19. gs. 60. un 70. gados līdz ar zemes reformu un pagastu pašvaldību ieviešanu, ekonomisko attīstību un nacionālās atmodas kustību latviešu sabiedrībā aizsākās straujas sociālas un kultūras pārmaiņas, arī sociālā noslāņošanās, nostiprinājās jaunas vērtības, kas bija saistītas ar latviešu ekonomiskās patstāvības pieaugumu un modernu saimniekošanas principu ienākšanu. Romānā “Mērnieku laiki” attēlots ar šīm pārmaiņām saistītais pārejas laikmets un tajā sastopamās problēmas un konflikti, iztirzātas arī 19. gs. otrās puses latviešu sabiedrībā aktuālas tēmas, piemēram, tautiskais patriotisms, materiālisms, augstāko kārtu vai Baltijas vāciešu atdarināšana, patriarhālās kārtības sairšana.

Romāna sižeta pamatā ir zemes mērīšanas darbi, kas tika uzsākti 19. gs. 60. gados, zemniekiem iegūstot tiesības izpirkt zemi. Romānā vēstīts par divām latviešu zemnieku dzimtām Gaitiņiem un Oļiņiem 19. gs. vidū un otrajā pusē, attēlota zemes mērīšana Slātavas un Čangalienas pagastos, kur mērnieku ierašanās rada konfliktus un pārpratumus. Šī norise romānā izmantota par fonu plašākam panorāmiskam skatījumam uz latviešu lauku sabiedrību. Romāna tapšanā izmantoti novērojumi zemes mērīšanas laikā no 1867. līdz 1873. gadam Piebalgā. Romānu veido trīs daļas. Tajā aptvertas vairākas sižeta līnijas: Gaitiņu apmešanās Slātavā un izraidīšana no mājām Oļiņietes un Prātnieka intrigu rezultātā; Kaspara un Lienas mīlestība, kas beidzas ar Lienas sajukšanu prātā un pašnāvību; dažādu lauku sabiedrības pārstāvju reakcija uz mērnieku ierašanos un ar to saistītie konflikti; romāna otrajā un trešajā daļā darbību papildina kriminālintriga, kas saistāma ar 19. gs. blēžu romānu ietekmi. 

Romānā ir plašs personu klāsts, un tas ir novatorisks latviešu tālaika literatūrā tieši ar daudzveidīgo tēlu sistēmu. Tradicionālās un patriarhālās vērtības romānā pārstāv Ilze un Annuža, kuru tēlos vērojama reliģiozitāte, pazemība un darba tikums – šie tēli aizsāk sirdsšķīsto ļaužu tradīciju latviešu prozā, ko vēlāk turpina Apsīšu Jēkabs, Jānis Poruks un citi. Kariķētā veidā pārspīlēta dievbijība un liekulība atveidota Oļiņietes tēlā.

Vairāki romāna tēli ilustrē noteiktus modernā pārejas laikmeta tipus latviešu kultūrā – tautiskās kustības pārstāvis Pietuka Krustiņš, kārkluvācietis Švauksts, materiālists un mantkārīgs aprēķinātājs Prātnieks. Rādot šos sabiedrības tipus, nereti izmantota sarkastiska satīra un hiperbolizācija, kas dažkārt sintezē komiskus un nopietnus elementus, piemēram, Ķenča un Pāvula, arī Teņa Gaitiņa tēlos. Tēlu izveidē liela nozīme ir valodas individualizācijai. Pozitīvo ideālu iemieso Gaitiņu Kaspara un Oļiņu audžumeitas Lienas tēli; šajos tēlos izcelta iekšēja neatkarība un savrupība, tie uzskatāmi par jaunlaiku cilvēkiem pretstatā minētajiem veco laiku un pārejas laikmeta pārstāvjiem. Pie pozitīvajiem tēliem pieskaitāms arī vācu meldera Šrekhubera tēls, kurš vienīgais romānā ar panākumiem cīnās par taisnību.

Sākotnējā romāna iecere – attēlot anekdotiskus atgadījumus zemes mērīšanas laikā – pakāpeniski pārauga mērķī atklāt raksturīgākās latviešu sabiedrības iezīmes 19. gs. vidū – laikā, kad norisinājās pāreja no klaušu laiku kārtības uz moderno sabiedrību. Brāļi Kaudzītes romāna estētiskajā izveidē ietekmējušies gan no cittautu literatūras (īpaši no Nikolaja Gogoļa (Николай Васильевич Гоголь) un Heinriha Heines (Heinrich Heine) darbiem), gan arī no latviešu reālisma prozas autoriem, īpaši Jura Neikena un Jēkaba Zvaigznītes, kuri publicēja stāstus 19. gs. 60. gados. Vienlaikus romāns “Mērnieku laiki” iezīmē būtisku pavērsiena punktu latviešu reālisma prozas attīstībā, jo atsakās no tradicionālās morālās didaktikas. Par mākslinieciski spēcīgāko romāna līmeni tiek uzskatīts satīriskais; līdzās tam minama sentimentālā sižeta līnija (Kaspara un Lienas attiecības) un kriminālintriga. Romānam piemīt lēns un stabils vēstījums, kurā iekļautas detalizētas ikdienas dzīves ainas, tautas nostāstu izmantojums un dinamiski dialogi, kas saistās ar sava laika aktualitātēm un sociālo parādību kritisku izvērtējumu. Romāna valodai raksturīgs epitetu un salīdzinājumu, sakāmvārdu, aforismu izmantojums. Romāna māksliniecisko izveidi raksturo līdzsvars starp komiskām un traģiskām epizodēm; romānā aplūkotajām problēmām netiek sniegts pozitīvs vai apliecinošs atrisinājums.

Romāna manuskripts glabājas Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Darbs izdots 1879. gadā Jelgavā, Indriķa Alunāna izdevniecībā. Drīz pēc tā iznākšanas nāca klajā saīsināti tulkojumi krievu un vācu valodā, kas publicēti laikrakstos Рижский Вестник 1880. gadā un Rigaer Tageblatt 1883. gadā. Krievu valodā romānu tulkojuši Arnolds Dukurs kopā ar G. Maksimovu (Г. Максимов) (Времена землемеров, 1949) un Vladimirs Ņevskis (Владимир Гербертович Невский) (Времена землемеров, 1962). Romānu lietuviešu valodā tulkojuši Kosts Korsaks (Kostas Korsakas) (Matininkų laikai, 1939) un Aleksandrs Žirgulis (Aleksandras Žirgulys) (Matininkų laikai, 1963), savukārt igauņu valodā romāns izdots Kārļa Abena (Karl Aben) tulkojumā (Maamõõtjate ajad, 1959). Romāna pilnu tulkojumu vācu valodā veicis Valdis Bisenieks, tas publicēts 2012. gadā ar nosaukumu Landvermesserzeiten.

Pēc publicēšanas 1880. gadā romāns tika apbalvots ar Latviešu literārās biedrības godalgu. Tas spēcīgi iedvesmojis turpmāko latviešu reālisma prozas attīstību, nostiprinājis noteiktus tipus latviešu literārajā kultūrā (piemēram, sirdsšķīstos ļaudis), sekmējis latviešu literatūras atbrīvošanos no morālās didaktikas. Romāns ieguvis plašu popularitāti un izraisījis rezonansi latviešu un Baltijas vācu un krievu sabiedrībā.

1913. gadā Eduards Brencēns zīmējis romāna ilustrācijas. Romāns “Mērnieku laiki” vairākkārt iestudēts uz Latvijas teātru skatuvēm, pirmais iestudējums bija 1911. gadā Jaunajā Rīgas teātrī. Romānu dramatizējuši Pāvils Gruzna (1911) un Zeltmatis (1926). Pēc romāna motīviem 1968. gadā uzņemta Rīgas Kinostudijas mākslas filma Voldemāra Pūces režijā. 2008. gadā “Mērnieku laiki” tika iestudēti Nacionālajā teātrī Viestura Kairiša režijā. 2009. gadā, godinot 130. gadadienu kopš romāna sarakstīšanas, Latvijas Banka laida apgrozībā sudraba jubilejas monētu, uz kuras attēloti romāna varoņi mākslinieka Laimoņa Šēnberga noformējumā.