Gaļa tradicionāli uzskatīta par riska produktu, jo ar tās starpniecību var tikt pārnesti dažādu infekciju slimību ierosinātāji, kuri ir bīstami cilvēku veselībai un var izraisīt pārtikas infekcijas. Īpaši liela nozīme tiek pievērsta zoonožu izplatības problēmām gaļas industrijā. Vēsturiski veterinārā ekspertīze nodrošināja sabiedrības aizsardzību pret tuberkulozi, trihinelozi un lenteņu izraisītām slimībām, kuru ierosinātāji bija plaši sastopami gaļā. Praktiski veterināro ekspertīzi veica kautuvēs, balstoties uz zinātniskām atziņām un likumdošanā nostiprinātām kontroles procedūrām, dzīviem dzīvniekiem un to kaušanas produktiem. Attīstoties izpratnei par dažādu infekciju un parazitāro slimību epidemioloģiju, atklājot jaunus infekciju ierosinātājus, slimību laboratoriskās diagnostikas un kontroles iespējas, identificēti jauni, līdz šim neaprakstīti pārtikas infekciju ierosinātāji, kuriem ir būtiska nozīme gaļas drošumā un kuri var tikt izplatīti ar gaļu. Mūsdienās arvien vairāk uzmanības veterinārās ekspertīzes kontekstā tiek pievērsts zoonožu – salmonelozes (Salmonella spp.), kampilobakteriozes (Campylobacter spp.), jersiniozes (Yersinia enterocolitica), enterohemorāģiskās Escherichia coli (piemēram, E. coli O157:H7) – ierosinātās ešerihiozes un citu ierosinātāju izplatībai. Līdzās bioloģiskajām, fizikālajām un ķīmiskajām bīstamībām tiek konstatēti jauni apdraudējumi, piemēram, govju sūkļveida (spongiformā) encefalopātija (GSE), prasot jaunu, zinātniski pamatotu diagnostikas un kontroles procedūru ieviešanu.
Veterinārā ekspertīze praktiski pielietota arī sevišķi bīstamo dzīvnieku infekcijas slimību (epizootiju) uzraudzībai (mutes un nagu sērga, Āfrikas cūku mēris, putnu gripa un citas). Agrīna šo slimību konstatēšana ļāva novērst plašu infekcijas izplatību un to radītos ekonomiskos zaudējumus.
Veterinārās ekspertīzes dati izmantoti arī epidemioloģiskās situācijas uzraudzībai valstī, kā arī sistemātiska to analīze ļauj uzlabot ganāmpulku menedžmentu un dzīvnieku labturību.
Starptautiski veterinārā ekspertīze ļauj novērst zoonožu un citu infekciju slimību izplatību ar gaļu, kā arī tā apliecina gaļas drošumu lietošanai uzturā un kalpo par likumisku pamatu gaļas un gaļas produktu importam un eksportam.