Tautas skaitīšanas metodoloģiskie principi, programma un organizācija balstījās uz Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Ministru padomes Centrālās statistikas pārvaldes izstrādāto metodoloģiju atbilstoši valdības apstiprinātajai programmai. Tāpat kā 1970. gadā, arī 1979. gadā tautas skaitīšana atbilda ANO rekomendācijām par tautas skaitīšanas organizēšanu gadā, kurš beidzas ar nulli, vai gadā, kas tam tuvs, tāpēc dati bija izmantojami starptautiskajos salīdzinājumos.

1979. gada tautas skaitīšanas programma pamatā ietvēra tos pašus jautājumus, kas bija 1970. gada skaitīšanā. Uz 11 no tiem atbildes bija jāiegūst pilnīgā skaitīšanā, bet uz pārējiem pieciem jautājumiem bija jāatbild izlasē iekļautajiem 25 % pastāvīgo iedzīvotāju. Jautājumu loks, salīdzinot ar 1970. gadu, tika sašaurināts migrācijas jomā, jo migrāciju labāk pētīt īpašu apsekojumu veidā. Šī paša iemesla dēļ netika pētīta svārstveida migrācija (diennakts pārvietošanās uz darbu vai mācībām). Tika svītrots arī jautājums par nepilnu gadu strādājošajiem, jo tas bija pietiekami izpētīts 1970. gadā. Toties tika pieņemts lēmums, ka jāizpēta dzimstības jautājums, tādēļ sievietēm tika uzdots jautājums par piedzimušo bērnu skaitu. Tāpat kā 1970. gadā, tautas skaitīšanas programmā tika iekļauts papildu apsekojums par iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, kuri nav nodarbināti sabiedriskajā ražošanā.

Galvenā būtiskā atšķirība starp 1970. un 1979. gada tautas skaitīšanu tehniskā aspektā bija principiāli jauna skaitīšanas lapa, kura vienlaikus bija informācijas tehniskais nesējs tās tiešai ievadīšanai elektroniskajā skaitļotājā.

Tikai ar tautas skaitīšanu, ko veic, iztaujājot visus valsts iedzīvotājus par stāvokli vienā noteiktā datumā, pēc vienotas programmas un vienota plāna, var noteikt precīzu iedzīvotāju skaitu un sastāvu. Iegūto ziņu precizitāte un vispusība nosaka tautas skaitīšanas nozīmi tautsaimniecībā. Tautas skaitīšanā tika apkopota informācija par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un to mājokļiem atbilstoši situācijai 17.01.1979.

Tautas skaitīšanā tika uzskaitīti gan klātesošie, gan pastāvīgie iedzīvotāji. Katras apdzīvotās vietas klātesošie iedzīvotāji bija tie iedzīvotāji, kas skaitīšanas brīdī faktiski tur dzīvoja neatkarīgi no tā, vai attiecīgā apdzīvotā vieta ir šo personu pastāvīgā vai pagaidu dzīves vieta. Klātesošie iedzīvotāji, kuriem attiecīgā apdzīvotā vieta bija arī viņu pastāvīgā dzīves vieta, tika uzskatīti par tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Pagaidām promesošie no apdzīvoto vietu pastāvīgajiem iedzīvotājiem tajā pašā laikā bija pagaidām dzīvojošie citās apdzīvotās vietās un skaitīšanas periodā piederēja pie to klātesošajiem iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju skaitu valstī un teritoriālajās vienībās, kā arī iedzīvotāju sastāvu galvenokārt pētīja pēc klātesošajiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā tika iegūts arī pastāvīgo iedzīvotāju skaits.

Janvāris tika izraudzīts tāpēc, ka tas ir viens no ziemas mēnešiem, kad iedzīvotāju kustība ir vismazākā. Tāpat vieglāk iegūtos datus bija salīdzināt ar esošo uzskaiti. 17. janvāris tika izvēlēts, jo tā bija trešdiena (nedēļas vidus), kad iedzīvotāju kustība ir mazāka. Personas, kuras nebija mājās naktī no 16. uz 17. janvāri darba dēļ, vienalga uzskaitīja viņu dzīves vietās kā klātesošos iedzīvotājus un viņu prombūtni neatzīmēja.

Slimniekus uzskaitīja kā klātesošos medicīnas iestādēs un kā pagaidu prombūtnē pastāvīgajā dzīvesvietā.

Personas, kuras bija pārcēlušās citā vietā uz pastāvīgu dzīvi vai pastāvīgu darbu, mācību iestāžu audzēkņus, kuri dzīvoja mācību vietās, kā arī visus tos, kuri atradās prombūtnē ilgāk nekā sešus mēnešus pirms skaitīšanas datuma, uzskaitīja jaunajā dzīvesvietā kā pastāvīgos iedzīvotājus. Armijā vai flotē dienējošos uzskaitīja viņu dienesta vietā.

1979. gada tautas skaitīšanā tika iekļauti 16 rādītāji. Pilnīgajā skaitīšanā (11 jautājumi): radnieciskās attiecības pret ģimenes galvu (ģimenes veidošanai), dzimums, pagaidām promesošs, pagaidām dzīvojošs, vecums, ģimenes stāvoklis, tautība, dzimtā valoda (arī otra PSRS tautu valoda, ja pārvalda), izglītība, mācību iestādes tips personām, kuras mācījās, iztikas līdzekļu avots. Izlases skaitīšanā 25 % visu iedzīvotāju (pieci jautājumi): darba vieta, nodarbošanās šajā darba vietā, sabiedriskā grupa, dzīvošanas ilgums apdzīvotajā vietā bez pārtraukuma, sievietei piedzimušo bērnu skaits. Mājsaimniecībā un personīgajā palīgsaimniecībā nodarbinātajām personām, nestrādājošiem III grupas invaliditātes pensionāriem un pensionāriem sakarā ar apgādnieka zaudēšanu darba spējīgā vecumā: dzimums, vecums, iztikas līdzekļu avots, izglītība, vai pašreiz vēlas strādāt, darba meklētājiem ‒ nosacījumi, ar kādiem varētu stāties darbā, sievietēm ‒ bērnu skaits, to skaitā tie, kurus nepieciešams iekārtot bērnu iestādēs, internātskolās vai skolās ar pagarinātās dienas grupām.

Tautas skaitīšanas sagatavošanai 1976. gadā Valmieras rajonā tika veikta izmēģinājuma skaitīšana. Tās galvenais mērķis bija novērtēt jauno skaitīšanas lapu, tās piemērotību uzdevumam, darbietilpību un lapas saglabāšanu atbilstoši prasībām, kādas nepieciešamas ievadīšanai elektroniskajā skaitļotājā. Pārbaudīja arī citus metodoloģiskos un organizatoriskos jautājumus, skaitīšanas datu izstrādes kārtību.

Pirms tautas skaitīšanas tika veikts plašs sagatavošanas darbu komplekss: tika precizētas un noteiktas pilsēttipa apdzīvoto vietu robežas, veikta ielu nosaukumu, namīpašumu un dzīvokļu numerācijas sakārtošana, pilsētu un pilsētciematu shematisko plānu un rajonu karšu izgatavošana un iedzīvotāju uzskaites pareizības un pilnīguma pārbaude pilsētu namīpašumos, pilsēttipa apdzīvoto vietu kvartālu namīpašumu sarakstu un lauku apdzīvoto vietu sarakstu sagatavošana, skaitīšanas organizatoriskā plāna sagatavošana, skaitītāju izraudzīšana un apmācība, kā arī skaitīšanas dokumentācijas metiena noteikšana, tulkošana un izsūtīšana vietējām valsts statistikas iestādēm. No 12.01.1979. līdz 16.01.1979. notika iepriekšējā apstaiga, kurā tika precizēta informācija par dzīvojamajām telpām un tajās dzīvojošo skaitu.

Tautas skaitītāji sāka skaitīšanas lapu aizpildīšanu 17.01.1979 no plkst. 8.00 rītā un turpināja astoņas dienas (ieskaitot 24. janvāri).

Ja persona bija pierakstīta vienā dzīves vietā, bet dzīvoja citā, tā tika pieskaitīta faktiskajā dzīves vietā. Iestādēs ar mainīgu iedzīvotāju sastāvu (slimnīcās, dzemdību namos, sanatorijās, atpūtas namos, izņemot viendienas iestādes, viesnīcās, iestāžu iebraucēju telpās) skaitīšanu veica pirmajā dienā, bet iestādēs ar pastāvīgu iemītnieku sastāvu (internātskolās, bērnu namos, veco ļaužu un invalīdu pansionātos) ‒ visas astoņas dienas.

Skaitīšanu veica tālsatiksmes vilcienos, kā arī vietējās satiksmes vilcienos, kuru atrašanās laiks ceļā starp sākuma un gala stacijām bija piecas vai vairāk stundas ‒ skaitīšana notika no plkst. 23.00 16. janvārī līdz plkst. 1.00 naktī 17. janvārī (pēc vietējā laika). Dzelzceļa stacijās, autoostās un lidostās skaitīšana notika 17. janvārī no plkst. 0.00 līdz plkst. 3.00 naktī un reģistrēja tikai pasažierus, kuri gaidīja tālsatiksmes vilcienus, autobusus, lidmašīnas, kuģus. Sagaidītājus un pavadītājus tur neskaitīja.

Ja ģimenē bija persona darba spējīgā vecumā, kas nestrādā un nemācās, aizpildīja arī aptaujas lapu par mājsaimniecībā un personīgajā lauku saimniecībā nodarbinātajām personām darba spējīgā vecumā.

No 27.01.1979. līdz 31.01.1979. notika kontrolapstaiga (visos pilsētu iecirkņos, apsekojot 25 % dzīvojamo telpu, kā arī 25 % lauku iecirkņu, apsekojot tajos visas dzīvojamās telpas), lai reģistrētu neuzskaitītos iedzīvotājus, novērstu divkāršus ierakstījumus, pārbaudītu, vai pareizi izdarīti ieraksti par pagaidām dzīvojošajiem un pagaidu prombūtnē esošiem iedzīvotājiem, kā arī noskaidrotu nepilnīgās vai apšaubāmās atbildes uz skaitīšanas lapas jautājumiem.

Tika publicēti 1979. gada tautas skaitīšanas dati par iedzīvotāju skaitu un izvietojumu, sastāvu sadalījumā pēc dzimuma un vecuma, ģimenes stāvokli un sastāvu, izglītības līmeni, nacionālo sastāvu un dzimto valodu, iedzīvotāju iedalījumu sabiedriskajās grupās, pēc iztikas līdzekļu avotiem, pēc nodarbošanās un par iedzīvotāju pastāvīgajā dzīves vietā nodzīvoto laiku. Daudzu tabulu dati tika salīdzināti ar 1970. gada datiem.

Laikā starp 1970. un 1979. gada tautas skaitīšanām klātesošo iedzīvotāju skaits Latvijā palielinājās par 6 % un sasniedza 2 520 514 cilvēkus. No tiem 835 475 (33 %) dzīvoja Rīgā. Pilsētu iedzīvotāju skaits šajā laikā pieauga par 249 031 cilvēku jeb 14 %, bet lauku iedzīvotāju skaits samazinājās par 92 644 cilvēkiem jeb par 9 %. Kopumā pilsētās dzīvoja 68,5 %, bet laukos 31,5 % Latvijas iedzīvotāju. No kopējā iedzīvotāju skaita 46,0 % bija vīrieši (1970. gadā ‒ 45,7 %), bet 54,0 % ‒ sievietes (1970. gadā ‒ 54,3 %).

No 10 gadus vecajiem un vecākiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem augstākā izglītība bija 7,4 % (1970. gadā ‒ 4,6 %), nepabeigta augstākā izglītība bija 2,1 % (1970. gadā ‒ 2,1 %).

No pastāvīgajiem iedzīvotājiem 53,7 % bija latvieši, 32,8 % ‒ krievi, 4,5 % ‒ baltkrievi, 2,7 % ‒ ukraiņi un 2,5 % ‒ poļi. Savas tautības valoda dzimtā bija 90,9 % pastāvīgo iedzīvotāju. Latviešu valoda dzimtā bija 54,9 % pastāvīgo iedzīvotāju (97,8 % latviešu un 2,5 % citu tautību iedzīvotāju).

Divu personu ģimenes veidoja 36,5 %, trīs personu ģimenes ‒ 31,7 %, bet četru personu ģimenes ‒ 21,8 % no kopējā ģimeņu skaita. Vidējais ģimenes lielums bija 3,1 persona. Ārpus ģimenēm (vieni) dzīvoja 10,7 % pastāvīgo iedzīvotāju.