Mežzinātne Latvijā aizsākās līdz ar pirmo meža augstskolu Tārantas, Ēbersvaldes, Pēterburgas absolventu darbību 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Pirmie vietējo autoru raksti un grāmatas par meža apsaimniekošanu: Andreāss fon Lēviss of Menārs (Andreas von Löwis of Menar) "Livonijas mežsaimniecības rokasgrāmata” (Anleitung zur Forstwirtschaft in Livland, 1814), Ādolfs Frīdrihs Bode (Adolf Friedrich Bode) "Meža apsaimniekošana” (Handbuch zur Bewirtschaftung der Forsten in den deutschen Ostseeprovinzen Russlands, 1840). Mežzinātne sāka savu attīstību Latvijas Augstskolas (vēlāk Latvijas Universitātes, LU) Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļā 1919. gadā. Modernās mežzinātnes pamatlicēji Latvijā ir Eižens Heinrihs Ostvalds – veicis pasaulē pirmos zinātniskos pētījumus meža meliorācijā, meža rentes teorijas pamatlicējs, un Krišs Melderis – izstrādāja un ieviesa Latvijas mežsaimniecības praksē pirmo zinātniski pamatoto meža tipoloģiju. Augstākā mežizglītība turpināja darbību Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (no 1991 Latvijas Lauksaimniecības universitāte, LLU, no 2022 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) Mežsaimniecības (1944), Mežsaimniecības un mežtehnikas (1949) un Meža (1990) fakultātē. Līdztekus darbu sāka Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu institūts (1946, kopš 1958 – Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūts, kopš 1964 – Mežsaimniecības problēmu zinātniski pētnieciskais institūts, kopš 1976 – Zinātniski rūpnieciskā apvienība "Silava", kopš 1991 – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts (LVMI) "Silava"). Izcilākie vēsturiskā perioda zinātnieki: Pauls Sarma, Arvīds Zviedris, Jānis Matuzānis, Kaspars Bušs (mežkopība, meža tipoloģija, augšanas gaitas tabulas), Artūrs Kundziņš, Jānis Gailis (meža selekcija), Miervaldis Bušs (meža atjaunošana), Arvīds Kalniņš (koksnes ķīmiskā tehnoloģija).

Mūsdienu Latvijas mežzinātnes galvenais sasniegums ir vietējiem apstākļiem piemērotu meža apsaimniekošanas paņēmienu un saimnieciski nozīmīgo koku sugu audzēšanas tehnoloģiju izstrāde augstražīgu mežaudžu izveidei. LVMI "Silava" nozīmīgākie darbības virzieni – meža audzēšana, meža ekoloģija, meža produkti, medniecība un faunas menedžments, kā arī valsts deleģēto funkciju īstenošana. Meža audzēšanas virzienā pētījumi notiek meža selekcijā, ģenētikā un adaptācijā, meža atjaunošanā, mežkopībā un meža resursos, meža aizsardzībā. Meža selekcijas, ģenētikas un adaptācijas jomā tiek apzināti un uzlaboti koku sugu ģenētiski vērtīgo dabisko populāciju kloni, veidojot augstražīgu mežu (Imants Baumanis, Āris Jansons), attīstītas molekulārās ģenētikas metodes (Dainis Ruņģis). Meža atjaunošanas jomā tiek pētīta pamesto lauksaimniecības zemju apmežošana un efektīva izmantošana (Mudrīte Daugaviete). Mežkopībā un meža resursu attīstībā tiek izstrādāti meža kopšanas ciršu modeļi, prognozēta un modelēta meža augšanas gaita, veikta meža resursu stratēģiskā plānošana, daudzmērķu meža apsaimniekošana (Pēteris Zālītis, Jānis Donis). Meža aizsardzības jomā norit pētījumi kompleksā sakņu trupes uzraudzībā un ierobežošanā (Tālis Gaitnieks), meža entomoloģisko risku identificēšanā un meža aizsardzības pasākumu izpētē (Agnis Šmits). Meža ekoloģijas virzienā tiek veikti pētījumi mežsaimniecības darbības ietekmes uz vidi novērtējumā un meža hidroloģijā (P. Zālītis). Meža produktu izpētes virzienā tiek pētīti nekoksnes meža produkti (Māris Daugavietis), meža enerģētika un ogļskābās gāzes (CO₂) piesaiste (Andis Lazdiņš). Medniecībā un faunas menedžmentā tiek pētītas lielo plēsēju un pārnadžu populācijas, medījamo dzīvnieku un mežsaimniecības mijiedarbība (Jānis Ozoliņš). LVMI "Silava" izpilda arī valsts deleģētās funkcijas: Nacionālo meža monitoringa programmu, ieskaitot meža resursu statistisko inventarizāciju (Jurģis Jansons), meža vides monitoringu (A. Lazdiņš), slimību un kaitēkļu monitoringu (A. Šmits), kā arī uztur Latvijas kultūraugu gēnu banku un datu bāzi Ģenētisko resursu centrā (D. Ruņģis). LLU Meža fakultātē notiek pētījumi par vietējo un introducēto koku sugu audžu ražību un taksācijas rādītāju dinamiku (Andrejs Dreimanis), vietējo koku sugu koksnes pieauguma noteikšanas metodiku, vides piesārņojuma ietekmes noteikšanu uz kokaudžu produktivitāti (Imants Liepa), vērtīgajiem meža biotopiem (Inga Straupe) un jaunaudžu veselības stāvokli (Olga Miezīte), apaļo kokmateriālu standartizāciju un tilpuma noteikšanu (Leonards Līpiņš), stumbra koksnes vērtēšanu, stumbra mizas, koksnes mitruma un blīvuma noteikšanu (L. Līpiņš, Ziedonis Sarmulis), meža resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānošanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrādi, jaunu metožu ieviešanu meža inventarizācijā (Dagnis Dubrovskis), cirsmu izstrādes tehnoloģijām izejvielu sagatavošanai enerģētikas vajadzībām (Aleksandrs Saveļjevs).

Vadošais mežzinātnes ideju, pētījumu un lietišķo izstrādņu centrs valstī ir LVMI "Silava". Tā darbības mērķis: ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. LLU Meža fakultāte sagatavo augstākās kvalifikācijas meža nozares speciālistus. Galvenie pētniecības virzieni: meža atjaunošanas un kopšanas paņēmienu teorētiskā pamatojuma izstrāde, produktu ieguves tehnoloģijas, meža un kokmateriālu kvalitatīvās un kvantitatīvās pārstrādes procesu optimizācija, koksnes īpašību kompleksa izvērtēšana, meža nozares ekonomika. Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA, dibinātāji un akciju turētāji: Latvijas Kokrūpniecības federācija, a/s "Latvijas valsts meži", LLU) veic dažāda profila lietišķos pētījumus. LVMI "Silava" un LLU aģentūra valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanai Meža pētīšanas stacija (kopš 2014) pārvalda zinātniskās izpētes mežus, nodrošina ilglaicīgo zinātnisko pētījumu nepārtrauktību, kalpo par LVMI "Silava" pētījumu bāzi un mācību un prakses bāzi LLU Meža fakultātes studentiem.

Lielākā lauksaimniecības un meža zinātniekus apvienojošā sabiedriskā organizācija valstī ir Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija Latvijas Zinātņu akadēmijas sastāvā (dibināta 1992) ar piecām nodaļām: lauksaimniecības zinātņu, inženierzinātņu, pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu, mežzinātnes, agrārās ekonomikas zinātņu. Koordinē valsts agrāro nozaru zinātņu darbību. Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs (dibināts 2010) konsolidē pētnieciskos resursus Latvijas tautsaimniecības atbalstam un nozaru konkurētspējas palielināšanai. Projektus uz sadarbības līguma pamata īsteno sešas organizācijas: Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, LVMI "Silava", Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Daugavpils Universitāte, LU, LLU. SIA "Meža nozares kompetences centrs" (dibināts 2011) veicina meža, koksnes un ar to saistīto nozaru attīstību un produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu, nozares uzņēmumu un zinātnisko institūciju sadarbības tīkla veidošanu, piedalās Eiropas Savienības struktūrfonda aktivitātē "Kompetences Centri”.

Zinātniskie periodiskie izdevumi: Mežzinātne (kopš 1992; LVMI "Silava") – publicē rakstus par Latvijas mežzinātnes fundamentālo un lietišķo pētījumu rezultātiem, ieteikumus un rekomendācijas mežkopībā, meža atjaunošanā, meža aizsardzībā, selekcijā, izmantošanā, kokapstrādē, meža izejvielu pārstrādē; Baltic Forestry (kopš 1995; Lietuvas Mežzinātnes institūts, Miškų institutas) – publicē rakstus par aktuālo un jauno visos mežzinātnes virzienos, kā arī sniedz meža nozares jaunumu informatīvu apskatu. Nozīmīgākie populārzinātniskie izdevumi: "Baltijas Koks" (kopš 2000; SIA "Balti Group") – ikmēneša žurnāls par aktuālajiem jautājumiem meža un kokapstrādes nozarē Latvijā un pasaulē, kā arī par nozares vēsturi. Kalendāri un gadagrāmatas: “Meža gadagrāmata” (kopš 2008; SLO “Latvija aug”) – sniedz ieskatu svarīgākajos mežsaimniecības un kokapstrādes faktos, publicē meža nozares pārstāvju viedokļus par aktuāliem notikumiem, intervijas ar meža nozares darbiniekiem un uzņēmumu pārstāvjiem, kas saņēmuši balvu "Zelta Čiekurs" u. c. apbalvojumus.