AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 28. jūlijā
Andris Antuzevičs

cietvielu elektronikas ierīces

(angļu solid-state electronics, vācu Festkörperelektronik, franču électronique à l'état solide, krievu твердотельная электроника), arī pusvadītāju elektronikas ierīces
elektronikas ierīces, kas veidotas uz pusvadītāju materiālu bāzes

Saistītie šķirkļi

  • cietvielu fizika
  • diode
  • fizika
  • gaismas diode
  • integrālā shēma
  • lādiņa saites matrica
  • lāzerdiode
  • pusvadītāju fizika
  • saules šūna
Cietvielu elektronikas ierīces ‒ integrālās shēmas.

Cietvielu elektronikas ierīces ‒ integrālās shēmas.

Fotogrāfs Dmitry Morgan. Avots: Shutterstock.com.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Iedalījums, struktūra
  • 3.
    Īsa vēsture
  • 4.
    Cietvielu elektronikas ierīču nozīme mūsdienās, to pielietojumi zinātnē un praksē
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Iedalījums, struktūra
  • 3.
    Īsa vēsture
  • 4.
    Cietvielu elektronikas ierīču nozīme mūsdienās, to pielietojumi zinātnē un praksē

Termins “cietvielu” tiek izmantots, lai akcentētu, ka elektroniskie procesi notiek cietā vidē pretstatā iepriekš izmantotajām vakuuma lampām. Cietvielu elektronikas ierīču uzbūvi un darbības principus skaidro cietvielu fizikas apakšnozare ‒ pusvadītāju fizika.

Iedalījums, struktūra

Galveno cietvielu elektronikas ierīču uzskaitījums pēc to funkcionalitātes:

  • diode;
  • tranzistors;
  • gaismas diode;
  • lāzerdiode;
  • saules šūna;
  • integrālā shēma;
  • cietvielu atmiņas ierīces;
  • lādiņa saites matrica.
Īsa vēsture

Cietvielu elektronikas ierīču vēsture saistīta ar vairākiem nozīmīgiem notikumiem un atklājumiem. Amerikāņu fiziķiem Džonam Bardīnam (John Bardeen), Valteram Brateinam (Walter Houser Brattain) un Viljamam Šoklijam (William Bradford Shockley), kas veica pusvadītāju materiālu pētījumus, 1956. gadā tika piešķirta Nobela prēmija par tranzistora efekta atklāšanu. Džeks Kilbijs (Jack Clair Kilby) un Roberts Noiss (Robert Norton Noyce) izdomāja veidu, kādā visas elektronikas elementus un savienojumus starp tiem varētu apvienot vienā miniatūrā ierīcē – integrālajā shēmā. Izgudrojumam bija liela ietekme uz turpmāko elektronikas ierīču attīstību, un Dž. Kilbijam par to 2000. gadā piešķīra Nobela prēmiju fizikā. 2000. gadā Nobela prēmiju saņēma arī Žoress Alfjorovs (Жорeс Ивaнович Алфёров) un Herberts Krēmers (Herbert Krömer). Abu zinātnieku devums pusvadītāju materiālu heterostruktūrās ļāva izveidot pirmās lāzerdiodes, kas varētu strādāt istabas temperatūrā nepārtrauktā darbības režīmā. Arī par cietvielu elektronikas ierīces starojuma uztveršanai – lādiņa saites matricas - radīšanu zinātnieki Vilārds Boils (Willard Sterling Boyle) un Džordžs Smits (George Elwood Smith) 2009. gadā ir apbalvoti ar Nobela prēmiju fizikā. 2014. gadā Nobela prēmiju fizikā saņēma japāņu zinātnieki Isamu Akasaki (赤崎 勇), Hiroši Amano (天野 浩), Šudži Nakamura (中村修二) par energoefektīvas zilās gaismas diodes izgudrošanu.

Cietvielu elektronikas ierīču nozīme mūsdienās, to pielietojumi zinātnē un praksē

Cietvielu elektronika ir gandrīz visu moderno tehnoloģiju pamatā. Pusvadītāju materiālu ierīces var izmantot arī kā enerģijas pārveidotājus, elektromagnētiskā starojuma avotus un detektorus.

Multivide

Cietvielu elektronikas ierīces ‒ integrālās shēmas.

Cietvielu elektronikas ierīces ‒ integrālās shēmas.

Fotogrāfs Dmitry Morgan. Avots: Shutterstock.com.

Cietvielu elektronikas ierīces ‒ integrālās shēmas.

Fotogrāfs Dmitry Morgan. Avots: Shutterstock.com.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • cietvielu fizika
  • diode
  • fizika
  • gaismas diode
  • integrālā shēma
  • lādiņa saites matrica
  • lāzerdiode
  • pusvadītāju fizika
  • saules šūna

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Cheung, D. and E. Brach, Conquering the electron: the geniuses, visionaries, egomaniacs, and scoundrels who built our electronic age, Lanham, Rowman & Littlefield, 2014.
  • Neamen, D.A., Semiconductor Physics and Devices: Basic Principles, 4th edn., New York, NY, McGraw-Hill, 2012.
  • Orton, J.W., The story of semiconductors, Oxford, Oxford University Press, 2009.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Streetman, B.G. and S.K. Banerjee, Solid State Electronic Devices, 7th edn., Boston, Pearson, 2014.
  • Sze, S.M. and K.K. Ng, Physics of semiconductor devices, Hoboken, NJ, John Wiley & Sons, 2006.

Andris Antuzevičs "Cietvielu elektronikas ierīces". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 07.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4180 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana