“Ņihon Šoki” tiek saukts arī par “Ņihongi”. Tā ir pirmā daļa plašākā vēstures materiālu krājumā “Rikkokuši”(六国史, Rikkokushi) jeb “Sešu valstu vēsture”. Līdzīgi kā hronikā “Kodžiki” (古事記, Kojiki), tajā aprakstīta Japānas valsts izveide, sākot ar seniem mītiem un leģendām par dievībām līdz pirmajiem imperatoriem. Pirmās divas nodaļas apkopo materiālus par “Dievu laikmetu” (kami no yo), trešajā nodaļā aprakstīts pirmā imperatora Džinmu (神武天皇, Jinmu) valdīšanas laiks (660.–585. gads p. m. ē.), nākamajās nodaļās stāstīts par nākamo imperatoru valdīšanas periodu līdz Džinšin karam 672. gadā un par imperatora Tenmu (天武天皇, Tenmu) valdīšanas laiku (672–686), un imperatores Džito (持統天皇, Jitō) valdīšanas laiku (687–696). Uzskata, ka “Ņihon Šoki” sastādīšana sākusies jau imperatora Tenmu valdīšanas laikā 7. gs., tomēr tika pabeigta tikai 720. gadā, kad valdīja viņa mazmeita imperatore Genšo (元正天皇, Genshō-tennō).
Kā minēts citā valsts vēstures hronikā, “Šoku Ņihongi” (続日本紀, Shoku Nihongi, “Japānas hronikas turpinājums”, sastādīta 797. gadā) pēdējais “Ņihon Šoki” sastādītājs bija viens no imperatora Tenmu dēliem, princis Toneri (舎人親王, Toneri shinnō).