AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 25. novembrī
Didzis Tjarve,Andris Piterāns

ekosistēmas Latvijā

ekosistēma ir dzīvo organismu un vides kopums, kas darbojas kā vienota, telpiski norobežota un/vai funkcionāla sistēma

Saistītie šķirkļi

  • iežu atsegumu, alu un karsta ekosistēmas Latvijā
  • jūras ekosistēmas Latvijā
  • mežu ekosistēmas Latvijā
  • piekrastes ekosistēmas Latvijā
  • purvu ekosistēmas Latvijā
  • upju un ezeru ekosistēmas Latvijā
  • zālāju ekosistēmas Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Īss kopsavilkums
  • 2.
    Ekosistēmu klasifikācija
  • 3.
    Ekosistēmu praktiskā nozīme
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Īss kopsavilkums
  • 2.
    Ekosistēmu klasifikācija
  • 3.
    Ekosistēmu praktiskā nozīme
Īss kopsavilkums

Ekosistēmu veido dzīvo organismu kopa (biocenoze jeb biokopa) un vide (biotops), kas mijiedarbojas, pakāpeniski to pārveidojot. Biocenoze ietver mikrobiocenozi (mikroorganismus), mikobiocenozi (sēnes), fitocenozi (augus) un zoocenozi (dzīvniekus). Jēdzienu “biotops” Latvijā traktē divējādi – kā ekosistēmas nedzīvo (abiotisko) komponenti vai ietverot arī vides dzīvos (biotiskos) elementus. Pēdējā gadījumā bieži tiek lietots termins “dzīvotne”. Ekosistēmas jēdziens ietver dažāda mēroga ekosistēmas – no mikroskopiskām līdz makroskopiskām. Visbiežāk ekosistēmas aplūko vidējā mērogā, jēdzienu attiecinot uz pietiekami plašām teritorijām ar salīdzinoši viendabīgu vidi, piemēram, noteikta veida mežiem, pļavām, ūdenstilpēm. Ekosistēmu robežas var būt izteiktas, tomēr visbiežāk tās veido robežjoslu jeb ekotonu, kur sastopamas sugas no abām ekosistēmām, piemēram, pļavas un meža.

Ekosistēmu klasifikācija

Ekosistēmas klasificē, balstoties uz veģetāciju un/vai abiotiskiem faktoriem. Parasti tās tiek nodalītas, balstoties uz biotopa (dzīvotnes) atšķirībām, tāpēc bieži izmanto jēdzienu “biotopu klasifikācija”. Eiropā visplašāk lieto Eiropas Dabas informācijas sistēmas (European Nature Information System, EUNIS) biotopu klasifikatoru (EUNIS Habitat Classification), kurā ir 11 biotopu grupas. Latvijas biotopu klasifikācijas sistēma ietver 13 biotopu grupas – jūras biotopus, jūras krasta biotopus, stāvošus ūdeņus, upes, pļavas, mežus, purvus, iežu atsegumus, tīrumus un dārzus, parkus un apstādījumus, ruderālus biotopus, pilsētu un apdzīvotu vietu apbūvi, mākslīgas ūdenstilpes un regulētas ūdensteces. Atsevišķām ekosistēmu grupām izstrādāti specifiski klasifikatori, piemēram, plaši lieto mežu tipoloģisko klasifikāciju, kas izveidota mežsaimniecības vajadzībām. Dabas aizsardzībā Eiropā izmanto Eiropas Padomes Direktīvas 92/43/EEK “Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” (Biotopu direktīva; Council Directive 92/43/EEC on the conservation of natural habitats and of wild fauna and flora) I pielikuma biotopu sarakstu, kas ietver Eiropā aizsargājamus biotopus. Latvijas vajadzībām šis saraksts precizēts, aptverot deviņas Eiropas Savienības aizsargājamu biotopu grupas – jūras un iesāļu augteņu, piejūras un iekšzemes kāpu, saldūdeņu, virsāju, zālāju, purvu, iežu atsegumu un meža biotopus. Kopā sarakstā iekļauti 58 aizsargājami Latvijas biotopi. To identifikācija balstīta uz tipiskām un raksturīgām augu un dzīvnieku sugām, kā arī abiotiskiem faktoriem, piemēram, reljefu vai augsni. Ik pēc sešiem gadiem Latvija Eiropas Komisijā iesniedz atskaiti par Eiropā aizsargājamo biotopu un sugu stāvokli.

Ekosistēmu praktiskā nozīme

Ekosistēmas cilvēkam sniedz pakalpojumus, kurus iedala trīs grupās. Apgādes jeb nodrošinājuma pakalpojumi – ekosistēmas rada cilvēkam apstākļus pārtikas izaudzēšanai, nodrošina ar izejvielām, saldūdeni un ārstnieciskiem resursiem. Ekosistēmu regulējošie un atbalsta pasākumi – regulē klimata un gaisa kvalitāti, mazina katastrofu iespējamību, mazina augsnes eroziju un saglabā augsnes auglību, nodrošina sugām dzīvotnes, uztur ģenētisko daudzveidību. Ekosistēmu kultūras un nemateriālie pakalpojumi – nodrošina cilvēkam atpūtu, tūrismu, estētisku pasaules uztveri; ir iedvesmas avots kultūrā, mākslā un zinātnē. 

Saistītie šķirkļi

  • iežu atsegumu, alu un karsta ekosistēmas Latvijā
  • jūras ekosistēmas Latvijā
  • mežu ekosistēmas Latvijā
  • piekrastes ekosistēmas Latvijā
  • purvu ekosistēmas Latvijā
  • upju un ezeru ekosistēmas Latvijā
  • zālāju ekosistēmas Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Eiropas Dabas informācijas sistēmas biotopi

Ieteicamā literatūra

  • Auniņš, A. (red.), Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā, 2. precizēts izdevums, Rīga, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2013.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kabucis, I. (red.), Latvijas biotopi, Klasifikators, Rīga, Latvijas Dabas fonds, 2001.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Liepa, I., Mauriņš, A. un E. Vimba, Ekoloģija un dabas aizsardzība, Rīga, Zvaigzne, 1991.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Tansley, A.G., ‘The Use and Abuse of Vegetational Concepts and Terms’, Ecology, vol. 16, no. 3, 1935, pp. 284–307.

Didzis Tjarve, Andris Piterāns "Ekosistēmas Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 25.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4033 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana