Pirmais, aprakstot sengrieķu dzejas pantmērus, terminu "tribrahijs" lietoja Halikarnāsas Dionīsijs (Διονύσιος Ἁλικαρνασσεύς) darbā “Par vārdu savienošanu” (Περὶ συνθέσεως ὀνομάτων, 1. gs. p. m. ē.). Citi antīkie teorētiķi, piemēram, Diomēds Gramatiķis (Διομήδης Γραμματικός), tribrahiju sauca par horeju, bet Marks Tullijs Cicerons (Marcus Tullius Cicero) – par trohaju.