Tautas skaitīšanas metodoloģiskie principi, programma un organizācija balstījās uz Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Ministru padomes Centrālās statistikas pārvaldes izstrādāto metodoloģiju atbilstoši valdības apstiprinātajai programmai. Tāpat kā 1970. gadā, arī 1979. gadā tautas skaitīšana atbilda ANO rekomendācijām par tautas skaitīšanas organizēšanu gadā, kurš beidzas ar nulli, vai gadā, kas tam tuvs, tāpēc dati bija izmantojami starptautiskajos salīdzinājumos.
1979. gada tautas skaitīšanas programma pamatā ietvēra tos pašus jautājumus, kas bija 1970. gada skaitīšanā. Uz 11 no tiem atbildes bija jāiegūst pilnīgā skaitīšanā, bet uz pārējiem pieciem jautājumiem bija jāatbild izlasē iekļautajiem 25 % pastāvīgo iedzīvotāju. Jautājumu loks, salīdzinot ar 1970. gadu, tika sašaurināts migrācijas jomā, jo migrāciju labāk pētīt īpašu apsekojumu veidā. Šī paša iemesla dēļ netika pētīta svārstveida migrācija (diennakts pārvietošanās uz darbu vai mācībām). Tika svītrots arī jautājums par nepilnu gadu strādājošajiem, jo tas bija pietiekami izpētīts 1970. gadā. Toties tika pieņemts lēmums, ka jāizpēta dzimstības jautājums, tādēļ sievietēm tika uzdots jautājums par piedzimušo bērnu skaitu. Tāpat kā 1970. gadā, tautas skaitīšanas programmā tika iekļauts papildu apsekojums par iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, kuri nav nodarbināti sabiedriskajā ražošanā.
Galvenā būtiskā atšķirība starp 1970. un 1979. gada tautas skaitīšanu tehniskā aspektā bija principiāli jauna skaitīšanas lapa, kura vienlaikus bija informācijas tehniskais nesējs tās tiešai ievadīšanai elektroniskajā skaitļotājā.