AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 15. februārī
Artis Buks

kauja pie Kalkas

(angļu Battle of the Kalka River, vācu Schlacht an der Kalka, franču bataille de la rivière Kalka, krievu Битва на реке Калке)
1223. gada maija beigās notikusī kauja pie Kalkas upes (mūsdienās Doņeckas apgabals, Ukraina) starp apvienoto polovciešu hanu un senkrievu kņazu karaspēku un Mongoļu Impērijas ekspedīcijas korpusu, kurā mongoļi guva uzvaru

Saistītie šķirkļi

  • Čingishans
  • hans
  • Mongoļu Impērija
  • orda
  • polovcieši
  • tumens
Kņaza Mstislava Veiksmīgā (Мстислaв Удатный) apraudāšana. 16. gs.

Kņaza Mstislava Veiksmīgā (Мстислaв Удатный) apraudāšana. 16. gs.

Avots: Fine Art Images/Heritage Images/Getty Images, 600046077. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Militāri politiskie priekšnosacījumi
  • 2.
    Kauja
  • 3.
    Sekas
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Militāri politiskie priekšnosacījumi
  • 2.
    Kauja
  • 3.
    Sekas
Militāri politiskie priekšnosacījumi

1220. gadā diviem karavadoņiem – noijonam Džebem (mongoļu Зэвэ, Jebe) un baāturam Subedejam (mongoļu Сүбээдэй, Sübeedei) – tika dots uzdevums ar diviem tumeniem jātnieku notvert un sakaut Horezmas princi Džalalu ad-Dinu Mankburnu (arābu جلال ‌الدین خوارزمشاه, alal ad-Dunya wa ad-Din Abul-Muzaffar Manguberdi ibn Muhammad), kurš īstenoja partizānu karu. Pēc tā sakāves Subedeja uzdevums bija doties gar Kaukāza kalnu grēdu uz Dienvidkrievijas stepēm, kur polovciešu hani bija devuši patvērumu turp atbēgušajiem Centrālāzijā sakautajiem Čingishana (mongoļu Чингис Хаан, ķīniešu 成吉思汗, Chéngjísīhàn) pretiniekiem. 1222. gada rudenī pirmajā sadursmē ar mongoļiem polovcieši cieta sakāvi – vairāki hani kaujā krita, to ordu paliekas bēga uz ziemeļrietumiem patverties hana Kotjana ordā. Savukārt tas vērsās pie sava znota, Galīcijas kņaza Mstislava Veiksmīgā (Мстислав Удатный) un Kijevas lielkņaza Mstislava Vecā (Мстислав Старый), kuri neliedza palīdzību – sāka pulcināt savu vasaļu un sabiedroto karaspēku Zarubā (mūsdienās Kijevas Hidroelektrostacijas ūdenskrātuve), lai dotos uz stepi palīgā polovciešiem. Ieradās mongoļu sūtņi, lai paskaidrotu, ka nav nākuši karot ar senkrieviem, tikai ar polovciešiem, taču lielkņazs lika sūtņus nogalināt, tādējādi piesakot Mongoļu Impērijai karu.

Kauja

Tika sakoncentrēts visai ievērojams spēks – precīzs skaits nav zināms, apmēram no 40 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem vīru ‒ kņazu karadraudzes un zemessardzes no Galīcijas, Volīnijas, Kijevas, Čerņigovas, Smoļenskas, Polockas, Pinskas, Turovas un citām kņazistēm. Kad sabiedroto armija bija ievirzījusies visai dziļi stepē, tā Dņepras kreisajā krastā sastapa mongoļu priekšpulku, kuru pēc īsas sadursmes piespieda bēgt. Sekojot tiem, pēc divām nedēļām sabiedrotie nonāca pie Kalkas upes, kur maija pēdējās dienās sastapās ar mongoļu armiju un straujā triecienā piespieda bēgt tās avangardu. Neraugoties uz skaitlisko pārspēku, sabiedroto pulki rīkojās autonomi, bez kopēja plāna un sadarbības, savukārt mongoļu vienības pakļāvās augstākajiem komandieriem un precīzi pildīja to pavēles. Vispirms mongoļi sagrāva tālu priekšā izvirzījušos sabiedroto kavalēriju, bet pēc tam kopā ar bēgošajiem jātniekiem ielauzās kājnieku rindās, tās sašķeļot atsevišķās grupās, kas cīnījās katra par sevi un, ja netika iznīcinātas, centās izlauzties no kaujas lauka un bēgt. Kaujā krita 12 augstākā ranga kņazu un visai daudz sīkāku vadoņu (“Indriķa Livonijas hronikā”, Heinrici Cronicon Lyvoniae, 1225.–1227. gads, minēts, ka krituši aptuveni 50 kņazi), bet kritušo karavīru skaits nav zināms. Kijevas lielkņazs ar savu karadraudzi paspēja nocietināties nometnē, ko mongoļi neveiksmīgi centās ieņemt vēl trīs dienas, līdz aizstāvji, palikdami bez ūdens un pārtikas, padevās paši. Gūstā nonākušie kņazi tika nogalināti “goda nāvē”, t. i. neizlejot to asinis. Mongoļi savus pretiniekus vajāja līdz pat Dņeprai.

Sekas

Šī kauja bija pirmā eiropiešu sastapšanās ar mongoļiem. No vienas puses, tā bija tikai robežsadursme, taču, no otras puses, tā bija par iemeslu karam ar Mongoļu Impēriju, kas sākās pēc 10 gadiem un beidzās ar senkrievu kņazistu iekarošanu.

Multivide

Kņaza Mstislava Veiksmīgā (Мстислaв Удатный) apraudāšana. 16. gs.

Kņaza Mstislava Veiksmīgā (Мстислaв Удатный) apraudāšana. 16. gs.

Avots: Fine Art Images/Heritage Images/Getty Images, 600046077. 

Kņaza Mstislava Veiksmīgā (Мстислaв Удатный) apraudāšana. 16. gs. Manuskripts atrodas Krievijas Nacionālajā bibliotēkā (Российская национальная библиотека) Sanktpēterburgā.

Avots: Fine Art Images/Heritage Images/Getty Images, 600046077. 

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Čingishans
  • hans
  • Mongoļu Impērija
  • orda
  • polovcieši
  • tumens

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Jackson, P., The Mongols and the West: 1221–1410, London, Routledge, 2018.
  • Nicolle, D. and V. Shpakovskii, Kalka River 1223: Genghiz Khan's Mongols Invade Russia, Santa Barbara, Praeger Publishers Inc., 2005.
  • Turnbull, S., Mongolen: Der mongolische Krieger 1200–1350, Berlin, Brandenburgisches Verlagshaus, 2008.
  • Ziegler, G. und A. Hogh (Hrsg.), Die Mongolen. Im Reich des Dschingis Khan, Darmstadt, Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 2005.
  • Голыженков, И., Битва на Калке: 31 мая 1223 г., Москва, Изограф, 1994.
  • Кириченко, A., Битва на Калке, Харьков, Фоліо, 2009.

Artis Buks "Kauja pie Kalkas". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 04.10.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4071 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana