Mūsdienās pazīstamākais babiloniešu tiesību avots. Pieņemts ap 1749./1750. p. m. ē.

Hammurapi likumu krājums ir akadiešu valodā. Teksts izvietots uz 2,25 metrus augsta akmens vertikālās ķīļrakstu rindās: 16 rindas ‒ uz akmens priekšējās skaldnes, 28 rindas ‒ uz aizmugurējās. Oriģinālā Hammurapi likumu krājums veidots kā vienots veselums. Tulkojumos tas ticis sadalīts preambulā, 281 pantā un epilogā. Tiek uzskatīts, ka atrasta likumu pēdējā redakcija, jo tā pieņemta Hammurapi valdīšanas nogalē.

Hammurapi likumu krājums Babilonā turpināja Divupē vēl šumeru‒akadiešu kultūrā izveidoto tiesību tradīciju, kas sevī iekļāva izpratni par valdnieku kā taisnīguma garantētāju valstī un rakstītu likumu izdošanu. Hammurapi likumu krājums veidots Divupei raksturīgā likumdošanas tehnikā. Tiek uzskatīts, ka šie likumi tika apkopoti valdnieka kancelejā, par paraugu izmantojot Ūras valdnieka Ur-Nammu (šumeru ur -^dnamma) un Isines valdnieka Lipit-Ištara (akadiešu Lipit-Ištar) likumu krājumus. Tradicionāli Divupē ar likumu krājumu netika regulēta visa tiesību sistēma. Tas saturēja tikai normas, kas grozīja vai papildināja iepriekš noteikto.

Hammurapi likumu krājuma normas bija spēkā Hammurapi valdīšanas laikā un turpmāk, ciktāl tās negrozīja nākamie valdnieki. Hammurapi likumu krājums saturiski iedalās divās daļās:

1.) 1.‒41. norma nosacīti regulē publiskās tiesības: valststiesības, krimināltiesības un procesu. Likumdevēja mērķis bija garantēt taisnīgu tiesu valstī, ar bargiem sodiem vēršoties pret viltus liecībām un paviršiem vai korumpētiem tiesnešiem (1.–5. norma). Valsts ar visu bardzību vērsās pret noziedznieku, aizsargājot likumpaklausīgu pavalstnieku. Nosakot sodus par noziegumiem, likumdevējs ievēroja Divupē tradicionālo Taliona jeb spoguļatriebības principu (aci pret aci, zobu pret zobu) un noteiktos gadījumos paredzēja kolektīvo (piemēram, ģimenes vai kaimiņu kopienas) atbildību.

2.) 42. ‒282. norma regulē personu attiecības: mantiskās attiecības 42.‒125. pants; ģimenes un mantošanas tiesības 128.‒193. pants; kaitējumu personai un viņas īpašumam 196.‒240. pants; visu, kas saistīts ar darbu (lopu, personu un kuģu īre) 241.‒277. pants; vergu tiesības 278.‒282. pants.

Hammurapi likumu krājums kopš tā atrašanas 1902. gadā līdz 20. gs. vidum, kad tika atklāta oglekļa datēšanas metode, tika kļūdaini uzskatīts par senāko tiesību avotu pasaulē. Joprojām tas ir senās pasaules visplašāk tulkotais, studētais un apspriestais tiesību avots, no kura mūsdienās tiek gūts priekšstats par senās pasaules tiesisko apziņu. Būtiski, ka līdz mūsdienām saglabājies oriģināls likuma teksts, kas šobrīd aplūkojams Parīzē Luvras muzejā (Musée du Louvre) kā babiloniešu likumdošanas un mākslas paraugs. Īpaši nozīmīgs Hammurapi likumu krājums ir Bībeles pētniekiem, jo tā normas ir radniecīgas Vecajā Derībā iekļautajām Mozus tiesībām.