Zilā vizbulīte ir daudzgadīgs, neliels (5–15 cm) gundegu dzimtas augs. Saknenis zvīņains. Lapas ar kātu, ādainas, trīsdaivainas (3–6 cm garas, 4–8 cm platas), zaļas no virspuses, tumši violetas no apakšpuses, sakārtotas rozetē. Lapas pārziemo zaļas, bet pēc noziedēšanas iepriekšējā gada lapas atmirst un veidojas jaunas. Jauno lapu kāti klāti ar matiņiem, kas vēlāk atmirst. Ziednesis stāvs, blīvi apmatots, tā galotnē viens zieds, zem tā trīs zaļas, veselas augšlapas, kas atgādina kauslapas. Visbiežāk ziedu veido 6–8 apziedņa lapas (garums 0,7–1,5 cm) tumši zilā krāsā, tomēr dabā vērojamas ar albīnas, rozā un pildītas formas vizbulītes. Putekšņlapu daudz, baltas. Uz nakti, kā arī lietainā laikā vai sniegputenī ziedi aizveras, lai aizsargātu vairošanās orgānus.
Zilās vizbulītes ir vienas no pirmajām savvaļas augu sugām, kas uzzied pēc sniega nokušanas. Ziedos veidojas daudz ziedputekšņu, un suga ir nozīmīgs nektāraugs pirmajiem apputeksnētājkukaiņiem (bitēm, kamenēm, ziedmušām), kas nodrošina auga svešapputi. Zied no marta līdz maijam. Pēc noziedēšanas veidojas lodveidīgs riekstiņu kopauglis, tas sastāv no 5–25 auglīšiem, kas nogatavojas maijā un jūnijā. Augļiem raksturīga eļļaina piedeva, kas piesaista skudras, tādējādi nodrošinot sēklu izplatīšanos. Pēc Raunkiēra augu dzīvības formas (Raunkiær plant life form) vizbulītes ir kriptofīti – augi, kam ziedpumpuri un jauno lapu pumpuri atrodas augsnē. Auga vairošanās notiek gan ar sēklām, gan veģetatīvi. Sēklas dīgst lēni, un dīgstiem ir augsts mirstības koeficients. Dīgstu bojāeju visbiežāk izraisa ilgstoši sausuma periodi, jo saknenis attīstības sākumā ir sīks un atrodas sekli augsnē, tāpēc ātri izžūst. Zilās vizbulītes attīstās ļoti lēni – var paiet 4–13 (pat 35) gadi, līdz augs pirmo reizi uzzied. Ir novērojami periodi, kad augs var arī neziedēt vairākus gadus. Zilās vizbulītes ir ilgmūžīgas. To sakneņi attīstās lēni, un laika gaitā vecākās daļas atmirst. Tādējādi augā neuzkrājas patogēni, kā tas notiek, piemēram, kokaugos, kuru biomasa laika gaitā pieaug. Šāda attīstības stratēģija nodrošina to, ka augi nenoveco. Atsevišķu augu vecums var būt vairāki simti gadu, pārsniedzot mežaudzes vecumu, kurā tie aug. Parkveida zālājos augošo zilo vizbulīšu vecums arī var pārsniegt 30 gadus, tomēr šis biotops nav piemērots sugas pastāvēšanai, jo šādos zālājos pastāv liela konkurence ar zālāju sugām, ir bieza velēna, kā arī tiek aizvākta nobirušo lapu kārta. Pieaugušu vizbulīšu bojāeju visbiežāk izraisa izmaiņas vidē (piemēram, meža nociršana, kas krasi izmaina augšanas apstākļu vidi, palielinot gaismas daudzumu) vai auga mehāniskie bojājumi (piemēram, meža zvēru bojājumi, izrokot vai bojājot auga sakneni).
Pēc Graima augu stratēģijas tipa (plant strategy type according to Grime) zilās vizbulītes ir tipiska strestoleranta suga (stress tolerator, S). Tai ir ilgs attīstības periods, ilgmūžīgas lapas un sakneņi, tā izplatās lēni, ar sēklām un veģetatīvi. Suga pielāgojusies specifiskiem, noēnotiem, barības vielām bagātiem un mēreni mitriem apstākļiem. Tā spēj pārdzīvot arī attīstībai nepiemērotus periodus, piemēram, ilgstošu sausumu.