Tā ietver preventīvi tiesiskus, saimnieciskus, sociālus, tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības. Darba aizsardzība rūpējas ne tikai par darba ņēmējiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem, darba devējiem, klientiem un citiem, kurus varētu ietekmēt darba vides riska faktori.

Darba aizsardzības sistēma veidota tā, lai nodrošinātu nodarbinātajiem un citiem, kurus skar darba vide, labklājību, drošību un veselību darbā. Tas tiek darīts, lai mazinātu nelaimes gadījumu iespējamību darbā un novērstu arodslimību rašanās iespējamību, līdz ar to paildzinot nodarbināto darba mūžu.

Darba aizsardzība nosaka tiesisku pamatu sociālo, ekonomisko, tehnisko, ārstnieciski profilaktisko un organizatorisko pasākumu realizēšanai, nodrošina normatīvajos dokumentos definēto prasību ieviešanu. Tas nodrošina darba vides atveseļošanu, darba drošību, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita samazināšanu, kā arī no darba attiecībām izrietošo sociālo garantiju stabilas sistēmas darbību. Zinātniskie un praktiskie pētījumi darba aizsardzībā ļauj izprast darba vides riska faktoru ietekmi uz nodarbinātajiem un izstrādāt aizsardzības un preventīvos pasākumus, lai novērstu arodslimības, ar darbu saistītās slimības un nelaimes gadījumus darbā dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Galvenie sastāvelementi: arodveselība un drošība darbā. Arodveselība ir pasākumu kopums, kas saistīts ar visiem iespējamiem veselības riskiem darba vietā, un šie pasākumi īpaši ir vērsti uz darba vides risku primāro profilaksi. Darba drošība ir pasākumu kopums, kas saistās ar visiem iespējamiem drošības riskiem darbā, un pasākumi ir vērsti uz normatīvo aktu ievērošanu, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem darbā, t. s. no letālajiem, un no slimībām, kas saistītas ar darbu. Drošība darbā atkarīga no darbinieku attieksmes pret darbu, uzvedības darbā un darba apstākļiem.

Darba aizsardzība ir daudznozaru zinātne, kas apvieno inženierzinātnes, veselības, tiesību, vadības zinātnes, darba psiholoģiju un praktiskās prasmes, kas iegūtas, strādājot attiecīgajā nozarē un iegūstot nozares pieredzi.

Darba aizsardzībā plaši pielieto inženierzinātņu metodes, kas saistītas ar drošām darba konstrukcijām, mehānismiem, ierīcēm, sistēmām, materiāliem un procesiem. Tas ietver vairākas specializētas inženierzinātnes ar tām raksturīgajām tehnoloģijām un pielietojumu.

Darba aizsardzība ir cieši saistīta ar darba higiēnu un sabiedrības veselību, kas prognozē, novērtē un kontrolē darba vides riskus, veicinot darba ņēmēju veselību, labklājību un aizsardzību darbā.

Darba psiholoģijai ir būtiska nozīme darba aizsardzībā, jo tā pēta cilvēku uzvedību, radošumu darba procesā un piemēro darbu atbilstoši strādājošā cilvēka psiholoģiskajām spējām un iespējām.

Vadības zinātnes teorijas palīdz darba aizsardzībā risināt darba organizatoriskos jautājumus, kas saistīti ar organizācijas vadīšanu, darba procesu plānošanu, organizēšanu, kontroli un cilvēkresursu motivāciju, problēmu risināšanu un lēmumu pieņemšanu, nosaka darba ņēmēju un darba devēju tiesības un pienākumus.

Starptautiskā Darba organizācija (International Labour Organization) pieņēmusi vairāk nekā 40 standartus, kas attiecas uz darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī vairāk nekā 40 prakses kodeksus. Gandrīz puse Starptautiskās Darba organizācijas instrumentu tieši vai netieši risina darba drošības un veselības aizsardzības jautājumus.

Darba aizsardzības galvenā pētniecības metode ir risku pārvaldība. Tā ir iespējamo nevēlamo apstākļu un notikumu ietekmes subjektīvā un objektīvā analīze un preventīvo pasākumu plānošana un kontrole. Riska pārvaldība sastāv no risku identificēšanas un analīzes, riska mazināšanas pasākumu plānošanas un to nepārtrauktas kontroles. Riska pārvaldība ir neatņemama sastāvdaļa arodveselības un darba drošības sistēmā. Tā ietver risku identifikāciju, risku novērtēšanu, risku kontroli.

Itāļu ārsts Bernardīno Ramacīni (Bernandino Ramazzini) 1717. gadā publicēja grāmatu “Sarunas par darbinieku slimībām” (De Morbis Artificum Diatriba), kurā aprakstīja aroda riskus un to saistību ar izpildāmo darbu. Zinātnieks sniedza arī inovatīvus risinājumus darbavietu uzlabošanai.

Industriālās revolūcijas sākumā 1748. gadā iznāca Žiljēna Lametrī (Julien Offray de La Mettrie) grāmata “Cilvēks mašīna” (L`homme Machine), kurā analizētas un salīdzinātas cilvēka kustības darba procesā un tehnoloģisko iekārtu darbības.

Darba aizsardzības virziens sāka attīstīties līdz ar darbaspēka kustības attīstību pasaulē. Darbaspēka kustība (arodbiedrību kustība jeb darba unionisms un politiskā darbaspēka kustība) izveidojās, strādājošajiem reaģējot uz industriālā kapitālisma postošo ietekmi uz viņu labklājību un veselību darbā. Pirmie ar darba aizsardzību saistītie noteikumi tika ieviesti Apvienotajā Karalistē 19. gs. sākumā, sākot 1802. gadā pievērsties strādājošo bērnu veselības aizsardzībai. 1833. gadā tika izstrādāts likums par profesionālu fabriku inspekciju (factory inspectorate). Inspekcijas sākotnējais uzdevums bija noteikt ierobežojumus attiecībā uz bērnu un jauniešu darba laiku tekstilrūpniecībā. 1844. gadā inspekcija noteica darba laika ierobežošanu arī tekstilrūpniecībā strādājošajām sievietēm, kā arī tika noteiktas drošības prasības darba aprīkojumam, kuru apkalpo sievietes vai bērni. 1840. gadā Karaliskā komisija (Royal Commission) ziņoja par kalnrūpniecībā nodarbināto sliktajiem darba apstākļiem. Tas izraisīja publisku nosodījumu, un 1842. gadā tika pieņemts Kalnrūpniecības likums (Mines Act). Tajā pašā laikā tika izveidota nozares inspekcija, kas sāka kontrolēt kalnraču darba apstākļus. Amerikāņu inženieris Frederiks Teilors (Frederick Winslow Taylor), sākot ar 1878. gadu, pievērsās cilvēka darba ražīguma izpētei saistībā ar labklājības nodrošināšanu darbā.

1883. gadā Oto fon Bismarks (Otto Eduard Leopold von Bismarck–Schönhausen) ieviesa Vācu Impērijā pirmo tiesību normatīvu dokumentu sociālajā apdrošināšanā, bet 1884. gadā Vācijā tika izstrādāts pirmais likums par kompensācijām darba ņēmējiem saistībā ar konstatētajiem arodnegadījumiem vai ar darbu saistītām slimībām.

Alfonss Čapaniss (Alphonse Chapanis) tiek uzskatīts par vienu no dizaina un drošības ieviesējiem. Otrā pasaules kara laikā A. Čapaniss uzlaboja pilotu drošību lidmašīnās, un šos ieteikumus ievēro aviorūpniecībā vēl šodien.

Mūsdienās dažādās pasaules valstīs darbojas aroddrošības un veselības aģentūras, arodveselības un drošības darbā dienesti, darba inspekcijas u. tml. institūcijas, kas kontrolē, konsultē un veicina drošību, veselību un labklājību nodarbinātajiem. Tā kā pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaug ar darbu saistītās muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, tad uzmanība pētniecībā tiek pievērsta šo slimību cēloņiem un to mazināšanas iespējām. Būtiska nozīme ir arī kombinēto darba vides risku, ķīmisko risku, t. s. nanodaļiņu, ietekmei uz nodarbināto veselību un drošību. Saistībā ar inovācijām, automatizāciju, robotizāciju un jaunajām tehnoloģijām darba vidē tiek pētīta arī to drošība un piemērotība strādājošam cilvēkam.

Nacionālais darba drošības institūts (National Institute for Occupational Safety and Health, NIOSH) ir nozīmīgākais ASV nacionālais darba drošības un veselības institūts, kas veic pētījumus arodveselībā un drošībā darbā un izstrādā ieteikumus situācijas uzlabošanā. Health and Safety Executive (HSE) ir neatkarīga organizācija Apvienotajā Karalistē, kas palīdz darbiniekiem izprast drošību un labklājību darbā, izstrādājot metodiskos norādījumus un vadlīnijas. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (European Union information agency for occupational safety and health, EU OSHA) nodrošina sabiedrību ar informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību. Starptautiskā Darba organizācija izdod konvencijas par dažādiem darba attiecību, darba laika, sociālās aizsardzības, bērnu un jauniešu darba, darba aizsardzības un daudziem citiem ar darba vidi saistītiem jautājumiem. Starptautiskā Darba organizācija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kuras uzdevums ir saskaņot dalībvalstu valdību, darba devēju un nodarbināto intereses. Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization) nodarbojas ar arodveselības un drošības darbā jautājumiem. Tās struktūrvienība ir Arodveselības birojs ar reģionāliem sadarbības centriem. Somijas Darba veselības institūts (Työterveyslaitos) nodarbojas ar pētniecību darba aizsardzībā un aroda veselībā. Ziemeļvalstu institūtam arodveselības un darba drošības padziļinātā izglītībā (Nordic Institute for Advanced Training on Occupational Health and Safety, NIVA) ir ilgstoša pieredze zinātnieku un praktiķu izglītošanā par aktuālajiem darba drošības vadības un veselības aizsardzības jautājumiem.

Žurnāls American Journal of Industrial Medicine (kopš 1980. gada) ir ASV izdots neatkarīgs darba medicīnas žurnāls. Tas sniedz jaunākos pētījumu rezultātus par veselību un drošību darbā. Žurnāls Hazards (kopš 1976. gada) ir Lielbritānijas darba un veselības aizsardzības izdevums, kas regulāri apkopo jaunāko informāciju par darba vides riskiem dažādās tautsaimniecības nozarēs. EHS Today (kopš 1938. gada) ir ASV izdots darba drošības un veselības aizsardzības žurnāls, kas iznāk ik mēnesi un kurā ir publicēta jaunākā informācija par vides un darba veselību, kā arī par darba drošību dažādās tautsaimniecības nozarēs. Safeguard (kopš 1988. gada) ir Jaunzēlandē izdots žurnāls, kas publicē jaunumus par arodveselību un drošību darbā. Žurnāls International Journal of Occupational Safety and Health (kopš 2007. gada) aptver plašu pētījumu rezultātus par arodveselību un drošību darbā. Safety and Health at Work (kopš 2010. gada) ir starpdisciplinārs žurnāls arodveselībā un darba drošībā.