Kopas elementu nesakārtota izlase bez atkārtojumiem faktiski ir tas pats, kas tās nestrukturēta apakškopa, ar atkārtojumiem – tas pats, kas t. s. multiapakškopa, bet sakārtotās izlases bez atkārtojumiem var identificēt ar lineāri sakārtotām apakškopām. Sakārtotu izlasi var domāt arī kā kortežu jeb galīga garuma virkni, un otrādi. Ikvienu sakārtoto izlasi var iegūt no piemērotas nesakārtotas, tās locekļus (ņemot vērā visus atkārtojumus, ja tie ir) izkārtojot kādā secībā.
Izlašu veidošanai var būt arī kādi papildu ierobežojumi. Piemēram, daudzciparu skaitļa pierakstu vai telefona numuru var domāt kā sakārtotu izlasi no desmit ciparu kopas, kad pirmajā izvēlē nedrīkst izvēlēties 0. Var būt vēl noteikums, ka skaitlim nav blakus stāvošu pāra un tāpat nepāra ciparu vai ka tam jābūt ar noteiktu ciparu summu u. tml., un savi ierobežojumi var būt arī telefona numuriem.
Izlases parādās dažādos uzdevumos gan pašā kombinatorikā, gan ārpus tās. Viena tādu uzdevumu grupa ir t. s. izvietošanas uzdevumi. Standarta modelis vienkāršākajiem gadījumiem ir tāds: jāizvieto m bumbiņas pa n urnām. Veidojot šādus izvietojumus, ir ērti bumbiņas izvietot pa vienai, un tad faktiski, atkarībā no papildu nosacījumiem, nākas veidot tāda vai citāda veida izlases. Gadījumā, kad visas bumbiņas vienādas, bet urnas dažādas (atšķiramas), nav svarīgi, kuru bumbiņu izvēlēties kā nākamo, bet katrreiz jāizšķiras, uz kuru urnu to nogādāt. Ja nav nekādu ierobežojumu bumbiņu skaitam urnā, veidojas nesakārtotas izlases ar atkārtojumiem no n urnām pa m, bet, ja, piemēram, katrā urnā jābūt ne vairāk kā vienai bumbiņai, veidojas nesakārtotas izlases bez atkārtojumiem no n pa m (jeb tās urnu kopas apakškopas, kas sastāv no aizņemtajām urnām). Ja arī bumbiņas ir atšķiramas cita no citas (teiksim, sanumurētas), kļūst svarīgi, kura bumbiņa kurā urnā nokļūst, un tad veidojas sakārtotas urnu izlases.
Šo modeli var izmantot, piemēram, situācijā, kad ražotājam pēc paša ieskatiem jāizvadā m produkti pa n noliktavām. Uz šo pašu modeli reducējas uzdevums par naturāla skaitļa m sadalīšanu n naturālos (vai arī veselos nenegatīvos) saskaitāmos, kuru secība var būt vai arī nebūt svarīga (skaitli m te var iedomāties kā m vieninieku summu). Pie tā (ar m = 6) nonāk arī, skaitot, cik dažādu uzkritumu var būt, metot reizē n vienādus vai dažādus spēļu kauliņus.
Ir arī citādi modeļi, kas vienkāršotā veidā bez nevajadzīgām detaļām atspoguļo citādas situācijas.