Viens no pirmajiem Latvijas matemātiķiem ir Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas (Academia Petrina) profesors Magnuss Georgs fon Paukers, Tērbatas universitātes (Universität Dorpat) absolvents (1813). M. Paukers iemantojis atpazīstamību kā speciālists matemātiskajā statistikā, akcentējis mazāko kvadrātu metodes lietderību darbam ar liela apjoma eksperimentos iegūtiem datiem. Sistemātiska matemātikas lietojumu prakse aizsākās ar Rīgas Politehnikuma nodibināšanu (1862, no 1896. gada – Rīgas Politehniskais institūts). No uzaicinātajiem Rietumeiropas matemātikas profesoriem augstskolā iedzīvojās tikai no Cīrihes atbraukušais Aleksandrs Beks (Alexander Beck), kurš veicināja ģeodēzijas un debess mehānikas attīstību (1873–1899). Rīgas Politehnikumā strādāja arī Tērbatas universitātes absolventi Gustavs Kīzerickis (1864–1896) un Pīrss Bols (Piers Bohl, 1895–1921). Pētot ar debess mehāniku saistītas diferenciālvienādojumu sistēmas, P. Bols 1904. gadā kā blakus rezultātu pierādīja teorēmu par nekustīga punkta eksistenci nepārtrauktam attēlojumam, kas lodi attēlo sevī. Septiņus gadus vēlāk (1911) neatkarīgi no P. Bola šo rezultātu publicēja holandiešu matemātiķis Jans Brauers (Luitzen Egbertus Jan Brouwer), un šo teorēmu mūsdienās sauc par Bola-Brauera teorēmu. Tā vērtējama kā viens no Latvijas matemātiķu nozīmīgākajiem sasniegumiem. Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti pirmsākumos vadīja Edgars Lejnieks (1919–1923) – izcils lektors elementārajā ģeometrijā, algebrā un skaitļu teorijā; ar matemātiku saistītu grāmatu un periodikas bibliotēkas veidotājs. Ievērojamākie Latvijas Universitātes absolventi matemātiķi līdz Otrajam pasaules karam: Leonīds Slaucītājs, Eižens Leimanis, Emanuels Grinbergs. Šo zinātnieku veikumu raksturo Latvijas matemātiķiem piemītošais pētniecības lietišķais raksturs, tostarp ar matemātiku cieši saistītajās dabas un tehnisko zinātņu jomās. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes (FMF) dibināšana (1940), P. Bola zinātniskā autoritāte un plašā matemātiskās literatūras pieejamība paplašināja iespējas turpmākai nozares attīstībai. Padomju okupācijas laikā nozīmīgus impulsus diferenciālvienādojumu kvalitatīvās teorijas un skaitliskās analīzes uzplaukumam Latvijā devis Anatolijs Miškis; pamatus mūsdienu pētījumiem algebras un diskrētās matemātikas apakšnozarēs licis starptautiski plaši pazīstamais Rīgas algebras seminārs (dibinātājs Boriss Plotkins). Ļeva Rubinšteina ietekmē sākta naftas un gāzes atradņu matemātiskās modelēšanas metožu izstrāde, to vispārinot procesiem porainās, kā arī slāņainās vidēs. 1959. gadā Eižena Āriņa vadībā no FMF tika atdalīta zinātniski pētnieciska struktūrvienība – Latvijas Universitātes Skaitļošanas centrs (no 1990. gada – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, MII), kurā koncentrējās augstas kapacitātes pētniecība matemātikas un strauji augošās datorzinātnes jomās. Lielā mērā Skaitļošanas centrs kompensēja akadēmiska matemātikas institūta neesamību Latvijas Zinātņu akadēmijas sistēmā. 20. gs. otrajā pusē un beigās nozīmīgi matemātikas pētījumi aizsākās arī citās Latvijas augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās. Matemātikas didaktikas attīstību 20. gs. beigās veicināja Jānis Mencis (seniors), vairāku pamatskolas mācību grāmatu autors. Nozīmīgas bija rūpes par matemātiķu gatavošanu. 1969. gadā Latvijas Universitātes FMF dekāns Aivars Liepa nodibināja Latvijas Universitātes Neklātienes matemātikas skolu (NMS). Pēc A. Liepas nāves NMS tika nosaukta viņa vārdā, un tās vadību pārņēma Agnis Andžāns – modernās elementārās matemātikas celmlauzis, kurš ar savu darbību izpelnījies plašu starptautisku atzinību. Pētījumi matemātikā attīstījās arī Rīgas Politehniskajā institūtā (kopš 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte) un Latvijas Zinātņu akadēmijas institūtos.

Atbilstoši Latvijā pastāvošajai matemātisko pētījumu praksei izdala 12 matemātikas apakšnozares. Plaši pētījumi tiek veikti diferenciālvienādojumu apakšnozarē, kas sakņojas Rīgas Politehniskā institūta un Latvijas Universitātes tradīciju pārmantojamībā. Latvijā attīstītas divas parasto diferenciālvienādojumu pētījumu skolas: 1) parasto diferenciālvienādojumu nelineāro robežproblēmu pētīšana – aktualizējuši Jurijs Klokovs un Arnolds Lepins (Latvijas Universitātes MII), sekmīgi turpina Felikss Sadirbajevs (Latvijas Universitātes MII, Daugavpils Universitāte), Armands Gricāns (Daugavpils Universitāte); 2) diferenciālvienādojumu klasifikācija atbilstoši atrisinājumu izturēšanās īpatnībām (diferenciālvienādojumu topoloģiskā ekvivalence) – aizsācis Linards Reiziņš (Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Universitātes FMF), sekmīgi turpina zinātnieku grupa Andreja Reinfelda vadībā (Latvijas Universitātes FMF un MII), pētot arī diferenču vienādojumus un laika skalas vienādojumus, kas no vienota skatu punkta ļauj aplūkot diferenciālvienādojumus un diferenču vienādojumus. Dažādu nelineāru diferenču vienādojumu izpētei pievērsusies Latvijas Universitātes FMF Matemātikas nodaļas vadītāja Inese Bula. Tiek attīstītas stohastisko diferenciālvienādojumu un diferenciāl-funkcionālvienādojumu sistēmu stohastisko perturbāciju teorijas (Jevgēņijs Carkovs, Rīgas Tehniskā universitāte). Matemātiskajā modelēšanā īpaši atzīmējama filtrācijas, fāzu pārejas un degšanas procesu, kā arī hidro- un magnetohidrodinamisko parādību modelēšana, kas tiek papildināta ar skaitliskās analīzes pētījumu rezultātiem (Andris Buiķis, Harijs Kalis, Uldis Strautiņš (Latvijas Universitātes FMF un Latvijas Universitātes MII) un Andrejs Koliškins, Rīgas Tehniskā universitāte). Skaitliskās analīzes pētījumos tiek izstrādāti efektīvi splainu lietojumi (Svetlana Asmuss, A. Buiķis). Matemātiskajā fizikā interesantus rezultātus lokanu magnētisku stīgu kustības un īpašību pētījumos iegūst Mihails Belovs (Latvijas Universitātes FMF). Ģeometrijā un topoloģijā tiek pētītas vispārinātās metriskās telpas un attīstīti nekustīgā punkta principi. Starptautiski augsti novērtēti ir pētījumi nestriktu kopu topoloģijā (Aleksandrs Šostaks, S. Asmuss, Ingrīda Uļjane; Latvijas Universitātes FMF un Latvijas Universitātes MII). Varbūtību teorijā un matemātiskajā statistikā izstrādāta diskrētu gadījumprocesu stabilizējošo automātisko pārveidojumu teorija, kā arī veikti pētījumi konstruktīvajā varbūtisko automātu sintēzē un analīzē (Aivars Lorencs; Latvijas Zinātņu akadēmijas Elektronikas un datorzinātņu institūts). Profesors J. Carkovs (Rīgas Tehniskā universitāte) sagatavojis speciālistus, kuri strādā pētījumos ne tikai varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas jomās, bet arī finanšu inženierijā. Liela daļa apakšnozares augsti kvalificētu speciālistu strādā valsts administratīvajās un finanšu iestādēs. Algebrā un matemātiskajā loģikā pētījumus veic Jānis Cīrulis (Latvijas Universitātes MII). Pētījumus diskrētajā matemātikā un matemātiskajā informātikā īpaši aktualizējis Jānis Bārzdiņš, tie strauji attīsta datorzinātni un pamatā notiek Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē (2009) un Latvijas Universitātes MII. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds ievedis ultrametriska algoritma jēdzienu un kļuvis par vienu no izcilākajiem un starptautiski autoritatīvākajiem Latvijas matemātiķiem; šobrīd aktīvi darbojas viņa izveidotā pētījumu skola. Atzīmējami arī Kārlis Podnieks un Juris Smotrovs. R. M. Freivalda zinātniskais skolnieks datorzinātnē Andris Ambainis veic pētījumus matemātikas, fizikas un datorzinātņu saskarē – kvantu skaitļošanā. A. Ambainis atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā (2016). Modernajai elementārajai matemātikai piekļaujas kombinatorika, kurā starptautiski augsti novērtēti Andreja Cibuļa (Latvijas Universitātes FMF) pētījumi, kurus viņš izmanto matemātisku rotaļlietu izgatavošanā un matemātikas propagandai skolu jaunatnes auditorijā. Matemātikas vēstures pētījumi veltīti atsevišķu matemātiķu darbībai; viens no aktīvākajiem vēstures pētniekiem ir E. Grinberga skolnieks Jānis Dambītis.

Vadošā pētniecības iestāde matemātikas zinātnē Latvijā ir Latvijas Universitāte. Zinātniskā grāda piešķiršana atsevišķās matemātikas apakšnozarēs notiek arī Daugavpils Universitātē. Latvijas Zinātņu akadēmijas P. Bola balva par izciliem sasniegumiem matemātikā piešķirta A. Buiķim (2005; par darbu kopu “Konservatīvās viduvēšanas metode. Teorija un lietojumi”); A. Reinfeldam (2009; par darbu kopu “Redukcijas princips dinamiskajās sistēmās”); A. Šostakam (2017; par darbu kopu “Daudzvērtīgas topoloģiskas struktūras un aproksimatīvas sistēmas: teorētiskie pamati un lietojumi”).

Profesionālās organizācijas: Latvijas matemātikas biedrība (LMB, 1993) – atbalsta un veicina matemātikas zinātnes un izglītības attīstību Latvijā; apvieno 118 biedrus (2017). Biedrības priekšsēdētājs A. Reinfelds (no 2001); valdi veido augstskolu profesori septiņu cilvēku sastāvā. Reizi divos gados tiek rīkotas biedrības konferences kādā no reģionālajām augstskolām; tiek izdotas to tēzes (angļu valodā). Latvijas 12. matemātikas konference (2018) notika Ventspils Augstskolā, tajā nolasīti 60 ziņojumi. LMB kā kolektīvais biedrs darbojas Pasaules Matemātikas apvienībā (International Mathematical Union, IMU) un Eiropas Matemātkas biedrībā (European Mathematical Society, EMS). Ar matemātikas jautājumiem saistītas arī Latvijas aktuāru asociācija (dib. 1999) un Latvijas statistiķu asociācija (dib. 1997).

Nozīmīgākie regulārie sērijveida pasākumi ir zinātniskās konferences Mathematical Modelling and Analysis (MMA) – ik gadu (no 1996) cikliski Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, pulcē dalībniekus no 20–30 valstīm; Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives – ik gadu (no 1998) cikliski Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, pulcē dalībniekus no Baltijas valstīm. Monogrāfiju izdošana ierobežoto resursu dēļ netiek praktizēta. Pētījumi tiek publicēti starptautiskos zinātniskos žurnālos, rakstu krājumos. Pēc 1992. gada iznākuši atsevišķi matemātikai veltīti Latvijas Zinātņu akadēmijas un augstskolu zinātnisko rakstu izdevumi.