Iedzīvotāju skaitā jau no 1939. gada sākās lielas pārmaiņas. Notika vācu tautības iedzīvotāju repatriācija uz Vāciju (1939. un 1941. gadā kopā apmēram 63 000). Padomju okupācijas laikā represētie un, Vācijas iebrukumam sākoties, aizbraukušie uz Krieviju bija apmēram 50 000. Notika arī citas izmaiņas. Bija neiespējami noteikt iedzīvotāju skaitu atsevišķās pašvaldībās, bet jo īpaši to vecumu, nodarbošanos un tautību. 1941. gada augustā, sākoties vācu okupācijai, tika veikta Tirdzniecības departamenta iedzīvotāju reģistrācija pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču sadales vajadzībām, bet to nevarēja izmantot, lai šādi raksturotu iedzīvotāju sadalījumu.
Ģenerālkomisārs Rīgā pēc Austrumu reihsministra 1942. gada 24. aprīļa rīkojuma par tiesību noteikšanu Austrumzemes reihskomisariātā un pēc Austrumzemes reihskomisāra 1941. gada 24. novembra rīkojuma par statistikas darbu uzbūvi un organizāciju 1943. gada 8. janvārī izdeva rīkojumu par tautas skaitīšanu 1943. gada 24. februārī.