BBMK brauciens notika 26.–29.07.1985. pa Baltijas jūru. Uz kuģa notika politiskas diskusijas un kultūras pasākumi, bet kuģa pieturvietās Stokholmā un Helsinkos – politiskas demonstrācijas. Ar šī brauciena palīdzību baltiešu trimdinieki pievērsa pasaules uzmanību Baltijas valstu politiskajam stāvoklim.

BBMK ir daļa no trimdas politiskajām aktivitātēm ar mērķi veicināt Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un konkrētāk – daļa no trimdas 1985. gadā rīkotajiem politiskajiem pasākumiem Helsinku Nobeiguma akta (Helsinki Final Act) parakstīšanas desmitgades atzīmēšanai.

Latviešu trimda jau kopš tās izveidošanās pēc Otrā pasaules kara, izmantojot sabiedrības informēšanu, savu mītnes zemju pārvaldes politisku lobēšanu, demonstrāciju un citu publisku pasākumu rīkošanu u. c. paņēmienus, centās pievērst Rietumu valstu uzmanību Baltijas valstu okupācijai un veicināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas republiku valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Politiskās aktivitātes Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes (EDSA) kontekstā bija viens no trimdas politisko aktivitāšu galvenajiem virzieniem kopš šī procesa aizsākšanās. Tādēļ likumsakarīga bija arī Helsinku Nobeiguma akta desmitgades atzīmēšana ar politiskām akcijām. Arī tematiski brauciena dalībnieku prasības saistījās ar Helsinku Nobeiguma akta noteikumos ierakstīto: iespēju mainīt robežas miermīlīgā ceļā un cilvēktiesību ievērošanu.

BBMK idejas autors nav zināms. Doma izmantot kādai politiskai aktivitātei tieši Baltijas jūrā izvietotu kuģi trimdā bija izskanējusi arī agrāk, piemēram, 20. gs. 60. gadu sākumā tika apsvērta ideja par kuģa izmantošanu kā bāzi radio raidītājam “Baltijas Balss”, kas netika izveidots.

BBMK organizēja no visu trīs Baltijas valstu trimdas jaunatnes organizāciju pārstāvjiem izveidota starptautiska baltiešu jauniešu rīcības komiteja. To vadīja pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm: lietuvietis Gintars Grušs (Gintaras Grušas), latvietis Māris Graudiņš un igaunis Marts Kikerpū (Mart Kikerpuu). No latviešu puses brauciena plānošanā un organizēšanā aktīvi iesaistījās arī Vilnis Zaļkalns, Juris Kaža, Imants Gross, Mārcis Štāls u. c. latvieši.

Finansiālu un organizatorisku atbalstu sniedza daudzas baltiešu trimdas organizācijas, t. sk. Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), “Daugavas Vanagu” Centrālā valde un atsevišķas nodaļas, Lietuvas atbrīvošanas komiteja un dažādas citas latviešu, lietuviešu un igauņu organizācijas Eiropā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Austrālijā. Daļu brauciena izmaksu sedza paši tā dalībnieki. Pārējos projekta īstenošanai nepieciešamos līdzekļus ieguva ziedojumu ceļā no dažādām trimdas organizācijām, kā arī, rīkojot ziedojumu vākšanas akcijas, izlozes u. tml. dažādās valstīs.

Kuģa braucienā piedalījās kopumā 206 latvieši, 55 lietuvieši un 40 igauņi, kā arī ap 50 dažādu rietumu zemju laikrakstu, radio un televīzijas pārstāvji un ap 20 politiķu, zinātnieku, rakstnieku un mākslinieku. Braucienā piedalījās tādas redzamas personības kā igauņu izcelsmes Zviedrijas rakstnieks un politiķis Andress Kings (Andres Küng), bijušais Latvijas PSR Valsts drošības komitejas līdzstrādnieks Imants Lešinskis, krievu disidents un rakstnieks Vladimirs Bukovskis (Владимир Константинович Буковский), zviedru vēsturnieks Kristians Gerners (Kristian Gerner), bijušais Zviedrijas ministru prezidenta vietnieks Pērs Ālmarks (Per Ahlmark), bijušais politieslodzītais Gunārs Rode.

Kuģa braucienam tika izvirzīti vairāki mērķi. Brauciena galvenais mērķis bija “Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tuvākiem kaimiņiem atgādināt, ka miers Eiropā nav dalāms no cilvēka tiesību respektēšanas un demokrātijas atjaunošanas trīs PSRS okupētajās Baltijas republikās”. Citas prasības bija atbrīvot Baltijas valstis no PSRS atomieročiem, izvest okupācijas varas militāros spēkus no Baltijas valstīm. Akcijas dalībnieki izteica savu atbalstu baltiešu disidentiem, kas tikuši apcietināti par vides aizsardzības jautājumu aktualizēšanu, un pieprasīja pārtraukt PSRS īstenotos cilvēktiesību un pašnoteikšanās tiesību pārkāpumus Baltijas valstīs. Tādējādi šajā politiskajā akcijā tika skarts līdz tam trimdas politiskajām akcijām netipiski plašs jautājumu loks, ar to palīdzību izceļot tautas pašnoteikšanās tiesības kā pamatu un garantu visām citām tiesībām un brīvībām.

BBMK ilga trīs dienas. Kruīza kuģa Baltic Star maršruts veda no Stokholmas (izbraukšana 26. jūlija vakarā) pa Baltijas jūru starp Gotlandi un Baltijas valstu krastiem līdz Helsinkiem un no Helsinkiem atpakaļ uz Stokholmu (iebraukšana Stokholmā 29.07.).

BBMK pasākumu kopumu simboliski ievadīja demonstrācija Kopenhāgenā 25.07., kas notika paralēli Pasaules Baltiešu apvienības rīkotā Kopenhāgenas tribunāla norisei.

Kuģa brauciena laikā uz klāja notika lekcijas, preses konference, diskusijas, piemiņas pasākumi, kā arī kultūras un izklaides pasākumi. Uz kuģa klāja netālu no Gotlandes notika piemiņas brīdis Baltiešu bēgļiem, kuri gāja bojā, laivās bēgot no Baltijas uz Zviedriju. Politisko diskusiju dalībnieki izskatīja iespējas panākt brauciena organizatoru uzstādīto prasību realizēšanu un meklēja risinājumus pastāvošajai cilvēktiesību un pašnoteikšanās tiesību neievērošanas situācijai Baltijā. Uz kuģa brauciena laikā tika izstrādāta un pieņemta Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas un PSRS valdībām adresēta rezolūcija “Par mieru, drošību un cilvēktiesībām Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs”.

Kuģa viesošanās Helsinkos 28.07. laikā notika demonstrācija Helsinku Nobeiguma akta parakstīšanas desmitgades atzīmēšanai. Demonstrācijas gājiens no ostas devās cauri pilsētai līdz piemineklim tiem somiem, kuri piedalījušies Igaunijas Neatkarības karā. Kopumā demonstrācijā un vainagu nolikšanā pie Igaunijas brīvības cīņu atbalstītāju pieminekļa varētu būt piedalījušies ap 2000 cilvēku. Nozīmīga bija šai demonstrācijai un kuģa akcijai kopumā veltītā reportāža somu televīzijā pusstundu garā raidījumā, jo šis raidījums bija redzams arī Tallinā.

Kuģa brauciens noslēdzās Stokholmas ostā 29. jūlija priekšpusdienā, bet vairāki ar to saistīti pasākumi turpinājās vēl arī 29.07. un nākamajās dienās. 29.07. notika kuģa brauciena dalībnieku mītiņš Stokholmas pilsētas centrā. 30. un 31.07. Stokholmas Universitātē (Stockholms universitet) notika “Baltijas nākotnes seminārs”, kurā piedalījās ap 200 dalībnieki – gan baltieši, gan arī zinātnieki no Zviedrijas, ASV, Lielbritānijas un Vācijas. 31.07. un 01.08. notika plašs baltiešu folkloras koncerts Stokholmas brīvdabas muzejā Skansenā (Skansen).

BBMK brauciens ieguva ļoti plašu publicitāti, tam bija veltīti vairāk nekā 2000 rakstu dažādu valstu presē, kā arī daudzi radio un televīzijas raidījumi vairākās valstīs. Par kuģa braucienu plaši rakstīja to Skandināvijas valstu prese, kurās viesojās kuģa maršruts, kā arī Eiropas prese vispār. Ziņas par kuģa braucienu un plašākas publikācijas par braucienā izvirzītajiem politiskajiem jautājumiem parādījās arī citu kontinentu valstīs – Argentīnā, Brazīlijā, Austrālijā, Saūda Arābijā, Japānā un citās.

Preses un sabiedrības uzmanību vēl paspilgtināja pārspīlēti jutīgā PSRS iestāžu reakcija uz kuģa braucienu, kas skaidri norādīja uz zināmas problēmas esamību Baltijas valstīs un radīja izbrīnu rietumu sabiedrībā.

BBMK pelnīti ticis dēvēts par “Atmodas priekšvēstnesi” – tā bija viena no publicitātes ziņā visveiksmīgākajām latviešu trimdas politiskajām akcijām. Ziņas par braucienu visdažādāko valstu medijos visos kontinentos pievērsa sabiedrības uzmanību brauciena organizatoru izvirzītajām problēmām Baltijas valstīs.

Šī akcija ir arī spilgts piemērs trimdas politiskās darbības raksturā notiekošajām pārmaiņām 70. gadu nogalē un 80. gados, iezīmējot pāreju uz neatkarības atjaunošanas laikam raksturīgajiem trimdas politiskās darbības paņēmieniem.

BBMK veltīta Anglijas latviešu mākslinieka Vitālija Sarkana zīmējumu sērija, kurā simboliski atainots kuģa brauciens (publicēta “Londonas Avīzē”, 26.04.1985.). Viens no šiem zīmējumiem 1985. gadā kā trimdas propagandas materiāls izdots 75 000 pastmarku formā.