Dzejnieks G. Frēdings ir viens no 19. gs. 90. gadu zviedru lirikas pazīstamākajiem autoriem, kurš guvis vislielāko ievērību. Dzimtā Vermlandes novada tautiskie motīvi un tekstos iemiesotā spontānā tēlu mijiedarbība ir pamatā dzejas valodas pievilkšanās spēkam. No zviedru tautas kultūras mantojuma viedokļa tieši G. Frēdinga vārds (vairāk nekā citu autoru) tiek sasaistīts ar nacionālā jeb tautas dziesminieka (nationalskalden) nosaukumu. Viņam arī bija cieša saikne ar 19. gs. 80. gadu sociālajām idejām. Dzejnieka jutīgais tips ar aizrautību gan iesaista poēzijas ritumā vienkāršos ļaudis, nereti ar humoru piesātinātās situācijās, gan arī atraisa sava laikmeta idejām raksturīgus plaša vēriena sapņus par "pārcilvēka" spējām un bagātīgām iespējām individuālai pašrealizācijai.
G. Frēdinga literārās spējas visspēcīgāko izpausmi guva dzejā, bet viņš bija arī žurnālists, kritiķis, kā arī rakstīja prozu.