Dvietes ezers atrodas Ilūkstes novada ziemeļaustrumu daļā, Dvietes senlejā, apmēram 2 km uz austrumiem–dienvidaustrumiem no Skuķu ezera. Stipri eitrofs, sekls, caurtekošs makrofītu tipa Daugavas palieņu ezers.

Ezerdobes morfometriskie rādītāji vasarā: platība – 80 ha; ūdens līmenis – 86,1–86,4 m virs jūras līmeņa; lielākais garums – 1,7 km; lielākais platums – 0,7 km; vidējais dziļums – 0,5 m; lielākais dziļums – 0,9 m. Krasti lēzeni, staigni, kūdraini. Apkārtnes ainavā dominē mitras palieņu pļavas.

Glaciālas cilmes ezerdobe, kas izveidojusies, kūstot aprimušā ledāja paliekām Dvietes senlejā pēdējā leduslaikmeta beigās.

Sateces baseina platība ~ 230 km². Ezeram cauri tek Dviete un raksturīgas ievērojamas ūdens līmeņa sezonālās svārstības: vidējos palos – 3,7–4,0 m; augstākajos novērotajos palos (1931. gadā) – ap 7,1–7,4 m. Saskaņā ar Daugavas palieņu ezeru hidroloģisko klasifikāciju tas pieder atkārtoti applūstošajiem ezeriem (t. i., applūst 1–2 reizes gadā ne tikai pavasara palos, bet arī pie maksimālajiem novērotajiem plūdu līmeņiem vasaras–rudens periodā). Augstākais ūdens līmenis parasti tiek novērots aprīļa vidū.

Ūdens sastāva vidējie rādītāji vasaras mēnešos (jūnijs–augusts): caurredzamība – 0,9 m (līdz dibenam); pH – 7,7; mineralizācija – 0,3 g/l; izšķīdušais skābeklis – 1,9 mg/l; redokspotenciāls – 480 mV; duļķainība – 1,6 NTU; kopējais N – 1,3 mg/l; NO₃ – 0,07 mg/l; kopējais P – 0,1 mg/l; PO₄ – 0,12 mg/l. Pateicoties Daugavas palu ūdeņu ieplūšanai caur Dvietes upes izteku ezera austrumu galā, pavasara palu kulminācijas brīdī ezera ūdens sastāvs kļūst līdzīgs Daugavas ūdens sastāvam.

Vasarā ezers atrodas t. s. dzidrūdens stadijā, kurā barības vielu apriti kontrolē ūdensaugu veģetācija. Ezerdobes lielāko daļu (~ 95 %) vasarā sedz ezera meldra (Scirpus lacustris) audzes. Nelielās lāmās ezerdobes centrālajā daļā dominē iegremdētie ūdensaugi: slaidais grīslis (Carex acuta), iegrimusī raglape (Ceratophyllum demersum), dzeltenā lēpe (Nuphar lutea), parastā bultene (Sagittaria sagitifolia) un citi. 2007. gada vasarā ezerā konstatētas 34 ūdensaugu sugas, tai skaitā vairākas retas un aizsargājamas: smailā nitella (Nitella mucronata), pušķu kamolīte (Tolypella prolifera), smaillapu glīvene (Potamogeton acutifolius), matveida glīvene (Potamogeton trichoides) un sakņojošais meldrs (Scirpus radicans).

Ezera fitoplanktona un zooplanktona cenozes mainās gan sezonāli, gan reaģējot uz ūdens līmeņa izmaiņām: pavasarī ezerā dominē zaļaļģes, vasarā – kramaļģes, eiglēnaļģes un kriptofītaļģes. Zooplanktona sastāvā visu gadu dominē virpotāji (Synchaeta sp.).

Zivju faunas pētījumi ezerā nav veikti, taču tuvā novietojuma un identisko hidroloģisko apstākļu dēļ tā, visticamāk, ir tāda pati kā Skuķu ezerā. Organisko atlieku pūšanas dēļ ezera ūdeņi gan ziemas, gan vasaras mazūdens periodā ir ar skābekli ļoti nabadzīgi un nav piemēroti zivju eksistencei.

Dvietes ezerā Daugavpils Universitātes bioloģijas ekspertu nesen veiktajos pētījumos konstatētas vairākas aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas: divjoslu airvabole (Graphoderus bilineatus), zaļā dižspāre (Aeshna viridis), mirdzošā ūdensspolīte (Segmentina nitida) un lielais gludgliemezis (Cochlicopa nitens).

Pavasarī Dvietes ezers un tā apkārtne kalpo kā Daugavas zivju nārsta vieta un migrējošo ūdensputnu pulcēšanās vieta, vasarā – kā ligzdošanas vai barošanās vieta dažādu retu un aizsargājamu sugu putniem: melnajam zīriņam (Chlidonias niger), upes zīriņam (Sterna hirundo), mazajam ormanītim (Porzana parva), niedru lijai (Circus aeruginosus) un citiem.

Ezera krastos apdzīvotu vietu nav, izņemot atsevišķas viensētas ezera ziemeļaustrumu krastā. Dvietes ciems atrodas 1,5–2 km uz austrumiem no ezera.

Ezeram nav īpašas ekonomiskas vai rekreācijas nozīmes, taču tas ir nozīmīgs zinātniskās izpētes un dabas aizsardzības objekts.

Dvietes iztekas rajonā pie Dvietes pagasta “Niedru” mājām atrodas valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis – Dvietes apmetne (vēlais paleolīts–neolīts), kura tika atklāta 1937. gadā, veicot Dvietes upes padziļināšanas (bagarēšanas) darbus. Uzraudzības izrakumus tajā veica arheologs Eduards Šturms, iegūstot lielu skaitu dažādu savrupatradumu (akmens un krama rīki u. c.), tai skaitā no ziemeļbrieža raga darinātu vēlā paleolīta harpūnu.

20. gs. 30. gados vasaras ūdens līmenis pazemināts par ~ 1 m, izrokot ezeram cauri kanālu.

2004. gadā ezers iekļauts dabas parkā “Dvietes paliene”. 2004. gada jūlijā noskaidroti ezera galvenie morfometriskie parametri, applūšanas biežums un bioloģiskās daudzveidības rādītāji. 2005.–2008. gadā veikts regulārs fitoplanktona un zooplanktona cenožu sezonālo izmaiņu monitorings. 2007. gadā veikts līdz šim visdetalizētākais ezera ūdensaugu veģetācijas pētījums. 2010. gada janvārī veikts pirmais ūdens sastāva un kvalitātes pētījums ziemas periodā.