dienvidaustrumu universitātei (東南大學/东南大, Dongnan daxue) piesaistītajā vidusskolā, 1925. gadā to absolvēja. “Ceturtā maija” kustības ideju iedvesmots, Ba Dzjiņs plānoja iestāties Pekinas Universitātē (北京大學/北京大学, Beijing daxue), taču plaušu slimības dēļ nevarēja piedalīties iestājeksāmenos. 1927. gada oktobrī Ba Dzjiņs par saviem līdzekļiem devās uz Franciju, kur līdz 1928. gada decembrim veica neatkarīgus pētījumus par Franču revolūciju, tulkoja anarhistu literatūru. No 1934. līdz 1935. gadam Jokohamā (Japānā) studēja japāņu valodu.

Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība

Ba Dzjiņa profesionālo un radošo mūžu var sadalīt vairākos posmos.

Čendu un Naņdzjina: 1920.–1927. gads

No 1920. gada Ba Dzjiņs uzsāka savu rakstnieka, tulkotāja un politiskā darbinieka karjeru. Jau mācoties Čendu svešvalodu skolā, Ba Dzjiņs sāka aktīvi iesaistīties vietējās anarhistu grupās un publicēja eseju “Kā izveidot patiesi brīvu un vienlīdzīgu sabiedrību” (如何建立真正自由平等的社會/怎样建设真正自由平等的社会, Zenmeyang jianshe zhenzheng ziyou pingdeng de shehui) žurnālā “Baņjue” (半月, Ban yue). 1921. gadā rakstnieks uzsāka publicista karjeru žurnālā “Baņjue”. 1922. gadā Ba Dzjiņs žurnālā “Veņsjue sjuņkaņ” (文學旬刊/文学旬刊, Wenxue xun kan) publicēja 12 dzejoļus “Apspiesto klusās raudas” (被虐待者底哭聲/被虐待者底哭声, Bei nüedaizhe dikusheng). 20. gs. 20. gadu sākumā Ba Dzjiņs aktīvi nodevās kontaktu veidošanai ar Ķīnas anarhistu grupām, pētīja un tulkoja ārzemju anarhistu literatūru. 1923. gadā pēc japāņu anarhista Osugi Sakaes (Ōsugi Sakae, 大杉 栄) slepkavības sastādīja viņa darbu hronoloģiju un pārtulkoja ziņojumus par šo notikumu esperanto valodā. Pēc sarakstes ar Kauņas guberņā dzimušo amerikāņu anarhisti Emmu Goldmani (Emma Goldman) iztulkoja Pjēra Žozefa Prudona (Pierre-Joseph Proudhon), P. Kropotkina, Rūdolfa Rokera (Rudolf Rocker) u. c. anarhistu darbus.

Francija: 1927.–1929. gads

1927. gada oktobrī ceļā uz Franciju Ba Dzjiņs sāka rakstīt prozu un esejas, ko vēlāk iekļāva prozas krājumā “Jūras ceļojums” (海行, Hai xing). Būdams Francijā, paralēli pētniecības darbam Ba Dzjiņs uzsāka rakstīt fragmentus, kurus vēlāk iekļāva vienā no saviem zināmākajiem romāniem “Bojāeja” (滅亡/灭亡, Miewang). 1929. gadā pabeigtais romāns tika izdots sērijās tolaik slavenākajā literatūras laikrakstā “Sjaošuo Juebao” (小説月報/小说月报, Xiaoshuo yuebao), kas piesaistīja lielu lasītāju un literatūras kritiķu uzmanību.

Šanhaja, Cjindao un Pekina: 1929.–1966. gads

Pēc atgriešanās Šanhajā Ba Dzjiņs laiku pārsvarā veltīja tulkošanai, rediģēšanas darbam, kā arī esperanto kustības popularizēšanai. Šajā laikā uzrakstīja tikai dažus īsprozas darbus, kuru darbība notiek Francijā.

1931. gadā Ba Dzjiņs formāli uzsāka rakstnieka karjeru. Šajā gadā rakstnieks publicēja savu zināmāko darbu “Ģimene” (家, Jia), kas ir pirmā daļa triloģijai “Atvars” (激流三部曲, Jiliu sanbuqu), un uzsāka darbu pie otrās triloģijas “Mīlestība” (愛情三部曲/爱情三部曲, Aiqing sanbuqu), kas ietver romānus “Migla” (霧/雾, Wu), “Zibens” (雷, Lei) un “Lietus” (雨, Yu).

No 1932. līdz 1934. gadam Ba Dzjiņs dzīvoja Cjindao, Pekinā un Šanhajā un šajā laikposmā sarakstīja “Zibeni” un daļu no prozas darba “Elektrība” (電/电, Dian). To viņš darīja Šeņ Cunveņa (沈从文/沈從文, Shen Congwen) mājās.

Pēc atgriešanās no Japānas 1935.–1950. gadā Ba Dzjiņs darbojās kā izdevniecības “Kultūras dzīves izdevniecība” (文化生活出版社, Wenhua shenghuo chubanshe) galvenais redaktors. Tajā publicēja daudzu jauno rakstnieku darbus, t. sk. Cao Ju (曹禺, Cao Yu) “Vētru” (雷雨, Leiyu), Aja Vu (艾芜, Ai Wu) “Ceļojumu uz dienvidiem” (南行記/南行记, Nan xing ji), Sjao Hunas (蕭紅/萧红, Xiao Hong) “Tirgus ielu” (商市街, Shang shi jie) u. c. 1936. gadā Ba Dziņs un 67 rakstnieki, t. sk. Lu Sjuņs (魯迅/鲁迅, Lu Xun), Sjao Huna un Mao Duņs (茅盾, Mao Dun), publicēja “Ķīnas literatūras un mākslas darbinieku deklarāciju” (中國文藝工作者宣言/中国文艺工作者宣言, Zhongguo wenyi gongzuozhe xuanyan), kurā visus mākslas un literatūras darbiniekus aicināja pretoties pilsoņu karam un cīnīties par neatkarību un atbrīvošanu. Laika posmā no 1938. līdz 1940. gadam Ba Dzjiņs pabeidza otro un trešo triloģijas “Atvars” darbu “Pavasaris” (春, Chun) un “Rudens” (秋, Qiu).

Pēc kara beigām 20. gs. 40. gados Ba Dzjiņa daiļrade kļuva piezemētāka, dziļāka un detalizētāka. Agrāk autors izcēla nevienlīdzību sabiedrībā, jauniešu dumpinieciskumu un revolūciju, taču tagad galvenais motīvs bija ikdienas cilvēki. Šajā periodā tapa darbi “Aukstā nakts” (寒夜, Han ye), “Atpūtas dārzs” (憩園/憩园, Qi yuan), “Augšāmcelšanās zāle” (還魂草/还魂草, Huanhun cao) un citi.

Laika periodā no Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izveidošanai līdz 1966. gadam Ba Dzjiņs ieņēma vairākus svarīgus amatus un darbojās kā Ķīnas Literāro un mākslas aprindu federācijas (中國文學藝術界聯合會/中国文学艺术界联合会, Zhongguo wenxue yishujie lianhehui) viceprezidents, Ķīnas Rakstnieku asociācijas viceprezidents, Šanhajas Literāro un mākslas aprindu federācijas (上海市文學藝術界聯合會/上海市文学艺术界联合会, Shanghaishi wenxue yishujie lianhehui) priekšsēdētājs.

Kultūras revolūcija un jaunais laikmets: 1966.–1982. gads

No 1966. gada oktobra līdz Kultūras revolūcijas (文化大革命, wenhua dageming) beigām 1976. gadā Ba Dzjiņs un viņa darbi tika kritizēti par to antiproletārisko noskaņojumu un pārlieko individualitāti. Lai arī šo desmit gadu laikā Ba Dzjiņs tika uzskatīts par disidentu, viņš turpināja rakstīt un no 1978. līdz 1982. gadam izdeva “Domas” (隨想記/随想记, Suixiang ji), “Eksperimentus” (探索記/探索记, Tansuo ji) un “Patiesību” (真話記/真话记, Zhen hua ji) par savu pieredzi Kultūras revolūcijas laikā.

Nozīmīgākie darbi

Ba Dzjiņa darbu galvenais motīvs bija patriotisku jūtu radīšana savos lasītājos, lai cīnītos par gaišāku valsts un cilvēces nākotni.

“Ģimene” apraksta sīkmuižnieku ģimenes lejupslīdi. Darba galvenie varoņi ir trīs brāļi: jaunākais Dzjuehujs (覺慧/觉慧, Juehui), vecākais Dzjuesjiņs (覺新/觉新, Juexin) un vidējais Dzjuemiņs (覺民/觉民, Juemin). Viņi cīnās pret pārējiem ģimenes locekļiem, lai izveidotu savu dzīvi, noliegtu novecojušās tradīcijas un būtu neatkarīgi no pārējiem ģimenes locekļiem. Gao klana patriarhs – vectēvs Gao (高老太爺/高老太爷, Gao laotaiye) – kalpo kā prototips feodālisma laika tradicionālajai ģimenei, kuras galva parasti ir despots, kurš pieņem bezkompromisu lēmumus par citu ģimenes locekļu dzīvi un viņu lomu. Šie starppaaudžu konflikti ir pirmā darba dramatisko notikumu pamatā. Romāna beigās pēc vectēva nāves jaunākais brālis Dzjuehujs pamet mājas, dodas uz Šanhaju un iesaistās revolucionāru kustībā.

“Pavasaris” ir darba “Ģimene” turpinājums. Vidējais brālis ieņem jaunākā brāļa vietu kā studentu pārstāvis un pamfletists. Vecākais brālis Dzjuesjiņs ir liecinieks māsīcai uzspiestajai laulībai ar nemīlamu cilvēku, kas meiteni noved līdz bojāejai. Dzjuesjiņa otra māsīca ir drosmīgāka un aizbēg no nemīlamā vīra pie Dzjuehuja uz Šanhaju.

Pretēji abu iepriekšējo darbu traģiskumam “Rudens” apraksta trīs brāļu morālo briedumu, kā arī spēju turēties pretī ģimenes autoritātei un cīnīties pret novecojušajām tradīcijām. Lai arī pēdējā triloģijas daļa apraksta ģimenes nesaskaņas un traģēdiju, Ba Dzjiņs īpaši izceļ cilvēku labestību un feodālā ģimenes modeļa beigas.

Sasniegumu nozīme

Autora darbi ir nozīmīgi ne tikai Ķīnas, bet arī starptautiskajā sabiedrībā, tie ir tulkoti vairāk nekā 30 pasaules valodās, un pētnieki tiem joprojām pievērš pastiprinātu uzmanību. Darba “Domas” publicēšana 1979. gadā sabiedrībai ļāva no jauna pārvērtēt neseno vēstures gaitu Kultūras revolūcijas laikā. 1981. gadā Ba Dzjiņa pārziņā tika izveidots Ķīnas modernās literatūras muzejs (中國現代文學館/中国现代文学馆, Zhongguo xiandai wenxue guan), un viņš tam ziedoja lielu daļu no saviem manuskriptiem, grāmatām, vēstulēm un citiem materiāliem. Mūsdienās pastāv vairākas pētniecības institūcijas: Ba Dzjiņa memoriālais muzejs (巴金紀念館/巴金纪念馆, Ba Jin jinianguan), rakstnieka rezidences Čendu un Šanhajā, kā arī Ba Dzjiņa pētniecības asociācija (巴金研究會/巴金研究会, Ba Jin yanjiuhui).

Novērtējums un apbalvojumi

Pēc 1979. gada Ba Dzjiņs guva starptautisku ievērību un ieguva vairākas godalgas: Starptautisko Dantes apbalvojumu (Alloro Di Dante), Francijas Goda leģiona ordeni (Ordre national de la Légion d’honneur) u. c. Divreiz (1975, 2001) tika izvirzīts kā kandidāts Nobela prēmijai literatūrā (Nobelpriset i litteratur). 

Saistītie šķirkļi

  • “Ģimene”
  • modernā ķīniešu proza

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Ba, J., Random Thoughts, Hong Kong, Joint Publishing Co., 1984.
  • Chen, C., Liu, T., and Chen, S. (eds.), Routledge Companion to Ba Jin, New York, Routledge, 2024.
  • Denton, K. (ed.), The Columbia Companion to Modern Chinese Literature, New York, Columbia University Press, 2016.
  • Hsia, C.T., A History of Modern Chinese Fiction 1917–1957, New Haven, Yale University Press, 1961, pp. 237–257.
  • Lang, O., Pa Chin and his Writings, Cambridge, Harvard University Press, 1967.
  • Martin, H. and Kinkley, J. (eds.), Modern Chinese Writers: Self-portrayals, New York, An East Gate Book, 1992, pp. 277–283.

Aleksandrs Simons "Ba Dzjiņs". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/303833-Ba-Dzji%C5%86s (skatīts 17.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/303833-Ba-Dzji%C5%86s

Šobrīd enciklopēdijā ir 6086 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana