20. gs. 30. gados virsdienestā Latvijas armijā, 6. Rīgas kājnieku pulkā.

Latvijas hokeja izlases spēlētājs (1935–1940); aizvadīja 27 oficiālas valstssacīkstes, t. sk. piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (1936) un trijos pasaules čempionātos (1935, 1938, 1939). Latvijas valstsvienības kandidātu sarakstā iekļauts arī 01.1934., taču tosezon (1933/1934) oficiālas valstssacīkstes Latvijas izlase neaizvadīja. Izlases pamatsastāvā bijis visās oficiālajās valstssacīkstēs no 20.01.1935. līdz pēdējai spēlei 10.03.1940. Valstsvienībā sāka spēlēt kā aizsargs, bet jau 1935. gada pasaules čempionāta beigās Davosā tika pārkvalificēts par uzbrucēju. Turpmāk pamatpozīcija izlasē bija uzbrucējs, taču epizodiski spēlēja arī kā aizsargs. No 01.1938. valstsvienībā bija atkal aizsarga postenī. Piedalījās valstsvienības starptautiskajās spēlēs pret klubiem un pilsētu sacīkstēs (1935–1940). Spēlēja arī Latvijas hokeja izlases sastāvā pret citām Latvijas komandām. Kopā ar pārinieku Leonīdu Vedēju īpaši augstu novērtēts par sniegumu 1938. gada valstssacīkstēs, t. sk. pasaules čempionātā Prāgā.

Valsts turnīros hokeju sāka spēlēt Rīgas Futbola kluba (RFK) komandas sastāvā (1931/1932). Kā viens no labākajiem RFK spēlētājiem bija iekļauts Latvijas hokeja izlases kandidātu sarakstā jau 1932. gadā – gan pirms pirmās oficiālās valstssacīkstes, gan pirms Eiropas čempionāta. 1932. gadā hokejā pārgāja uz Rīgas Armijas Sporta klubu (ASK), kur aizvadīja astoņas sezonas (1932/1933–1939/1940), piecreiz kļūstot par Latvijas hokeja čempionu (1934–1936, 1938, 1939) un divreiz par Latvijas olimpiskā turnīra uzvarētāju (1935, 1939). Bija Rīgas ASK hokeja komandas kapteinis 20. gs. 30. gadu beigās, kā arī Rīgas ASK Hokeja sekcijas vadītāja vietnieks. Arī spēlējot klubos, vairākkārt mainījis pozīcijas no uzbrucēja uz aizsargu. Bijis viens no labākajiem hokeja aizsargiem Latvijā. Izcēlies ar spēles izpratni un pretspēlētāju nosegšanu. 20. gs. 30. gadu vidū prese atzinīgi novērtēja arī viņa sniegumu ASK centra uzbrucēja postenī. K. Paegle bija arī hokeja tiesnesis.

1940./1941. gada sezonā trenēja jaunos hokejistus, Rīgas “Dinamo” pirmās komandas sastāvā kļuva par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) hokeja čempionu un startēja Rīgas izlasē. 1941./1942. gada sezonas sākumā spēlēja “Universitātes Sporta” komandā, turpinājumā – Rīgas Sporta kluba pirmajā vienībā. 1942./1943. gada sezonā bija hokeja komandā “Daugavieši”.

Latvijas futbola turnīros veiksmīgi startēja Rīgas vienībās Jaunekļu kristīgā savienība (JKS) un ASK; aizvadīja vienu oficiālu valstssacīksti Latvijas futbola izlasē (1931). Piedalījās arī bendija sacīkstēs, spēlēja dažādās komandās, 20. gs. 20.–30. gadu mijā bija Rīgas JKS bendija vienības kapteinis. 03.1932. kā RFK pārstāvis spēlēja Latvijas “sastādītās” bendija komandas sastāvā. 1940./1941. gada sezonā LPSR bendija čempionātā spēlēja Rīgas “Dinamo” sastāvā. Ar panākumiem spēlēja galda tenisu. Latvijas galda tenisa izlases sastāvā piedalījās divos pasaules čempionātos – Berīnē (1930) un Budapeštā (1931). Arī pēc Otrā pasaules kara trimdā Zviedrijā piedalījās galda tenisa sacensībās, t. sk. kļuva par vienspēļu uzvarētāju 2. Zviedrijas latviešu meistarsacīkstēs galda tenisā (1949). Galda tenisā Zviedrijā pārstāvēja latviešu sporta klubu “Liesma” (Halstahammara).

Aktīvs “Daugavas Vanagu” Eskilstūnas nodaļas darbinieks Zviedrijā (uz Zviedriju izceļoja 1944. gadā). Eskilstūnas latviešu evanģēliski luteriskās draudzes ilggadējs ērģelnieks.