AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 4. janvārī
Dainis Āzens

pludmales volejbols Latvijā

Saistītie šķirkļi

  • “Credit24” meistarlīga
  • Latvijas čempionāts volejbolā
  • pludmales volejbols
  • sporta politika Latvijā
  • sports
  • volejbols
  • volejbols Latvijā
Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs fināla spēlē Pasaules kausa posmā pludmales volejbolā. Jūrmala, 25.08.2019.

Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs fināla spēlē Pasaules kausa posmā pludmales volejbolā. Jūrmala, 25.08.2019.

Fotogrāfe Oksana Džadana. Avots: F/64 Photo Agency.

Satura rādītājs

  • 1.
    Īsa vēsture
  • 2.
    Nozīmīgākās sacensības
  • 3.
    Dalība olimpiskajās spēlēs
  • 4.
    Nozīmīgākās organizācijas
  • 5.
    Ievērojamākie sportisti
  • 6.
    Ievērojamākie sporta veida darbinieki
  • 7.
    Ievērojamākās pludmales volejbola norises vietas
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Īsa vēsture
  • 2.
    Nozīmīgākās sacensības
  • 3.
    Dalība olimpiskajās spēlēs
  • 4.
    Nozīmīgākās organizācijas
  • 5.
    Ievērojamākie sportisti
  • 6.
    Ievērojamākie sporta veida darbinieki
  • 7.
    Ievērojamākās pludmales volejbola norises vietas
Īsa vēsture

Pludmales volejbols Latvijā ieviesās 20. gs. 30. gados. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā bija augstas klases volejbols, bet pludmales volejbols valstiskā līmenī Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) attīstīts netika. Tikai 20. gs. 80. gadu beigās Latvijā sākās strauja šī sporta veida attīstība.

Par organizēto sacensību sākumu tiek uzskatīta 1988. gada vasara. Bulduros 20 komandas formātā divi pret divi noskaidroja labākos pludmales volejbolistus Jūrmalas Fiziskās kultūras un sporta komitejas, Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes (LVU) sporta kluba un žurnāla “Zvaigzne” balvu izcīņā. Uzvarēja Genādijs Samoilovs ar Sergeju Siļutinu.

1989. gadā Jūrmalā pirmo reizi notika pludmales volejbola turnīrs “Vollīts”. 1989. gadā Valts Mihelsons kopā ar “Radiotehniķī” spēlējušo lietuvieti Viktoru Artamonovu (Viktoras Artamanovas) debitēja Pasaules sērijas sacensībās kā PSRS pārstāvji. 1989. gadā Latvijas Volejbola federācijā tika izveidota Pludmales volejbola komisija. 1991. gada PSRS čempionātā pludmales volejbolā Anapā G. Samoilovs pārī ar V. Artamonovu izcīnīja 2. vietu.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas uz starptautiskajiem turnīriem pludmales volejbolā pārsvarā devās labākie zāles volejbolisti. Latvieši (Aivis Eida un Ainārs Vanags) 1993. gadā piedalījās pirmajā Eiropas čempionātā, izcīnot 7. vietu. 1999. gadā latvieši debitēja pasaules čempionātā ‒ Austris un Ringolds Štāli Marseļā izcīnīja dalītu 41. vietu.

1996. gadā Jūrmalā tika sarīkots Eiropā pirmais turnīrs jaunajiem volejbolistiem U-20 grupā. Par tā uzvarētājiem kļuva latvieši Armīns Vensbergs un Austris Štāls. Vēlāk augsta ranga turnīriem pamatu ielika Eiropas U-18 meistarsacīkšu organizēšana Rīgā 08.2015. Tajā sieviešu konkurencē uzvarēja Tīna  Graudiņa un Paula Nikola Ņečiporuka. Kopš 2016. gada sezonas svarīgākais starptautiskais turnīrs (tas katru gadu mainās) notiek Jūrmalā. 2017. gadā Jūrmalā notika arī Eiropas čempionāts pieaugušajiem.

Aleksandram Samoilovam ar Mārtiņu Pļaviņu pirmajiem no Latvijas pludmales volejbolistiem izdevās nokļūt līdz startam olimpiskajās spēlēs. Tas, kā arī Ingunas Minusas un Ineses Jursones uzvara 2009. gada Eiropas čempionāta finālā Sočos sekmēja pludmales volejbola attīstību Latvijā, tai skaitā ziemas arēnu celtniecību.

Nozīmīgākās sacensības

Latvijas čempiona nosaukumu pludmales volejbolā izcīna Latvijas čempionātā. Starptautiskā kalendāra prioritāšu dēļ ne vienmēr Latvijas spēcīgākie sportisti var piedalīties Latvijas čempionāta finālturnīrā un cīnīties par medaļām. Piemēram, Jānis Šmēdiņš ar A. Samoilovu tajā sešu gadu laikā spēlējuši vien trīsreiz, visas reizes uzvarot, A. Samoilovs ar M. Pļaviņu un T. Graudiņa ar Anastasiju Kravčenoku – divreiz.

Kopš 2013. gada viens no Latvijas čempionāta posmiem ir “Saulkrastu kokteilis”. Turnīrs Saulkrastos notiek kopš 1992. gada, taču paši turnīra rīkotāji uzskata, ka oficiāli pirmie uzvarētāji noskaidroti 1995. gadā, kad uzvaru izcīnīja Uģis Krastiņš un A. Eida. 2019. gadā kausu ieguva J. Šmēdiņš un A. Samoilovs.

No 2009. līdz 2014. gadam Latvijas Pludmales volejbola līga, sadarbojoties ar Latvijas Olimpisko komiteju, organizēja sacensības “Pludmales karalis” (King of the Beach). Tajās volejbolisti spēlēja, mainot dažādus pāriniekus, bet par uzvarētāju varēja kļūt tikai viens, labākais, pludmales volejbolists. Divreiz šajās sacensībās triumfējis J. Šmēdiņš. 2014. gadā notika arī “Pludmales karalienes” (Queen of the Beach) balvas izcīņa. Tajā uzvarēja Marta Ozoliņa.

Kopš 2014. gada Jūrmalā katru gadu notiek augsta ranga Eiropas mēroga sacensības. Tās sākās ar Eiropas Volejbola konfederācijas (Confédération Européenne de Volleyball, CEV) satelītturnīru. 2015. gadā tas jau bija CEV “Masters” sērijas turnīrs vīriešiem, vēl pēc gada – šāda ranga turnīrs gan vīriešiem, gan sievietēm, bet 2017. gadā Jūrmalā tika rīkots Eiropas meistarsacīkšu fināls. J. Šmēdiņš ar A. Samoilovu tajā ieņēma 2. vietu. 2018. gadā Jūrmalā notika Eiropas U-22 meistarsacīkstes, kurās uzvaru svinēja Mihails Samoilovs ar Kristapu Šmitu, sieviešu konkurencē otrajā vietā ierindojās A. Kravčenoka un T. Graudiņa. 2019. gadā Jūrmala pirmoreiz uzņēma Pasaules tūres triju zvaigžņu posmu vīriešiem, kurā triumfēja A. Samoilovs ar J. Šmēdiņu. 2020. gadā Jūrmala uzņems šīs sacensības arī sievietēm.

Eiropas U-18 čempiones pludmales volejbolā. Rīga, 09.08.2015.

Eiropas U-18 čempiones pludmales volejbolā. Rīga, 09.08.2015.

Fotogrāfe Ieva Lūka. Avots: LETA.

Dalība olimpiskajās spēlēs

Olimpiskajās spēlēs Latvijas pludmales volejbolisti pirmo reizi piedalījās 2008. gadā Pekinā. Ar priekšpēdējo, 23., numuru turnīrā izsētie A. Samoilovs un M. Pļaviņš jau pirmajā grupas spēlē ar 2:0 (21:19, 21:18) pārspēja vēlākos čempionus ‒ amerikāņus Filu Dalhauseru (Philip "Phil" Peter Dalhausser) un Todu Rodžersu (Todd Rogers). Ar divām uzvarām un vienu zaudējumu M. Pļaviņš un A. Samoilovs grupā izcīnīja 1. vietu, bet izslēgšanas spēļu 1. kārtā ar 0:2 (17:21, 18:21) piekāpās austriešiem Florianam Gošam (Florian Gosch) un Aleksandram Horstam (Alexander Horst), ierindojoties dalītā 9. vietā.

Latvija bija pārstāvēta arī 2012. gadā Londonā un 2016. gadā Riodežaneiro. 2012. gadā ar 17. numuru izsētie M. Pļaviņš ar J. Šmēdiņu spēlē par 3. vietu otro reizi turnīrā pieveica nīderlandiešus Reinderu Numerdoru (Reinder Aart Nummerdor) un Rihardu Shuilu (Richard Schuil) – 2:1 (19:21, 21:19, 15:11), izcīnot bronzas medaļas. Otrs Latvijas pāris ‒ A. Samoilovs un Ruslans Sorokins (16. numurs Londonā) ‒ ieņēma dalītu 9. vietu.

Neveiksmīgs izvērsās starts 2016. gada spēlēs Riodežaneiro. Ar 9. numuru izliktie A. Samoilovs un J. Šmēdiņš grupā uzvarēja tikai vienā spēlē un ierindojās pēdējā, 4., vietā, sacensības noslēdzot dalītā 19. vietā.

09.2019. Ķīnā, uzvarot olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, tiesības pārstāvēt Latviju 2020. gada olimpiskajās spēlēs Tokijā ieguva uzreiz divi Latvijas pāri. Tie bija M. Pļaviņš ar Edgaru Toču, kā arī pirmoreiz Latvijas pludmales volejbola vēsturē sieviešu pāris – T. Graudiņa ar A. Kravčenoku.

Jānis Šmēdiņš (no kreisās) un Mārtiņš Pļaviņš ar Londonas olimpiskajās spēlēs izcīnītajām bronzas medaļām. 2012. gads.

Jānis Šmēdiņš (no kreisās) un Mārtiņš Pļaviņš ar Londonas olimpiskajās spēlēs izcīnītajām bronzas medaļām. 2012. gads.

Fotogrāfs Ilmārs Znotiņš. Avots: Latvijas Olimpiskā komiteja.

Nozīmīgākās organizācijas

Pludmales volejbolu Latvijā vada Latvijas Volejbola federācija (LVF). Ar šī sporta veida attīstību saistītos jautājumus izskata Pludmales volejbola komisija.

Ievērojamākie sportisti

Titulētākais Latvijas pludmales volejbolists ir J. Šmēdiņš. Viņš kopā ar M. Pļaviņu izcīnīja 3. vietu 2010. gada Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē. Kopā ar A. Samoilovu J. Šmēdiņš trīsreiz finišējis pirmais Starptautiskās Volejbola federācijas (Fédération Internationale de Volleyball, FIVB) rīkotās Pasaules tūres kopvērtējumā (2013, 2014, 2016), uzvarējis 2015. gada Eiropas čempionātā Klāgenfurtē (Austrija) un četrreiz šajās sacensībās ieņēmis otro vietu (2013, 2014, 2017, 2018.). Pasaules tūres posmos J. Šmēdiņš vienu reizi uzvarējis kopā ar M. Pļaviņu (2012) un 13 reizes – kopā ar A. Samoilovu (2013‒2019). J. Šmēdiņš ar A. Samoilovu uzvarējuši arī divās CEV rīkotajās sacensībās Jūrmalā – 2014. gadā satelītturnīrā un 2016. gadā – “Masters” kategorijas turnīrā, kā arī kopā ar vecāko brāli Tomu Šmēdiņu – 2005. gada Eiropas U-20 čempionātā Telavivā. 2013. un 2014. gadā J. Šmēdiņš atzīts par Pasaules tūres labāko sitēju uzbrukumā, 2013. un 2016. gadā – par labāko spēlētāju uzbrukumā, 2013. un 2018. gadā – par labāko piespēlētāju, 2013. gadā ieguvis Pasaules tūres balvu “Paraugs sportā”, kā arī 2013., 2014. un 2016. gadā kopā ar A. Samoilovu atzīts par gada labāko pāri Pasaules tūrē. J. Šmēdiņš un M. Pļaviņš “Latvijas Gada balvā 2012” atzīti par gada labāko komandu individuālajos sporta veidos. 2013. gadā šādu balvu J. Šmēdiņš ieguvis kopā ar A. Samoilovu.

A. Samoilovs FIVB Pasaules tūres sacensībās 2018. gadā atzīts par “Paraugu sportā”. Kopā ar R. Sorokinu A. Samoilovs 2009. gada Pasaules tūres posmā Kristiansannā (Norvēģija) izcīnīja Latvijai pirmās medaļas Pasaules tūrē. Kopā ar M. Pļaviņu A. Samoilovs uzvarēja 2005. gada pasaules U-21 čempionātā Riodežaneiro, 2004. gadā – Eiropas U-20 meistarsacīkstēs Koperā (Slovēnija) un 2005. gadā – Eiropas U-23 čempionātā Mislovicē (Polija).

M. Pļaviņš kopā ar A. Samoilovu bija pirmie divi profesionālie pludmales volejbolisti Latvijā. M. Pļaviņš kopā ar J. Šmēdiņu 2011. gadā Romā izcīnīja 4. vietu pasaules čempionātā un 2012. gadā Starejablonkos (Polija) ‒ pirmo uzvaru Pasaules tūres posmā šī sporta veida vēsturē Latvijā. 2013. gadā pārī ar J. Šmēdiņu izcīnīta 3. vieta Pasaules tūres finālposmā Brazīlijā. 2015. gadā kopā ar Haraldu Regžu M. Pļaviņš uzvarēja pirmajās Eiropas spēlēs Baku, izcīnot Latvijai pirmo zelta medaļu šo sacensību vēsturē. Pasaules tūrē 2012. gadā atzīts par labāko aizsardzības spēlētāju, bet “Latvijas Gada balvā sportā 2019” A. Pļaviņam tika speciālbalva par cīņasgribu. Pasaules tūres četru zvaigžņu posmā Portugāles pilsētā Espiņju volejbolists par spīti potītes savainojumam pabeidza maču ar uzvaru un kopā ar E. Toču izcīnīja bronzas medaļas.

E. Toču Latvijas Volejbola federācija (LVF) par Latvijas gada pludmales volejbolistu 2019. gadā atzina otro gadu pēc kārtas.

Par 2009. gada pasaules tūres labāko debitantu tika atzīts R. Sorokins. Kopš 2016. gada labākais jauno sportistu pāris Latvijā bijis M. Samoilovs ar K. Šmitu. Viņi trīsreiz izcīnījuši medaļas pasaules un Eiropas dažāda vecuma čempionātos.

2019. gada Pasaules tūrē pirmoreiz speciālbalvu ieguva kāds no Latvijas sieviešu pāriem. Par visprogresējušāko sieviešu pāri tūrē tika atzītas T. Graudiņa un A. Kravčenoka. Viņas uzvarēja 2019. gadā Eiropas meistarsacīkstēs Maskavā. 2017. gada Eiropas čempionātā Jūrmalā A. Kravčenoka un T. Graudiņa ierindojās 5. vietā, bet gadu iepriekš uzvarēja Eiropas U-22 čempionātā. Abas volejbolistes “Latvijas Gada balvā sportā 2019” saņēma balvu “Labākā Latvijas komanda individuālajos sporta veidos”, bet A. Kravčenoka 2018. un 2019. gadā LVF aptaujā tika atzīta par Latvijas gada pludmales volejbolisti.

Sievietēm Eiropas čempionātā uzvarējuši divi Latvijas pāri. 2009. gadā to paveica I. Minusa un I. Jursone. Pārī ar Ingu Ikaunieci I. Minusa 1999. gadā Grieķijā izcīnīja uzvaru Eiropas U-23 čempionātā.

Ievērojamākie sporta veida darbinieki

Viens no pludmales volejbola aizsācējiem Latvijā ir A. Samoilova un M. Samoilova treneris G. Samoilovs. 2019. gadā viņš trenēja visus spēcīgākos Latvijas vīriešu un sieviešu pārus. Viņa vadībā A. Samoilovs un M. Pļaviņš kvalificējās Pekinas olimpiskajām spēlēm, sekmējot sporta veida attīstību Latvijā. 2014. gadā G. Samoilovs atzīts par labāko pludmales volejbola treneri Latvijā, bet 2018. un 2019. gadā Latvijas Volejbola federācija viņu atzinusi par gada labāko treneri Latvijā. Viņš atzīts par labāko treneri arī “Latvijas Gada balvā sportā 2019”.

Treneris Aigars Birzulis trenēja M. Pļaviņu un J. Šmēdiņu 2008.‒2012. gadā, līdz 2018. gadam turpināja darbu ar M. Pļaviņu un viņa pāriniekiem. Bija T. Graudiņas un P. N. Ņečiporukas treneris 2015. gada Eiropas čempionātā, kā arī gadu vēlāk no jauna apvienoja pārī T. Graudiņu ar A. Kravčenoku.

Andris Vanags kopā ar Guntaru Zonbergu aizsācis un joprojām organizē divu dienu turnīru vīriešu komandām “Saulkrastu kokteilis”.

Sporta žurnālists Arturs Vaiders vairāk nekā 25 gadus bija lietpratīgākais abu volejbola sporta veidu apskatnieks.

Ievērojamākās pludmales volejbola norises vietas

Visas Eiropas mēroga sacensības Jūrmalā kopš 2014. gada notikušas Majoru pludmalē. 12.2009. Rīgā tika atvērts pludmales sporta centrs “Brazīlija”, dodot iespēju ar sporta veidu nodarboties arī ziemā. 09.2019. sporta centrs tika pārcelts uz “Lavandām” Mārupes novadā, atklājot modernu pludmales sporta centru “Ruukki”. Rīgā, VEF sporta kluba teritorijā, darbojas pludmales volejbola halle “Beach box” (2013), Olimpiskajā sporta centrā atvērta volejbola halle “O-Sands” (2014), Ganību dambī ‒ halle “Beach Arena” (2017), bet Mūkupurva ielā – pludmales sporta un atpūtas centrs “PALMS Beach Club” (2019).

Multivide

Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs fināla spēlē Pasaules kausa posmā pludmales volejbolā. Jūrmala, 25.08.2019.

Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs fināla spēlē Pasaules kausa posmā pludmales volejbolā. Jūrmala, 25.08.2019.

Fotogrāfe Oksana Džadana. Avots: F/64 Photo Agency.

Eiropas U-18 čempiones pludmales volejbolā. Rīga, 09.08.2015.

Eiropas U-18 čempiones pludmales volejbolā. Rīga, 09.08.2015.

Fotogrāfe Ieva Lūka. Avots: LETA.

Pludmales volejbola spēle starp Tīnu Graudiņu, Anastasiju Kravčenoku un Viktoriju Bīneku (Victoria Bieneck), Jūliju Grosneri (Julia Großner) no Vācijas. Jūrmala, 03.09.2016.

Pludmales volejbola spēle starp Tīnu Graudiņu, Anastasiju Kravčenoku un Viktoriju Bīneku (Victoria Bieneck), Jūliju Grosneri (Julia Großner) no Vācijas. Jūrmala, 03.09.2016.

Fotogrāfe Ieva Makare. Avots: LETA.

Jānis Šmēdiņš (no kreisās) un Mārtiņš Pļaviņš ar Londonas olimpiskajās spēlēs izcīnītajām bronzas medaļām. 2012. gads.

Jānis Šmēdiņš (no kreisās) un Mārtiņš Pļaviņš ar Londonas olimpiskajās spēlēs izcīnītajām bronzas medaļām. 2012. gads.

Fotogrāfs Ilmārs Znotiņš. Avots: Latvijas Olimpiskā komiteja.

Austris Štāls pludmales volejbola turnīrā pie tirdzniecības centra "Dole". Rīga, 1998. gads.

Austris Štāls pludmales volejbola turnīrā pie tirdzniecības centra "Dole". Rīga, 1998. gads.

Fotogrāfs Māris Millers. 

Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs fināla spēlē Pasaules kausa posmā pludmales volejbolā. Jūrmala, 25.08.2019.

Fotogrāfe Oksana Džadana. Avots: F/64 Photo Agency.

Saistītie šķirkļi:
  • pludmales volejbols Latvijā
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • “Credit24” meistarlīga
  • Latvijas čempionāts volejbolā
  • pludmales volejbols
  • sporta politika Latvijā
  • sports
  • volejbols
  • volejbols Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Latvijas Volejbola federācijas tīmekļa vietne “Pludmales volejbols”

Ieteicamā literatūra

  • Caune, D. (red.), Latvija Pekinā. Latvia at the Games of the XXIX Olympiad in Beijing, Rīga, Latvijas Olimpiskā komiteja, 2008.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Caune, D. (red. un sast.), Latvija Londonā. Latvia at the games of the XXX Olympiad in London: 2012.27.07.‒12.08., Rīga, Latvijas Olimpiskā komiteja, 2012.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Caune. D (red. un sast.), Latvija Rio. Latvia at the games of the XXXI Olympiad in Rio: 2016.05.08.‒21.08., Rīga, Latvijas Olimpiskā komiteja, 2016.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Dainis Āzens "Pludmales volejbols Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/39939-pludmales-volejbols-Latvij%C4%81 (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/39939-pludmales-volejbols-Latvij%C4%81

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana