Īsa vēsture
Par florbola sākumu Latvijā uzskatāma Latvijas Florbola savienības (LFS) dibināšana 11.12.1993. Latvijas čempionāti florbolā sievietēm, vīriešiem, junioriem, bērniem un jauniešiem, kā arī veterāniem notiek kopš 1994. gada.
florbols Latvijā
Saistītie šķirkļi
Rīgas domes meistarsacīkstes florbolā. Rīga, 2016. gads.
Satura rādītājs
Nozīmīgākās sacensības
Latvijas čempionātus florbolā rīko LFS. Vīriešu virslīgas un Sieviešu virslīgas čempionāti kopš 2015. gada tiek rīkoti sadarbībā ar mazumtirgotāju “Elvi”.
Kopš 2007. gada Latvijā tiek rīkots viens no plašākajiem florbola turnīriem Baltijas valstīs – Starptautiskais florbola klubu komandu pirmssezonas turnīrs “Latvian Open”. Turnīrs tradicionāli notiek augusta otrajā pusē Vidzemes Olimpiskajā centrā un Kocēnu Sporta namā. To organizē biedrība “Florbola centrs” un biedrība “Kocēnu Sporta klubs” sadarbībā ar LFS, Vidzemes Olimpisko centru, Valmieras pilsētas pašvaldību un Kocēnu novada pašvaldību. Turnīrs “Latvian Open 2019” iekļauts Starptautiskās Florbola federācijas (International Floorball Federation, IFF) 2019. gada Elites klubu turnīru sarakstā.
17.09.2016. Eiropas Sporta nedēļas ietvaros tika sarīkots “12 stundu Florbola maratons”, kura laikā spēles notika uz īpaši ierīkota florbola laukuma zem klajas debess pie Brīvības pieminekļa Rīgā, tā svinot 03.12.–11.12.2016. Latvijā gaidāmo 11. Pasaules čempionātu florbolā vīriešiem. “Florbola maratona” laikā notika Latvijas čempionāta florbolā vīriešiem atklāšanas spēle – pasaules florbola vēsturē pirmā oficiālā florbola spēle zem klajas debess.
Nozīmīgākās organizācijas
LFS ir Latvijā vienīgā organizācija, kura vada florbola dzīvi Latvijā un pārstāv Latviju IFF. LFS 69 kolektīvie biedri ir sporta klubi, sporta skolas, pašvaldības ar kopējo licencēto spēlētāju skaitu 3498 (2019. gads).
LFS ir Latvijas Sporta federāciju padomes un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas biedrs.
Rīgas domes meistarsacīkstes florbolā. Rīga, 2016. gads.
Ievērojamākās klubu un izlašu komandas
Latvijas pirmās čempiones florbolā sievietēm ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) komanda, bet vistitulētākās ir komandas “Rubene” (19 medaļas; 12 no tām – zelta) un “Latvijas Avīze” (15 medaļas; trīs no tām – zelta).
| Latvijas čempionāti florbolā sievietēm | |||
| Autora veidota | |||
| Sezona | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| 1994 | LSPA (Rīga) | LJPS (Bauska) | “Lauku Avīze” |
| 1994/1995 | ARA (Rīga) | “Lauku Avīze” | LSPA (Rīga) |
| 1995/1996 | “Roja” | “Lekrings” | LSPA (Rīga) |
| 1996/1997 | “Roja” | “Lekrings” | “Lauku Avīze” |
| 1997/1998 | “Roja” | “Lauku Avīze” | “Lekrings” (Cēsis) |
| 1998/1999 | “Lauku Avīze” | “Roja” | “Vaidava” |
| 1999/2000 | “Roja” | “Lauku Avīze” | “Vaidava” |
| 2000/2001 | “Lauku Avīze” | “Roja” | “Rubene” |
| 2001/2002 | “Lauku Avīze” | “VV Line/LSPA” | “Rubene” |
| 2002/2003 | “Rīgas lauvas” | “Lauku Avīze” | “Rubene/Rants” |
| 2003/2004 | “Rīgas lauvas” | “Lauku Avīze” | “Rubene/Rants” |
| 2004/2005 | “Rubene/Rants” | “Talsi” | “Latvijas Avīze” |
| 2005/2006 | “Rubene/Rants” | “Latvijas Avīze” | “Rīgas lauvas” |
| 2006/2007 | “Rubene/Rants” | “Latvijas Avīze” | “Līgatne/Pīlādži” |
| 2007/2008 | “Rubene” | “Latvijas Avīze” | “Līgatne/Pīlādži” |
| 2008/2009 | “Rubene” | “Latvijas Avīze/LU” | “Valmiera/Vinda” |
| 2009/2010 | “Rubene” | “Valmiera/Vinda” | “RSU Runway/Salming” |
| 2010/2011 | “RSU Runway” | “Rubene” | “Ķekava/AXA” |
| 2011/2012 | “RSU Runway” | “Rubene” | FK “Ķekava” |
| 2012/2013 | “RSU Runway” | “Rubene” | FK “Ķekava” |
| 2013/2014 | “Rubene” | FK “Ķekava” | Ķekavas “Bulldogs” |
| 2014/2015 | “Rubene” | FK “Ķekava” | RSU |
| 2015/2016 | “Rubene” | FK NND | FK “Ķekava” |
| 2016/2017 | “Rubene” | FK NND | FK “Ķekava” |
| 2017/2018 | “Rubene” | FK NND | Ķekavas “Bulldogs” |
| 2018/2019 | “Rubene” | FK “Ķekava” | FK NND |
Latvijas pirmie čempioni florbolā vīriešiem ir komanda “Lekrings”. Tā arī ir vistitulētākā komanda. (16 medaļas; septiņas no tām – zelta). Titulētas ir arī komandas “Ķekava” (16 medaļas; piecas no tām – zelta) un “Rubene” (desmit medaļas, divas no tām – zelta).
| Latvijas čempionāti florbolā vīriešiem | |||
| Autora veidota | |||
| Sezona | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| 1994 | “Lekrings” | LJPS “Rīga” | LJPS “Bauska” |
| 1994/1995 | “Lekrings” | “Līgatne” | LJPS “Rīga” |
| 1995/1996 | “Lekrings” | “Farmserviss” | “Līgatne” |
| 1996/1997 | “Līgatne” | “Maiznieks RA” | “Coca Cola” |
| 1997/1998 | “Ķekaviņa” | “Rēzeknes maiznieks” | RTU |
| 1998/1999 | “Rēzeknes maiznieks” | “Vaidava” | “Ķekaviņa” |
| 1999/2000 | “Ķekaviņa” | “Rēzeknes maiznieks” | “Vaidava” |
| 2000/2001 | “Ķekava/Simeks” | “RA/Arrows” | “Lekrings” |
| 2001/2002 | “Rubene” | “Ķekava/Simeks” | “Lekrings” |
| 2002/2003 | “Ķekava/Simeks” | “Lekrings” | “Rubene” |
| 2003/2004 | “Ķekava” | “Rubene” | FK “Rīga” |
| 2004/2005 | “Rubene” | “Latvijas Avīze” | “Ķekava” |
| 2005/2006 | “Latvijas Avīze” | “Rubene” | “Ķekava” |
| 2006/2007 | “Latvijas Avīze/LU” | “Cel Tik/Lekrings” | “Rubene” |
| 2007/2008 | “Latvijas Avīze/LU” | “Rubene” | “Talsi” |
| 2008/2009 | “Cel Tik/Lekrings” | “Talsi/Triobet” | “Rubene” |
| 2009/2010 | “RTU/Inspecta” | “Lekrings” | “Rubene” |
| 2010/2011 | “RTU/Inspecta” | “Lekrings” | “Lielvārde” |
| 2011/2012 | “Lielvārde” | “Ķekava” | “Lekrings” |
| 2012/2013 | “Lekrings” | “Lielvārde” | “RTU/Inspecta” |
| 2013/2014 | “Cēsu alus/Lekrings” | “Lielvārde” | “RTU/Inspecta” |
| 2014/2015 | “Cēsu alus/Lekrings” | “Mogo-RTU/Rockets” | “Rubene” |
| 2015/2016 | “Lielvārde” | “Mogo-RTU/Rockets” | “Lekrings” |
| 2016/2017 | “Triobet/Ulbroka” | “Lielvārde/FatPipe” | SK “Pārgauja” |
| 2017/2018 | “Betsafe/Ulbroka” | FBK “Valmiera” | SK “Pārgauja” |
| 2018/2019 | “Lielvārde/FatPipe” | “Betsafe Oxdog Ulbroka” | “Lekrings” |
Latvijas sieviešu izlase, Latvijas junioru U19 (sieviešu) izlase, Latvijas vīriešu izlase un Latvijas junioru U19 (vīriešu) izlase ir piedalījusies visos notikušajos attiecīgajos pasaules čempionātos florbolā.
Ievērojamākie sportisti
Sieviešu izlases aizsardze Baiba Juruša ir vienīgā florboliste pasaulē, kura piedalījusies deviņos pasaules čempionātos florbolā (1997–2013). Pasaules čempionātos aizvadījusi 43 spēles, kurās sakrājusi 28 rezultativitātes punktus (10 vārti un 18 piespēles).
Sieviešu izlases vārtsardze Lauma Višņevska piedalījusies septiņos pasaules čempionātos (2005–2017). Lielāko daļu karjeras pārstāvējusi ārzemju klubus Zviedrijā, Čehijā un Šveicē.
Vīriešu izlases uzbrucējs Atis Blinds piedalījies deviņos pasaules čempionātos florbolā. Viņš ir Latvijas vīriešu izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs pasaules čempionātos – 52 spēlēs sakrājis 58 rezultativitātes punktus (26 vārti un 32 piespēles).
Vīriešu izlases uzbrucējs Jānis Jansons piedalījies septiņos pasaules čempionātos, 36 spēlēs sakrājis 41 rezultativitātes punktu (22 vārti un 19 piespēles). Jānis Jansons ir pirmais Latvijas florbolists, kurš spēlējis Zviedrijas florbola Superlīgā (Svenska Superligan, SSL), kas tiek uzskatīts par spēcīgāko klubu čempionātu pasaulē.
Ievērojamākie sporta veida darbinieki
LFS IFF pārstāv Andris Dzenis un Zane Klabere (IFF Spēles noteikumu un sacensību komitejā), Aiga Staltmane-Vekša (IFF Apelācijas komitejā), Artis Krauklis (IFF Disciplinārajā komitejā), kā arī divi tiesnešu pāri: Mārtiņš Larinovs/Aivars Māliņš un Kaspars Kristapsons/Māris Kumerdanks.
Ievērojamākās florbola norises vietas
Sākumā nozīmīgākie florbola centri Latvijā bija Ādaži, Alsunga, Bauska, Cēsis, Ķekava, Līgatne, Rēzekne, Rīga, Roja, Rubene, Sece, Ulbroka, Vaidava, bet vēlākajos gados arī Kocēni (nacionālo izlašu treniņu bāze “Kocēnu Sporta nams”), Lielvārde, Liepāja, Limbaži, Madona, Ogre, Talsi, Valka, Valmiera.
Latvijas čempionātu florbolā finālspēles rīkotas dažādās sporta arēnās, bet kopš 2016. gada Latvijas čempionātu florbolā “Elvi līgas” superfināli tradicionāli notiek “Arēnā Rīga”.
Pasaules čempionātu spēles Latvijā tikušas rīkotas olimpiskajā “Skonto” hallē, Cēsu Sporta kompleksā, Kocēnu Sporta namā, “Elektrum” olimpiskajā centrā Rīgā, kā arī “Arēnā Rīga”, bet pasaules čempionātu un Eiropas klubu čempionvienību kausu izcīņas un kvalifikācijas turnīri – Vidzemes Olimpiskajā centrā, Kocēnu Sporta namā un Cēsu Sporta kompleksā.
Atspoguļojums mākslā
2016. gadā Rīgā notikušajam vīriešu Pasaules čempionātam veltīta tematiskā pastmarka. To izdevis Latvijas Pasts 200 tk eksemplāru. Izdota arī attiecīga aploksne. Pastmarkas un aploksnes dizaina autors mākslinieks Artis Zeiļa.
| Latvija pasaules čempionātos florbolā | |||||||||||||
| Autora veidota. | |||||||||||||
| Latvijas vīriešu izlase | |||||||||||||
| 1996 | 1998 | 2000 | 2002 | 2004 | 2006 | 2008 | 2010 | 2012 | 2014 | 2016 | 2018 | 2020 | |
| dalībvalstu skaits | 12 | 14 | 16 | 24 | 26 | 26 | 29 | 31 | 29 | 31 | 33 | 33 | 35 |
| Latvijas izlases vieta | 9 | 9 | 7 | 7 | 6 | 5 | 5 | 5 | 6 | 5 | 10 | 5 | |
| Latvijas sieviešu izlase | |||||||||||||
| 1997 | 1999 | 2001 | 2003 | 2005 | 2007 | 2009 | 2011 | 2013 | 2015 | 2017 | 2019 | ||
| dalībvalstu skaits | 10 | 12 | 16 | 18 | 17 | 23 | 24 | 23 | 23 | 24 | 31 | 29 | |
| Latvijas izlases vieta | 7 | 7 | 6 | 6 | 5 | 4 | 6 | 7 | 5 | 5 | 6 | 8 | |
| Latvijas vīriešu U-19 izlase | |||||||||||||
| 2001 | 2003 | 2005 | 2007 | 2009 | 2011 | 2013 | 2015 | 2017 | 2019 | ||||
| dalībvalstu skaits | 12 | 16 | 16 | 19 | 20 | 20 | 22 | 26 | 26 | 26 | |||
| Latvijas izlases vieta | 4 | 6 | 4 | 5 | 5 | 5 | 6 | 7 | 5 | 5 | |||
| Latvijas sieviešu U-19 izlase | |||||||||||||
| 2004 | 2006 | 2008 | 2010 | 2012 | 2014 | 2016 | 2018 | 2020 | |||||
| dalībvalstu skaits | 8 | 11 | 11 | 12 | 13 | 13 | 15 | 18 | 19 | ||||
| Latvijas izlases vieta | 4 | 7 | 7 | 8 | 10 | 7 | 8 | 9 | |||||
Multivide
Rīgas domes meistarsacīkstes florbolā. Rīga, 2016. gads.
Rīgas domes meistarsacīkstes florbolā. Rīga, 2016. gads.