LAK EC darbības mērķis formulēts tās 1952. gadā pieņemtajos statūtos: cīņa par neatkarīgu, demokrātisku Latvijas valsti atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes pamatprincipiem un respektējot Latvijas valdības izdotās ārkārtas pilnvaras (domātas Latvijas valdības 17.05.1940. Latvijas sūtnim Lielbritānijā Kārlim Zariņam piešķirtās ārkārtas pilnvaras, uz kuru pamata Latvijas diplomātiskais dienests turpināja darboties arī trimdā).

Līdzīgi vairumam trimdas centrālo organizāciju, LAK EC savu darbību organizēja nozarēs, kuras atspoguļo organizācijas galvenos darbības virzienus: informācijas, izglītības, jaunatnes, finanšu, ārlietu, kultūras un aprūpes nozare.

LAK EC dibināts 31.07.1951. Londonā. Dibināšanas sēdē piedalījās pārstāvji no Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā, Beļģijas Latviešu Nacionālās komitejas, Latviešu apvienības Dānijā, Latviešu Palīdzības komitejas Francijā, Francijas latviešu biedrības, Latvijas Centrālās Padomes Vācijā, Latviešu Nacionālā Fonda Skandināvijā. 1956. gadā LAK EC pievienojās arī Zviedrijas Latviešu centrālā padome.

LAK EC piedalījās centrālās latviešu trimdas organizācijas Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) dibināšanā, sākotnēji 20. gs. 50. gadu sākumā pieprasot organizācijas sēdekļa atrašanos Eiropā vai vismaz divu vienlīdzīgu organizācijas centru izveidi, argumentējot šo prasību ar ģeogrāfisko tuvumu Latvijai, kādēļ vajadzības gadījumā Eiropā dzīvojošie latvieši efektīvāk varēs iesaistīties notikumos Latvijā. 1954. gadā LAK EC atkāpās no savas prasības par otru organizācijas centru Eiropā un piekrita dibināmo centrālo organizāciju lokalizēt Vašingtonā, kas ļāva vienoties par PBLA dibināšanu. PBLA valdē Eiropas latviešu trimdas organizācijas pārstāvēja trīs LAK EC delegāti.

LAK EC beidza pastāvēt 1995. gadā, kad tika pārveidots par Rietumeiropas Latviešu apvienību (kopš 2006. gada – Eiropas Latviešu apvienība).

LAK EC pēc sava biedru sastāva ievērojami atšķīrās no vairuma latviešu trimdas valstu centrālo un reģionālo organizāciju. Tā apvienoja ne tikai Eiropas valstīs dzīvojošo latviešu trimdas centrālās organizācijas, bet arī latviešu politiskās partijas trimdā.

Attiecībā uz politisko partiju iesaisti, sākotnējie statūti paredzēja, ka delegātus uz delegātu sapulci ir tiesīgas sūtīt tās politiskās partijas, kurām pēdējā Latvijas Republikas Saeimā bijuši vismaz pieci deputāti un kuras atjaunojušas darbību trimdā. Partijas varēja veidot vienu trešdaļu no visa delegātu skaita, kā arī vienu trešdaļu no prezidija, revīzijas komisijas u. c. pārvaldes orgāniem.

Īsi pēc dibināšanas LAK EC bez tā izveidotājām, dažādu valstu latviešu trimdas centrālajām organizācijām bija pārstāvētas šādas partijas: Latviešu Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas katoļu un demokrātisko zemnieku bloks, Liberāļu partija un Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku agrārpartija. Organizācijas darbības laikā tai pievienojās vēl vairākas partijas, piemēram, 1973. gadā organizācijā uzņēma Latvijas konservatīvo partiju Stokholmā un Kristīgo demokrātu apvienību Frankfurtē.

LAK EC darbības laikā tās statūti vairākkārt tika grozīti, precizējot partiju u. c. organizāciju lomu un dalības apjomu LAK EC. Neskaidrā un sarežģītā biedru uzņemšanas un dažādiem biedriem pienākošos mandātu skaita noteikšanas sistēma radīja LAK EC iekšējas nesaskaņas un kavēja tās efektīvu darbu. Mēģinājumi organizāciju “pārkārtot” un strukturāli uzlabot norisa visu tās pastāvēšanas laiku.

LAK EC pārvaldes struktūru veidoja prezidijs priekšsēdētāja vadībā, kurus ievēlēja reizi gadā satikusies delegātu sapulce. Prezidija locekļi parasti bija katrs atbildīgs par konkrētu LAK EC darbības nozari – bija šīs nozares vadītāji.

Lai arī organizācija apvienoja salīdzinoši lielu skaitu biedru – partiju un organizāciju, LAK EC darbībā lielākā nozīme tomēr bija lielākajām, latviešus Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā pārstāvošajām organizācijām. LAK EC darbības centrs parasti atradās Londonā, bet delegātu sapulces reizi gadā sanāca dažādās Eiropas valstīs (Lielbritānija, Vācija, Zviedrija u. c.). 

LAK EC koordinēja Eiropas latviešu trimdas organizāciju politisko darbu, visu Eiropas trimdas latviešu vārdā īstenoja politiskus protestus un iesniedza protesta vēstules, memorandus u. tml. Eiropas valstu valdībām un politiskajiem spēkiem.

LAK EC īpaši aktīvie iesaistījās protestos pret Lielbritānijas valdības lēmumu nodot Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) rīcībā Lielbritānijā deponētos Baltijas valstu zelta krājumus. PSRS un Lielbritānijas sarunu laikā par šo jautājumu 1967. gada sākumā LAK EC iesniedza Lielbritānijas valdībai un parlamenta locekļiem memorandu par šādas rīcības nelikumību. Protestēja arī citu valstu trimdas organizācijas.

LAK EC pārstāvji iesaistījās visās nozīmīgākajās trimdas politiskajās aktivitātēs un notikumos, piemēram, LAK EC pārstāvji bija PBLA delegācijas sastāvā EDSA konferencē Helsinkos un piedalījās tur īstenotajās lobija aktivitātēs; 1974. gadā LAK EC iesniedza Austrālijas vēstniekam Londonā protestu pret Austrālijas pieņemto lēmumu de iure atzīt Baltijas valstu iekļaušanu PSRS – “Vitlama akcija”.

Paralēli politiskajai darbībai, nozīmīgas bija arī citas LAK EC darbības nozares, piemēram, kultūras nozare. Kopš 1964. gada LAK EC finansiāli nodrošināja un organizatoriski atbalstīja Eiropas latviešu dziesmu svētku rīkošanu. Organizācijas ietvaros notika arī dažādas citas izglītības, sociālās un kultūras aktivitātes: Latvijas Republikas proklamēšanas dienas atzīmēšana; Eiropas (trimdas) latviešu skolotāju, skolu un jaunatnes darbinieku konference; Kultūras dienas un citas.

LAK EC regulāri izdeva organizācijas apkārtrakstu, kas tika izplatīts tās locekļiem. LAK EC Kultūras daļa izdeva vairākas skaņu plates ar latviešu mūziku: “Otrie Eiropas latviešu dziesmu svētki” (1969); “Simtu gadi dziesmā tiekas; Trešie Eiropas latviešu dziesmu svētki Ķelnē” (trīs skaņu plašu komplekts, 1974).