Diskrēto matemātiku plašāk var raksturot kā matemātikas daļu, kas iekļauj visas tās matemātikas nozares, kuras pētī diskrētas matemātiskas struktūras: galīgas grupas, grafus, automātus, tekstus galīgā alfabētā, izlases no galīgas kopas, polinomus ar veseliem koeficientiem, naturālu skaitļu funkcijas un citas. Tā nodarbojas arī ar tādām pētāmo struktūru, to komponenšu un elementu kopām, kuru objektus – līdzīgi naturāliem skaitļiem – iespējams izkārtot galīgā vai bezgalīgā virknē, un ar dažāda veida sakarībām starp šiem objektiem. Diskrētus objektus aprakstošie lielumi var pieņemt tikai izolētas, citu no citas atdalītas vērtības. Visbiežāk tās ir veseli (retāk – racionāli) skaitļi pretstatā nepārtrauktiem lielumiem (tiem vērtības ir reāli skaitļi), kas raksturīgi dabaszinātnēs un daudzviet tehnikā, tāpēc arī matemātiskajā analīzē un radniecīgās nozarēs, respektīvi, nepārtrauktajā matemātikā. Īpaši nošķir tā dēvēto galīgo matemātiku – to diskrētās matemātikas daļu, kas interesējas tikai par galīgām struktūrām. Lieto arī nosaukumu “diskrētā analīze” ar neviennozīmīgu saturu. Bieži ar to saprot to pašu galīgo matemātiku, citkārt, piemēram, analītisko metožu lietojumus diskrētā matemātikā, bet pastāv arī tradīcija tā saukt tikai galīgos diferenču rēķinus. Plašākā nozīmē diskrētajai matemātikai dažkārt pieskaita visas tās matemātikas nozares (pat ja tajās aplūko ne tikai diskrētas struktūras), kurās nav principiālas nozīmes robežpārejas procesiem un nepārtrauktības idejai, piemēram, algebru, vispārējo kopu teoriju, elementāro ģeometriju. Matemātikas dalījums nepārtrauktajā un diskrētajā tomēr ir nosacīts. Ir metodes, kas kopīgas abām, piemēram, lineārās algebras, kombinatorikas vai asimptotiskās metodes. Ir matemātikas nozares, kurās atsevišķi jautājumi pieder vienai, citi – otrai matemātikas daļai (varbūtību, spēļu, dinamisko sistēmu teorijas, lineārā programmēšana). Nereti pat vienam matemātiskajam modelim ir gan diskrētas, gan nepārtrauktas komponentes vai īpašības (izsvērti grafi, matricas).