Traģēdija “Vara” tapa Otrā pasaules kara beigu periodā, kad kļuva arvien skaidrāks, ka Latvijas teritoriju drīz atkal skars dramatiski notikumi. Izmantojot vēsturisku sižetu, M. Zīverts šajā darbā rosināja pārdomas par laikmetīgo situāciju un cilvēku likteņiem.

Lugā izmantota trīspadsmitā gadsimta Lietuvas vēstures viela. Tajā tēloti lietuviešu karaļa Mindauga centieni nodrošināt stipras un vienotas Lietuvas valsts pastāvēšanu un viņa traģiskā bojāeja. Autors lugas sižeta ierosmi skaidrojis ar 1943. gadā nejauši atrastu makulatūras lapiņu, kurā vēstīts par lietuviešu karali Mindaugu, kas pēc sievas nāves tūlīt apprecējis viņas māsu. Tomēr, tā kā viņa bijusi karaļa radinieka un novadu kunga Daumanta sieva, līdzšinējais karaļa nodomu atbalstītājs pārgājis viņa ienaidnieku pusē. Balstoties šajā dramaturģiskajā situācijā, M. Zīverta veidotās traģēdijas centrā ir notikumi, kas saistīti ar sazvērestību pret Lietuvas karali Mindaugu. Rakstnieks sākotnēji bija iecerējis izvērst lugu vairākās ainās, tomēr gala variantu veidoja vienā cēlienā un sižeta risinājumā atspoguļoja vienīgi notikumus Mindauga dzīves pēdējā naktī 1263. gada rudenī, kad karalis tika nogalināts. Lugā maksimāli koncentrētā laika nogrieznī raksturota aktuālā situācija un sniegts atskats Mindauga dzīves nozīmīgākajās norisēs un pieņemtajos lēmumos, kā arī vērtēts, kā viņa mērķus un rīcību uztvēruši apkārtējie cilvēki.

Traģēdijas galvenās personas ir karalis Mindaugs un viņa iemīļotā Marta, kura ieradusies karaļa rezidencē Varutas pilī līdzi savam vīram Daumantam. Darbības gaitā Mindaugs negaidīti pavēsta visiem, kas sapulcējušies uz apspriedi, ka pēc viņa sievas nāves ir nepieciešama jauna karaliene, un par tādu viņš ir izvēlējies Martu. Šāda rīcība izraisa neapmierinātību gan sanākušajos novadu kungos, gan pašā Martā, kura tēlota kā spēcīga, neatkarīga rakstura sieviete. Tikai tad, kad viņai un Mindaugam rodas iespēja divatā apspriest radušās situācijas priekšvēsturi, Marta izprot gan Mindauga vērienīgos politiskos mērķus, gan mīlestību, kas bijusi ilgi lolota, taču slēpta agrāko, politiski motivēto aprēķina laulību dēļ. Tomēr brīdī, kad abu tēlu starpā liekas nodibinājusies uzticēšanās un sapratne, Mindaugs satausta Martas drēbēs dunci, kas bijis paredzēts viņa nogalināšanai. Tam seko strauja atsvešināšanās, līdz traģēdijas finālā Mindaugu nogalina sazvērnieki, dažādu Lietuvas novadu kungi, savukārt Marta brīvprātīgi dodas viņam līdzi sārtā. Citi tēli (to vidū novadu kungi Daumants, Trainaitis, Tautvils, Aļģimants un Daujats) tēloti kā mazāka mēroga personības, ko apliecina viņu nesaskaņas un strīdi par varu lugas beigās, uzreiz pēc tam, kad ir nogalināts karalis.   

Lugas kompozīcija dalāma trīs galvenos posmos. Tajā vispirms raksturota vispārējā situācija, tajā skaitā, politiski nedrošais stāvoklis gan attiecībās ar Lietuvas ārējiem ienaidniekiem, ko lugas tēlu sistēmā vispārina tatāru sūtnis, gan novados briestošā neapmierinātība ar Mindauga skarbo politiku, kas vērsta uz spēcīgas un vienotas Lietuvas valsts pastāvēšanu. Uzsvērts gan Mindauga personības spēks, gan viņa vientulība, kas ir pamatā vēlmei meklēt un rast atbalstu otrā spēcīgā personībā, Martā. Traģēdijas centrālā aina veidota kā Mindauga un Martas saruna, kurā dominējoša ir Mindauga uzskatu atklāsme viņa monologā, kas ļauj no cita skatpunkta paraudzīties uz agrākajiem notikumiem un varoņa rīcības motīviem. Lugas beigu daļu veido atrisinājums, Mindauga nogalināšana un tai sekojošā Lietuvas vienotības vājināšanās. 

Traģēdijas veidojumam M. Zīverts izvēlējies viencēliena formu, kas ir novatorisks risinājums gan viņa daiļradē, gan latviešu dramaturģijas vēsturē. Rakstnieks uzskatīja, ka viens no dramaturģijas mērķiem ir sniegt iespējami koncentrētu notikumu un raksturu atveidojumu, vienlaikus darbības gaitā tiecoties izprast agrāko notikumu cēloņus. Šādu savā izpratnē ideālu lugas formu M. Zīverts pirmo reizi īstenoja tieši traģēdijā “Vara”. Par vērienīgajiem notikumiem atbilstošu viņš uzskatīja traģēdijas žanru, kas, sākot jau no antīkās traģēdijas laikmeta, ļāvis autoriem pievērsties liela mēroga centienu, kaislību un konfliktu tēlojumam. Būtisks M. Zīverta teorētiskais jaunievedums ir tā dēvētais lielais skats, kas ir lugas centrālā daļa, kurā koncentrēta visu notikumu dziļākā būtība. Traģēdijā “Vara” lielo skatu veido izvērsts Mindauga monologs, kurā viņš izskaidro savus rīcības motīvus un mērķus Martai, kuru uzskata par vienīgo cilvēku, kas spējīgs viņu saprast.  

Rakstniecības un mūzikas muzejā pieejams traģēdijas “Vara” Dailes teātra 1944. gada iestudējuma eksemplārs (inventāra numurs 453589), ar kuru strādājusi sufliere Maija Spera. Tas ir mašīnrakstā ar autora labojumiem rokrakstā ar zīmuli.

Traģēdija “Vara” vispirms publicēta bēgļu gaitās un trimdā. Tās pirmais iespiedums iznāca 1945. gadā Stokholmā, apgādā “Daugava”. Atkārtoti luga iespiesta 1948. gadā Hannoverē un 1965. gadā Sidnejā, Latviešu apvienības Austrālijā Kultūras fonda rosinātajā M. Zīverta lugu izdevumā. Latvijā luga pirmo reizi publicēta 1988. gadā Viktora Hausmaņa sakārtotajā M. Zīverta darbu izlasē “Lugas”. Tā ietverta M. Zīverta “Lugu izlasē” (1996) un krājumā ““Minhauzena precības” un citas lugas” (2003). Angļu valodā luga ar nosaukumu Power Alfreda Straumaņa tulkojumā 1986. gadā publicēta A. Straumaņa sastādītajā krājumā “Uguns un nakts: piecas Baltijas lugas” (Fire and Night: Five Baltic Plays).

Traģēdija “Vara” ir viena no ietekmīgākajām M. Zīverta lugām. Tās iestudējumu skaits ir bijis salīdzinoši neliels, tomēr luga rosinājusi gan teorētiskas interpretācijas, gan diskusijas par varas lomu sabiedrībā un Baltijas valstu vēsturē, indivīda iespējām ietekmēt notikumu gaitu un atbildības uzņemšanos, par izvirzītajiem mērķiem un to sasniegšanā izmantotajiem līdzekļiem, kā arī grūto ceļu uz patiesu humānismu.

Traģēdijas pirmuzvedumu Dailes teātrī Rīgā 1944. gadā sagatavoja režisors Eduards Smiļģis. M. Zīverts bija iesaistīts uzveduma tapšanā kā Dailes teātra dramaturgs. Mindaugu atveidoja aktieris Edgars Zīle, Martu – Irma Laiva, kurai šī loma kļuva par vienu no radošā darba virsotnēm. Pēc padomju okupācijas 1944. gada rudenī iestudējums tika no repertuāra svītrots. Vēlākajā periodā traģēdija “Vara” izrādīta latviešu amatieru kopās Vācijā, Austrālijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Zviedrijā. 1992. gadā pēc M. Zīverta lugas motīviem režisors Jozs Sabolis (Juozas Sabolius) Lietuvā uzņēma vēsturisku drāmu ar nosaukumu "Vara" (Valdžia). Mindauga lomā filmējās aktieris Aļģis Matuļonis (Algis Matulionis), Martu atveidoja Egle Gabrenaite (Eglė Gabrėnaitė).